Latvijas uzņēmumiem nepieciešams atrast nišas un virzienus, kas ļauj eksportēt ar augstu pievienoto vērtību. "Eksports ir atslēga, kas mūsu valstij ir jākāpina esošajos ekonomiskās sabremzēšanās apstākļos, panākot 80% no IKP pašreizējo 63% vietā," norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Ekspertam piekrīt Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, kas atgādina, ka recesijas ietekmē pašlaik bremzējas arī ekonomika Latvijas tirdzniecības partneru valstīs, tāpēc ārējais pieprasījums sarūk un nekad vēl nav bijis tik svarīgi atrast, ar ko varam būt unikāli, konkurētspējīgi.

Abi eksperti ir vienisprātis, ka viens no veidiem, kādā uzņēmumam rast savu unikalitāti, ir viedā reindustrializācija, kas ietver gan cilvēkkapitāla stiprināšanu, gan uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, gan arī inovācijas kapacitātes paaugstināšanu un finanšu pieejamības nodrošināšanu. Uzņēmumiem jādomā, kā ar esošo cilvēkkapitālu paveikt vairāk. Kā tas izpaužas praktiski? Automatizācija, kur vien iespējams. Piemēram, kokrūpniecības uzņēmums, kas izstrādā "robota roku", kura spēj paveikt sešu cilvēku darbu.

Tāpat Latvija ir maksimāli jāattīsta viedās nozares – biomedicīna, farmācija, viedā enerģētika, viedā mobilitāte, fotonika, viedie materiāli – aizvien plašākā apmērā.

Kasparu Rožkalnu iepriecina Latvijā šobrīd ļoti augstā interese par eksporta atbalsta pakalpojumiem. Eksperts atzīst, ka inovācijas vienmēr ir saistītas ar zināmu risku, bet uzņēmumiem ir jāriskē.

Viņaprāt, ir svarīgi nodrošināt uzņēmumiem Eiropas Savienības grantus un cita veida atbalstu, lai viņi riskē ar inovācijām, lai mācās, veido augstu pievienoto vērtību. Runājot par to, ka nepieciešams izturēt inovāciju riskanto posmu, Rožkalns min arī uzņēmuma "Tesla" piemēru, kurš savā darbībā ir piedzīvojis ievērojamus zaudējumus, bet tā vadības komanda uztvērusi to kā daļu no procesa, jo jebkurš šāds inovāciju mēģinājums ir izrāviens uz priekšu.

"Katram uzņēmumam pirms būtisku panākumu gūšanas pagātnē ir vairāki mēģinājumi, klupšanas akmeņi, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai uzņēmumi dalās ar pieredzi, iedvesmo sevi un citus kā relatīvi ātri un, vēlams, ne pārāk sāpīgi nokrist un piecelties, mācoties no šiem grābekļiem, bet vēl labāk no kaimiņu grābekļiem," skaidro Rožkalns, uzsverot, ka valsts var palīdzēt ar likumdošanu, informāciju, grantiem, bet atslēga slēpjas pašos uzņēmumos, tāpēc jo īpaši svarīgi ir iedvesmojoši piemēri, tostarp "Eksporta un inovācijas balvas 2022" ¹ ieguvēji.

Arī Agnese Rutkovska atzīmē, ka dažkārt pats uzņēmējdarbības sektors bremzē inovatīvas idejas un aicina viņus saprast, ka bez zināma riska inovācija nav iespējama. "Protams, jāparedz instrumenti, kas spēj kompensēt risku. Šeit varētu palīdzēt granti, kas veidotu finansiālo pamatu jaunuzņēmumiem, kam ir liels risks. Un svarīgi ir neskatīties ar pārmetumu, ja kaut kas neizdodas. Reizēm esam pārlieku piesardzīgi!" tā Agnese, iedrošinot uzņēmumus būt drosmīgiem un atgādinot, ka vislabākais veids, kādā iedvesmoties, ir no reāliem piemēriem, proti, Latvijas uzņēmumiem, kas eksportē.