Auto aizdzinēju un ielu huligānu galvaspilsēta
Ziepniekkalna kriminālā vēsture
KRIMINĀLĀ RĪGA. KREISAIS KRASTS
Diāna Čučkova
projekta autore
Olga Petrova
projekta autore
Sērijveida "daudzstāvenes", no baltiem silikāta ķieģeļiem būvētu "hruščovku" rindas, visdažādāko formu privātmājas, jaunbūves, kas pretendē uz elitārismu, – tāds ir mūsdienu Ziepniekkalns, viens no nemierīgākajiem Rīgas rajoniem. "Delfi" atklāj tā kriminālo stāstu.
Jauns un nemierīgs mikrorajons
Ziepniekkalna kriminālā vēsture aizsākas apmēram tajā pašā laikā, kad citos Rīgas guļamrajonos. Mērķtiecīga masveida apbūve, gados jauns un raibs kontingents, noziedzība ielās un zādzības no dzīvokļiem – tādi bija astoņdesmitie gadi. Tagadējā Valdeķu un Ozolciema iela ļoti strauji apauga ar tipveida 119. un 602. sērijas daudzdzīvokļu mājām. Viens no tādiem ir nams Ozolciema ielā 18 – pati garākā māja visā Latvijā. Namā ir 396 dzīvokļi, un tautā tas tiek dēvēts par “lielo Ķīnas mūri” (taisnības labad jāsaka, ka vēl viena gandrīz tāda pati ēka atrodas Purvciemā). “Mūris” bieži parādās policijas ziņojumos atsevišķu iemītnieku vētrainā dzīvesveida dēļ. Visbiežāk – saistībā ar huligānismu.
"Kriminālā Rīga"
“Kriminālā Rīga” ir “Delfi” stāstu cikls, kurā pētām Rīgas apkaimju noziedzības vēsturi. Izmantojot arhīva materiālus un statistikas datus, ar kādreizējo milicijas un tagadējo policijas darbinieku palīdzību zīmējam galvaspilsētas karti. No Purvciema līdz Imantai, no Ķengaraga līdz Bolderājai: kāda tur bijusi noziedzība? Un vai šodien tur ir droši? Šī ir cikla otrā daļa, pirmo lasi šeit:
Otra lielākā apkaime Pārdaugavā pēc iedzīvotāju skaita: 2021. gada sākumā te dzīvoja 30 715 cilvēki. Salīdzinot ar apkaimēm Daugavas labajā krastā, iedzīvotāju skaita ziņā Ziepniekkalnam tuvākais ir pilsētas centrs (29 522 iedzīvotāji). Apkaimes platība – 594 hektāri (nedaudz lielāks par Čiekurkalnu, kura platība ir 567 hektāri)
Ziepniekkalns
Deviņdesmitajos gados Ziepniekkalns kļuva īpaši nemierīgs. 1994. gada rudenī kāda daudzdzīvokļu nama pagrabā no policijas slēpās “policistu slepkavu” grupējums. Divus gadus vēlāk, 1996. gadā, Ziepniekkalnā notika divas masu slepkavības, kurās kopumā dzīvību zaudēja septiņi cilvēki, starp viņiem arī divas meitenes, kas bija nejauši upuri.
Deviņdesmitie gadi Ziepniekkalnā
1994. gada 28. oktobrī agri no rīta Ziepniekkalna meža masīvā, vien 300 metrus no Rītausmas ielas 21. nama, tika atrasta kokā ietriekusies automašīna VAZ-2109. Viena metra attālumā no transportlīdzekļa atrasts 26 gadus vecā Tengiza G. līķis ar šautu brūci krūtīs, bet nedaudz tālāk – apmēram 50 metrus no auto – agrāk sodītā 32 gadus vecā Sergeja Z. līķis ar šautu brūci galvā. Izmeklēšanā noskaidrots, ka vispirms mašīna tika apšaudīta ar automātu, bet pēc tam uzbrucēji nogalinājuši auto vadītāju un pasažieri.
1996. gada 26. marts. Ozolciema ielā 10/3 kādā dzīvoklī ar Makarova sistēmas pistoli tika nošauts vairākkārt sodītais Nauris Iesalnieks un Dzintars Pertniks-Gromovs, kas bija saistīti ar Jāņa Dauguļa grupējumu. Abi upuri bija piedalījušies Medicīnas akadēmijas kasieres aplaupīšanā, kad sievietei tika nolaupīti algu izmaksām paredzētie 50 tūkstoši latu. Dzīvoklī tika atrasti arī 17 un 18 gadus vecu jauniešu – Irinas un Valērijas – līķi. Izmeklēšanā atklājās, ka sievietes bija nejaušas liecinieces, no kurām uzbrucēji atbrīvojās. Policija noskaidroja, ka iespējamie uzbrucēji aizbēguši uz Lietuvu, kur kļuvuši par upuriem kriminālās pasaules savstarpējo rēķinu kārtošanā.
1996. gada jūnijs. Kādā Saulkalnes ielas namā nogalināts 30 gadus vecais Uldis S., kas īrēja māju, un jauna sieviete. Viņu līķus ar vardarbīgas nāves pazīmēm jau sadalīšanās stadijā uzgāja īpašuma saimniece, kas nekavējoties ziņoja policijai. Līdztekus šim noziegumam policija bija saņēmusi iesniegumu par bez vēsts pazudušu jaunieti. Izmeklēšanā iesaistījās Zemgales priekšpilsētas un Rīgas kriminālpolicijas 1. daļas darbinieki, kas nāca uz pēdām nesen no dienesta armijā pārnākušajam Oļegam V.. Viņš bija redzēts atpūšamies krogā iereibušu jaunu cilvēku kompānijā. Starp tiem bija arī nogalinātie. Izmeklēšanā atklājās, ka Oļegs bija nogalinājis ar cirvi divus vīriešus un sievieti. Meklēšanā izsludināto vīrieti Oļegs jau bija paguvis aprakt dārzā pie mājas Saulkalnes ielā. Nozieguma motīvs bija atriebība par seniem aizvainojumiem. Pārmeklējot aizdomās turēto, tika atrasts viena nogalinātā vīrieša mobilais telefons un automašīnas dokumenti. Automašīna vēlāk tika atrasta noslēpta Saulkrastos.
1996. gada 26. marts. Ozolciema ielā 10/3 kādā dzīvoklī ar Makarova sistēmas pistoli tika nošauts vairākkārt sodītais Nauris Iesalnieks un Dzintars Pertniks-Gromovs, kas bija saistīti ar Jāņa Dauguļa grupējumu. Abi upuri bija piedalījušies Medicīnas akadēmijas kasieres aplaupīšanā, kad sievietei tika nolaupīti algu izmaksām paredzētie 50 tūkstoši latu. Dzīvoklī tika atrasti arī 17 un 18 gadus vecu jauniešu – Irinas un Valērijas – līķi. Izmeklēšanā atklājās, ka sievietes bija nejaušas liecinieces, no kurām uzbrucēji atbrīvojās. Policija noskaidroja, ka iespējamie uzbrucēji aizbēguši uz Lietuvu, kur kļuvuši par upuriem kriminālās pasaules savstarpējo rēķinu kārtošanā.
1996. gada jūnijs. Kādā Saulkalnes ielas namā nogalināts 30 gadus vecais Uldis S., kas īrēja māju, un jauna sieviete. Viņu līķus ar vardarbīgas nāves pazīmēm jau sadalīšanās stadijā uzgāja īpašuma saimniece, kas nekavējoties ziņoja policijai. Līdztekus šim noziegumam policija bija saņēmusi iesniegumu par bez vēsts pazudušu jaunieti. Izmeklēšanā iesaistījās Zemgales priekšpilsētas un Rīgas kriminālpolicijas 1. daļas darbinieki, kas nāca uz pēdām nesen no dienesta armijā pārnākušajam Oļegam V.. Viņš bija redzēts atpūšamies krogā iereibušu jaunu cilvēku kompānijā. Starp tiem bija arī nogalinātie. Izmeklēšanā atklājās, ka Oļegs bija nogalinājis ar cirvi divus vīriešus un sievieti. Meklēšanā izsludināto vīrieti Oļegs jau bija paguvis aprakt dārzā pie mājas Saulkalnes ielā. Nozieguma motīvs bija atriebība par seniem aizvainojumiem. Pārmeklējot aizdomās turēto, tika atrasts viena nogalinātā vīrieša mobilais telefons un automašīnas dokumenti. Automašīna vēlāk tika atrasta noslēpta Saulkrastos.
Brīdinājums!
Vizuālajā materiālā atspoguļotas vardarbīgas ainas, un tās var būt nepatīkamas vai šokējošas.
Vizuālajā materiālā atspoguļotas vardarbīgas ainas, un tās var būt nepatīkamas vai šokējošas.
skatīties video
Trauksmaini notikumi Ziepniekkalnā piedzīvoti arī divtūkstošo gadu sākumā: te tika nogalināts pazīstamais uzņēmējs, tirdzniecības centra “Tallinn” īpašnieks Eduards Baburgs. Daudziem atmiņā iespiedusies arī 15 gadus vecās skolnieces traģēdija – ar viņu nežēlīgi izrēķinājās skaudīgs skolasbiedrs – datora dēļ. Nav noklusis arī Andreja Kļimova stāsts: viņš nogalināja ne tikai sievu, bet arī abus savus dēlus.
2005. gada pavasarī policijas ziņojumos vairākkārt figurēja Līvciema ielā esošā kluba “Fakultāte” vārds. Viena mēneša laikā kluba apkārtnē notika divas slepkavības: vispirms atkritumu konteinerā pie izklaides iestādes tika atrasts miris vīrietis, kam pusaudžu banda bija nolaupījusi maku un mobilo tālruni, bet vēlāk blakus esošajā jaunbūvē tika uziets klubā strādājušā pavāra līķis.
2005. gada pavasarī policijas ziņojumos vairākkārt figurēja Līvciema ielā esošā kluba “Fakultāte” vārds. Viena mēneša laikā kluba apkārtnē notika divas slepkavības: vispirms atkritumu konteinerā pie izklaides iestādes tika atrasts miris vīrietis, kam pusaudžu banda bija nolaupījusi maku un mobilo tālruni, bet vēlāk blakus esošajā jaunbūvē tika uziets klubā strādājušā pavāra līķis.
Baburga slepkavība joprojām nav atklāta
2002. gada 28. janvāra vakarā Ozolciema ielā 14 nogalināts universālveikala “Tallinn” īpašnieks Eduards Baburgs (viņam piederēja 51% SIA “Tallinn” kapitāla daļu 75 480 latu vērtībā). Uzņēmēju nošāva netālu no mājām, kad viņš atgriezās no autostāvvietas. Baburgam līdzi bija ierocis, tomēr viņš nepaguva to likt lietā. Sākotnēji tika skatītas trīs versijas: saistība ar nogalinātā biznesu, laupīšana vai personisks motīvs. Policija atmeta versiju par laupīšanu, jo Baburgs nogalināts no PM pistoles ar klusinātāju. Slepkavība nav atklāta joprojām.
skatīties video
Brīdinājums!
Vizuālajā materiālā atspoguļotas vardarbīgas ainas, un tās var būt nepatīkamas vai šokējošas.
Vizuālajā materiālā atspoguļotas vardarbīgas ainas, un tās var būt nepatīkamas vai šokējošas.
Apkaimē notikuši arī pārdroši uzbrukumi veikaliem un tirdzniecības centriem. 2008. gadā Vienības gatvē noziedznieki ar automašīnu, taranējot iepirkšanās centra durvis, iebrauca veikalā un nepilnas pusminūtes laikā no juvelierveikala nozaga seifu ar zelta izstrādājumiem un briljantiem vairāku desmitu tūkstošu latu vērtībā. Dažas dienas vēlāk ļaundari mēģināja apzagt juvelierizstrādājumu veikalu Mūkusalas ielā. Zagļi naktī ielauzās tirdzniecības centrā “Debesmanna” un mēģināja nozagt metāla kasti ar juvelierizstrādājumiem, taču plāns izgāzās – kaste bija pieskrūvēta pie grīdas.
Kadrs no Valsts policijas video arhīva
2000. gada 10. augustā Ziepniekkalnā notika viena no traģiskākajām avārijām Rīgas vēsturē. Automašīna BMW, kuru vadīja 19 gadus vecais Deniss Veremeičiks, ietriecās autobusa pieturā Valdeķu ielā. Ceļu satiksmes negadījumā dzīvību zaudēja trīs cilvēki, bet vēl trīs, tostarp nepilngadīgs bērns, guva smagas traumas.
2015. gadā Dignājas ielā risinājās Holivudas scenārija cienīgi notikumi: Kriminālpolicijas darbinieki sadarbībā ar pretterorisma vienību “Omega” speciālā operācijā atbrīvoja par ķīlniekiem saņemtu jau ilgāku laiku Latvijā dzīvojošu Kazahstānas pilsoņu ģimeni – tēvu, māti un viņu astoņus un sešus gadus vecās meitas. Par ķīlnieku atbrīvošanu nolaupītāji pieprasīja cietušās tēvam, Kazahstānas pilsonim, pārreģistrēt uz noziedznieku norādītās personas vārda viņam piederošo nekustamo īpašumu Kazahstānā, Almati pilsētā. Pieprasītā īpašuma kopējā vērtība bijusi aptuveni 400 000 ASV dolāru.
Andrejs Kļumovs. Foto: LETA
Šokējošas slepkavības
2003. gada decembris. Ozolciema ielā kādā dzīvoklī atrasts 15 gadus vecas skolnieces Alīnas līķis ar vardarbīgas nāves pazīmēm – eksperti konstatēja apmēram 40 durtas brūces un žņaugšanas pēdas uz kakla, grieztu brūci kreisajā ausī, kā arī upurim bija izsisti priekšējie zobi. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka noziegumu pastrādājis jaunietes skolasbiedrs, draugs un kaimiņš Aleksejs B., kas vēlējās savā īpašumā iegūt meitenes datoru. Alīna dzīvoja kopā ar māti – medicīnas māsu. Lai palīdzētu mātei, meita strādāja “McDonalds”. Par centību māte nolēma meitai uzdāvināt datoru. Meitene par to bija pastāstījusi Aleksejam. Noskaidrojis, kad draudzenes mātei ir naktsmaiņa, pusaudzis ieradās ciemos pie Alīnas un, pārliecinājies, ka meitene mājās ir viena, uzbruka viņai ar nazi. Uzbrucējs tika atrasts pēc pāris dienām. Pārmeklējot viņa dzīvesvietu, policija atrada arī Alīnai nolaupīto datoru. 2004. gadā tiesa Aleksejam B. piesprieda sodu – brīvības atņemšanu uz 14 gadiem.
2006. gada 31. augusts. Valdeķu ielā kādā dzīvoklī atrasta nožņaugta sieviete un divi viņas nepilngadīgie dēli. Anželiku, 10 gadus veco Aleksandru un 11 gadus veco Alekseju nogalināja ģimenes galva – Andrejs Kļimovs, kurš pats arī izsauca policiju. Zināms, ka laulātie strādāja vienā, ar azartspēlēm saistītā uzņēmumā. Sākumā pēc psihiatriskās ekspertīzes ambulatori vīrietis tika atzīts par nepieskaitāmu, tomēr policija uzstāja uz atkārtotu ekspertīzi stacionārā, kur noteica, ka viņš tomēr ir daļēji pieskaitāms. 2008. gadā Latvijas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta vīrietim piesprieda mūža ieslodzījumu.
2006. gada 31. augusts. Valdeķu ielā kādā dzīvoklī atrasta nožņaugta sieviete un divi viņas nepilngadīgie dēli. Anželiku, 10 gadus veco Aleksandru un 11 gadus veco Alekseju nogalināja ģimenes galva – Andrejs Kļimovs, kurš pats arī izsauca policiju. Zināms, ka laulātie strādāja vienā, ar azartspēlēm saistītā uzņēmumā. Sākumā pēc psihiatriskās ekspertīzes ambulatori vīrietis tika atzīts par nepieskaitāmu, tomēr policija uzstāja uz atkārtotu ekspertīzi stacionārā, kur noteica, ka viņš tomēr ir daļēji pieskaitāms. 2008. gadā Latvijas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta vīrietim piesprieda mūža ieslodzījumu.
Lai gan tagad Ziepniekkalnā kļuvis nedaudz mierīgāk, tomēr no visām Rīgas apkaimēm Daugavas kreisajā krastā tieši šis rajons policijas darbiniekiem joprojām sagādā vislielākās galvassāpes. Ziepniekkalnam ir arī sava kriminālā specifika.
Noziegumu karte
Ziepniekkalns no 1991. līdz 2023. gadam
Dzīvokļu zādzības: daudz, bet sīki
Bijušais milicijas un policijas darbinieks Aleksejs (vārds mainīts) paguva pastrādāt Ziepniekkalnā gan laikā, kad tas vēl bija daļa no Ļeņina rajona, gan arī vēlāk, kad šo pilsētas daļu pārdēvēja par Zemgales priekšpilsētu. “Astoņdesmitajos un deviņdesmitajos [gados] mūsu galvenā problēma bija zādzības,” atceras bijušais likuma sargs. “Visvairāk zādzību dzīvokļos notika jaunbūvētajos daudzstāvu namos Ziepniekkalnā un Zolitūdē. Šie bija ļoti atšķirīgi rajoni – gan iedzīvotāju sastāva, gan viņu materiālā stāvokļa ziņā. Atšķirīgi bija arī zagļu guvumi: vienā rajonā zaga bieži, bet sīkumus, otrā – reti, bet dārgas lietas.”
Kad Ziepniekkalnā parādījās pirmās daudzstāvu mājas, uz tām sāka pārcelt iedzīvotājus no Maskavas forštates. “Tur [Ziepniekkalnā – red.] bija gan vienkāršāki dzīvokļi, gan ne tik turīgi cilvēki. Kontingents nomainījās tikai deviņdesmitajos [gados], kad sāka tirgot dzīvokļus. Bet līdz tam cilvēki pat īpaši negribēja turp pārcelties. Zolitūde gan tika uzskatīta par prestižu rajonu. Tur dzīvokļus piešķīra ļoti daudziem jūrniekiem. Attiecīgi – turieniešiem bija auto, ārzemju mantas, rotaslietas. Tolaik Zolitūdē notika daudz zādzību gan no dzīvokļiem, gan automašīnām,” stāsta bijušais policists.
Deviņdesmito gadu beigās, divtūkstošo sākumā policijai galvassāpes regulāri gādāja kafejnīca Valdeķu ielā 56. Bārā regulāri pulcējās apšaubāma publika, pasēdēšanas pie spirtotā glāzes nereti noslēdzās ar kautiņiem un pat nažu zibināšanu, dažkārt letālu. Bija reizes, kad gan bāru, gan valūtas maiņas punktu "apciemoja" zagļi.
Cits “Delfi” sarunbiedrs, arī no kādreizējo miliču rindām, Vitālijs (vārds mainīts) atceras, ka pat astoņdesmitajos gados, kad sociālā noslāņošanās vēl nebija tik izteikta, atradās tādi, kas zaga iztikai. “Privātmāju sektorā, kaut kur Kartupeļu, Graudu un Irbenes ielas rajonā, reiz uzradās savāds zaglis, kurš ņēma tikai to, ko iedzīvotāji glabāja pagrabos. Bet ko tur ņemt? Kartupeļus, dārzeņus, konservējumus, ievārījumus. Vairākas reizes braucām izsaukumos uz mājām, kas viscaur izklātas ar tolaik deficītajiem paklājiem, bet sekciju plaukti vai lūza no “aizjūru” perlamutra servīzēm. Pa visiem kaktiem ikonas, tādas tumšas, acīmredzami senas un dārgas. Bet nekas no tiem labumiem nav pazudis. Toties aizstiepti divi kartupeļu maisi, bietes un kāposti – kādi trīs maisi. Un mājas vīns. Dīvains komplekts.”
“Vēlāk aprunājāmies ar vieniem lieciniekiem, ar citiem, sapratām, ka tas ir kāds no vietējiem,” atceras Vitālijs. “Tā arī bija: vīrelis nesen iznācis no cietuma, sieva nelaiž mājās, iekārtojās pie drauga Daugavas krastā. Strādāt negribēja, atpakaļ uz cietumu arī ne, bet kaut kā jau sevi jāuztur. Un kāpēc viņš pēkšņi nosprieda, ka par dārzeņiem un produktiem, nozagtiem no svešiem pagrabiem, viņu neviens atkal neiesēdinās? Līdz viņu notvērām, bija paguvis iztukšot piecus vai sešus pagrabus. Vienalga nācās atgriezties cietumā.”
Deviņdesmito gadu vidū vecā Ziepniekkalna teritorijā pamestos namos nereti tika atrastas cilvēku mirstīgās atliekas. Visbiežāk tie bija klaidoņi, kas bija iemitinājušies nojaukšanai paredzētajās ēkās. Kādu dzīvības izdzēsa slimības vai alkohols, bet citi gāja bojā ugunsgrēkos vai dzērāju ķildās.
Brīdinājums!
Vizuālajā materiālā atspoguļotas vardarbīgas ainas, un tās var būt nepatīkamas vai šokējošas.
Vizuālajā materiālā atspoguļotas vardarbīgas ainas, un tās var būt nepatīkamas vai šokējošas.
skatīties video
Zādzības ar “Rīdzinieces noslēpuma” smaržu
Padomju gados Daugavas kreisajā krastā parādījās daudz lielu uzņēmumu. Protams, allaž atradās arī valsts (viņu izpratnē – bezmaksas) labuma tīkotāji. No vēlmes iedzīvoties neatturēja ne apsardze, ne perspektīva nonākt uz apsūdzēto sola.
“Toreiz lielajos uzņēmumos bija sava apsardze, viņiem bija piesaistīts OBHSS (sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļa – red.) darbinieks. Tomēr strādnieki vienalga zaga, bet mēs regulāri kādu tur ķērām. No “Dzintara” zaga smaržas, pomādes, ziepes. No “Rīgas piena kombināta” pamanījās iznest ne tikai pienu, sviestu vai sieriņus, bet pat saldējumu! No fabrikas “Aurora” zaga zeķes un zeķbikses. Atceros, kāds fabrikas darbinieks tā arī paziņoja: “Es zeķes nemazgāju, nāku uz darbu un ņemu sev jaunas!”” atmiņās dalās bijušais policists Aleksejs. Zagšanā pieķerti tika arī Popova Rīgas radiorūpnīcas un kombināta “1. maijs” darbinieki.
“Savām vajadzībām zaga reti. Visbiežāk to darīja, lai pārdotu tālāk. Milicija bieži rīkoja slēpņus pie fabrikām un rūpnīcām. Gadījās, ka cilvēku pieķēra par sīkumiem un viņš niķi pameta uz visiem laikiem. Bet bija arī tādi nekauņas, ka nevarējām vien nobrīnīties. Viens, ko par zagšanu patrieca no darba rūpnīcā, caur bijušajiem kolēģiem organizēja veselu ķēdi: viņi preces meta pāri sētai. Viņš vēlāk kļuva par slavenu spekulantu. Bet sāka ar krējumu, kas maksāja kapeikas,” smejas Vitālijs.
Auto zādzības mainās: Covid-19 pret zagļiem
Arī tagad Ziepniekkalns nav pati mierīgākā vieta. Kā stāsta Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes Zemgales iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Andrejs Maslovs, tieši šī apkaime policijai sagādā visvairāk galvassāpju.
“Ja pie mums kaut kas notiek, tad visbiežāk tas ir Ziepniekkalnā. Grūti teikt, kādēļ tā, – tur ir lētāki dzīvokļi, vairāk iedzīvotāju. Turklāt ģeogrāfiski Ziepniekkalns atrodas pašā Rīgas malā. Tagad auto zādzību vairs nav, bet agrāk no Ziepniekkalna vien aizdzina 50 mašīnas gadā. Tur ir tiešā izbraukšana no Rīgas uz Lietuvu. Zaga mašīnas, pēc kurām bija pieprasījums. Zaglis neizvēlas – kas viņam pasūtīts, to arī ņem,” skaidro Maslovs.
“Ja pie mums kaut kas notiek, tad visbiežāk tas ir Ziepniekkalnā. Grūti teikt, kādēļ tā, – tur ir lētāki dzīvokļi, vairāk iedzīvotāju. Turklāt ģeogrāfiski Ziepniekkalns atrodas pašā Rīgas malā. Tagad auto zādzību vairs nav, bet agrāk no Ziepniekkalna vien aizdzina 50 mašīnas gadā. Tur ir tiešā izbraukšana no Rīgas uz Lietuvu. Zaga mašīnas, pēc kurām bija pieprasījums. Zaglis neizvēlas – kas viņam pasūtīts, to arī ņem,” skaidro Maslovs.
Pandēmijas trieciens trāpījis arī auto ražotājiem: uz jaunām mašīnām tagad nākas gaidīt pusgadu, gadu. Arī labu lietotu auto tagad nopirkt nav tik vienkārši. Joprojām ir liels pieprasījums pēc rezerves daļām. Apdrošināšanas kompānijas ziņo, ka Latvijā sākuši zagt pat 20 gadus vecus transportlīdzekļus. Tomēr, par spīti visam, situācija ar auto zādzībām Ziepniekkalnā ir kardināli uzlabojusies.
Kā noziedzību ietekmējusi pandēmija un karš
Divos Covid-19 pandēmijas gados Rīgā reģistrēto noziegumu skaits bija samazinājies: sava loma te bija ierobežojumiem gan valstī, gan uz ārējām robežām. Mazāk aizdzītu auto, mazāk noziegumu ielās, bet krietni vairojās krāpniecība un noziegumi virtuālajā vidē. Taču 2022. gada otrajā pusē un 2023. gada sākumā sabiedrība atgriezusies ierastajā dzīves ritmā, kam klāt nākušas ekonomiskās grūtības, kas saistītas ar karu Ukrainā un augsto inflāciju. Valsts policijā lēš, ka reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaita palielinājumu daļēji var skaidrot arī ar cenu kāpumu. Piemēram, palielinoties degvielas cenām, redzams pieaugums degvielas zādzību skaitā no transportlīdzekļiem un no degvielas uzpildes stacijām, izmantojot zagtas, neatbilstošas vai neeksistējošas transportlīdzekļu numurzīmes. Smago noziegumu skaits pagaidām neaug.
“Tagad auto zādzību praktiski nav,” uzsver Andrejs Maslovs. “Kad sākās Covid-19, ļoti samazinājās aizdzīto auto skaits. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka pastiprinājās robežkontrole, galu galā mašīnas parasti zog ne iekšzemes tirgum. Tāpat pēdējos gados aizturēti vairāki autozagļu grupējumi. Pakāpeniski viss iznīka.”
Joprojām notiek gadījuma aizdzīšanas: huligāni ielien mašīnā, savieno vadiņus, pavizinās un beigās transportlīdzekli pamet. “Pirms diviem gadiem beidzot tika mainīts likums, un tagad jebkura transportlīdzekļa zādzība tiek traktēta kā [Krimināllikuma] 175. panta 3. punkts – smags noziegums un sods ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem. Agrāk soda pakāpe bija atkarīga no transportlīdzekļa vērtības. Proti, ja aizdzini desmitgadīgu “Mercedes Benz”, uz tevi attiecās 101. panta 1. daļa – brīvības atņemšana līdz trim gadiem. Bet, ja nozagi magnetofonu, izsitot vējstiklu, par to pienācās līdz pieciem gadiem. Ar šo absurdu strādājām 10 gadus,” saka Maslovs.
Apkaimes raksturs: huligānisms un laupīšana uz ielas
Konflikti un laupīšanas ielās nekur nav zudušas, norāda Andrejs Maslovs. “Pēdējās laupīšanas, kādi septiņdesmit procesi, lielākoties notikušas Ziepniekkalnā,” stāsta likumsargs. “Laupa naudu, juvelierizstrādājumus, nereti pat lētas austiņas.”
Visbiežāk ļaundari savus upurus sagaida pie dzertuvēm. Jāteic gan, ka to skaits pēc pandēmijas ir sarucis. Laupītāji upurus var nolūkot arī sabiedriskajā transportā, piemēram, trolejbusā, izkāpj tajā pašā pieturā un pie pirmās iespējas atņem mobilo telefonu, maku vai somu, kurā var būt gan nauda, gan dokumenti.
2000. gada oktobris. Vecajā Ziepniekkalnā trīs stundu periodā ievainoti četri cilvēki. Nejaušiem garāmgājējiem uzbruka ar nazi bruņojies alkoholiķis, kurš jau divas nedēļas bez mitas bija žūpojis.
Gadās arī itin savādi gadījumi. Piemēram, 2017. gadā policija aizturēja 25 gadus vecu vīrieti, kurš ielās izsekoja un vajāja vientuļas sievietes, kam vēlāk tikai pieskārās.
Viens no nesenākajiem, plašu rezonansi apkaimē izraisījušajiem noziegumiem tika izdarīts 2022. gada septembra sākumā: bijušais prokurors Andrejs G. noslepkavoja savu sievu, bet pēc tam izlēca no devītā stāva lodžijas, padarot sev galu. Kā vienu no traģēdijas iemesliem kaimiņi minēja nesamierināmas domstarpības ģimenē.
Viens no nesenākajiem, plašu rezonansi apkaimē izraisījušajiem noziegumiem tika izdarīts 2022. gada septembra sākumā: bijušais prokurors Andrejs G. noslepkavoja savu sievu, bet pēc tam izlēca no devītā stāva lodžijas, padarot sev galu. Kā vienu no traģēdijas iemesliem kaimiņi minēja nesamierināmas domstarpības ģimenē.
Cits skaļš noziegums notika 2021. gada decembrī: kāds vīrietis bija ieslēdzies dzīvoklī ar savu bērnu un nelaida mājās sievu. Reaģējot uz izsaukumu, notikuma vietā ieradās policija, kas pieprasīja atvērt durvis. Tā kā vīrietis nereaģēja, dzīvokļa durvis tika uzlauztas. Ieejot dzīvoklī, policijas darbinieki ieraudzīja bērnu bez dzīvības pazīmēm, kā arī 32 gadus veco bērna tēvu ar vairākām durti grieztām brūcēm. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde konstatēja bērna nāvi, bet vīrietis tika nogādāts slimnīcā.
Nelegālā dzīvnieku kapsēta Ziepniekkalnā. Arī te laiku pa laikam pulcējas klaidoņi un bezpajumtnieki, un arī te nereti notiek dažādi noziegumi. Foto: Delfi
Ziepniekkalnā piedzīvoti arī muļķīgi traģiski notikumi. 2021. gada februārī kāda mazdārziņa teritorijā mucā atrasts jaunas sievietes līķis. Šādos mazdārziņos ziemā parasti apmetas bezpajumtnieki. Kāds vietējais iedzīvotājs stāstīja, ka mucā atrastā sieviete iepriekšējā vakarā dzērusi kopā ar viņa kaimiņu. Tika pieļauts, ka sieviete tumsā nepamanīja šķērsli un, zaudējot līdzsvaru, iekrita mucā.
Policijas ziņojumos gada aukstajā periodā nereti parādās Mālu ielas galā esošie mazdārziņi. Tur ziemojošie bezpajumtnieki, lai sasildītos, kurina pašdarinātas krāsniņas un iemieg, atstājot uguni bez pieskatīšanas. Vēl pavisam nesen policija vērsās pie vietējiem ar lūgumu atpazīt apdegušos līķus, kas tika atrasti mazdārziņu būdās pēc ugunsgrēka.
2001. gada 14. decembris. Gulbju ielā 17a, Baltijas lielākajā sērkociņu fabrikā "Komēta", izceļas ugunsgrēks, kas notikuma vietā izdzēš sešu cilvēku dzīvības, vēl trīs nomiruši slimnīcā. Ugunsgrēks izcēlās pēc sprādziena iepakošanas cehā. Tobrīd cehā atradās deviņi cilvēki: astoņas sievietes un vīrietis.
Brīdinājums!
Vizuālajā materiālā atspoguļotas vardarbīgas ainas, un tās var būt nepatīkamas vai šokējošas.
Vizuālajā materiālā atspoguļotas vardarbīgas ainas, un tās var būt nepatīkamas vai šokējošas.
skatīties video