Zagļi ‘alpīnisti’ un rituālā banda
Imantas kriminālā vēsture
KRIMINĀLĀ RĪGA. KREISAIS KRASTS
Diāna Čučkova
Projekta autore
Olga Petrova
Projekta autore
Imanta vienmēr bijusi labvēlīga apkaime: jā, deviņdesmitajos gados te dārdēja sprādzieni un šāvieni, bet mūslaikos rajonā notiek vairs tikai zādzības no mašīnām un dzīvokļiem. Mājokļu apzadzējiem šī allaž bijusi īsta Klondaika. “Delfi” pēta Imantas kriminālo vēsturi.
Dzīvojamo namu apbūve Rīgas priekšpilsētā Imantciemā sākās pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, tomēr par pilnvērtīgu mikrorajonu Imanta pārvērtās tikai septiņdesmitajos, kad privātmāju vietā sāka sliet paneļu daudzdzīvokļu mājas. Sākotnēji tā būtībā bija strādnieku apkaime: lielākā daļa imantiešu strādāja tepat uzbūvētajā rūpnīcā “Radiotehnika”.
"Kriminālā Rīga"
“Delfi” stāstu cikls, kurā pētām Rīgas apkaimju noziedzības vēsturi. Izmantojot arhīva materiālus un statistikas datus, ar kādreizējo milicijas un tagadējo policijas darbinieku palīdzību zīmējam galvaspilsētas karti. No Purvciema līdz Imantai, no Ķengaraga līdz Bolderājai: kāda tur bijusi noziedzība? Un vai šodien tur ir droši? Šī ir cikla otrā daļa, pirmo lasi šeit:
Problēmas, kas krasi vairojās citos guļamrajonos, kur strauji auga gados jauno iedzīvotāju skaits, Imantai gāja garām ar līkumu. Šī apkaime tika uzskatīta par samērā mierīgu un labvēlīgu, bet tad nāca deviņdesmitie gadi ar kriminālo aprindu cīņām un nežēlīgiem noziegumiem, kuru agrāk nebija gandrīz nemaz.
Visblīvāk apdzīvotā Rīgas apkaime Daugavas kreisajā krastā. 2021. gadā te bija 43 332 iedzīvotāji, liecina oficiālā informācija. Salīdzinājumā ar citām galvaspilsētas apkaimēm skaitļi nav iespaidīgi: mazliet vairāk nekā Pļavniekos (40 828 iedzīvotāji), nedaudz mazāk nekā Ķengaragā (45 081 iedzīvotājs). Taču Latvijas mērogos Imanta var sacensties ar dažu labu lielo pilsētu: te ir vairāk iedzīvotāju nekā Ventspilī (33 372), arī Ogrē un Salaspilī, kopā skaitot (attiecīgi – 22 978 un 17 905 iedzīvotāji). Platības ziņā Imanta ir otra lielākā Pārdaugavā, uzreiz aiz Daugavgrīvas, – 900,3 hektāri.
Imanta
1994. gadā Rīgu satricināja stāsts par “Imantas kanibālu” Dmitriju R. Gados jaunais noziedznieks ne tikai nogalināja sievieti, bet arī pagatavoja no viņas miesas vakariņas, uz kurām uzaicināja arī savu kaimiņieni, kas neko ļaunu nenojauta. Imantā notikusi arī kāda neparasta slepkavība, kuras pamatā bija incests. Viens brālis nogalināja otru – aiz greizsirdības pret māti, ar kuru abi dzīvoja kopā.
Imantā risinājušās arī kriminālo aprindu cīņas. 1993. gada vasarā Kurzemes prospektā tika nogalināts firmas “Pils” prezidents Mihails Kuzmins. Tajā pašā gadā Kleistu ielā notika uzbrukums firmas “Meridian” prezidentam: uzbrucēji upuri gaidīja pie garāžas un paguva ievainot rokā. Ar trīs gadu starplaiku Kurzemes prospektā divreiz uzbrukts noziedzīgajās aprindās zināmajam Valērijam Berlinam jeb “Čigānam”. Pēc pirmā uzbrukuma Berlins izdzīvoja, tomēr 2000. gadā slepkavas savu iesākto darbu noveda līdz galam.
2002. gada 19. janvāris. Zentenes ielā dzīvoklī atrasts bijušās Valmieras teātra aktrises Adas Brodeles līķis ar cirstām brūcēm galvā. Par noziegumu policijai ziņoja pats slepkava – Aleksandrs S., kurš pastāstīja, ka nogalinājis sievieti dusmu brīdī, sadzīvisku motīvu vadīts.
Brīdinājums!
Vizuālajā materiālā atspoguļotas vardarbīgas ainas, un tās var būt nepatīkamas vai šokējošas.
Vizuālajā materiālā atspoguļotas vardarbīgas ainas, un tās var būt nepatīkamas vai šokējošas.
skatīties video
Žurkas banda
1993. gada 1. oktobrī trīs bruņoti vīrieši iebruka “Parex” valūtas maiņas punktā Slokas ielā 161. Divas darbinieces – Ināra G. un Svetlana S. – tika smagi ievainotas: viena galvā un krūtīs, otra – torsā. Noziedzniekus aizbiedēja signalizācijas trauksme, un viņi, palikdami tukšā, aizbēga ar oranžu moskviču, kuru pameta Kurzemes prospekta un Kooperatīva ielas krustojumā.
Nedaudz vēlāk nekā pēc mēneša – 7. novembrī – noziedzniekus izdevās notvert. Aresta brīdī pie aizdomās turētajiem policija uzgāja pamatīgu arsenālu: pistoles, karabīni ar optisko tēmēkli un spridzekli. Sergejs Gajenko ar iesauku “Žurka”, Aleksandrs Ševčuks, Andrejs Zašķirinskis, Guntis Zurza, Deniss Rihters un Andrejs Kirpičenko izrādījās vainīgi arī vairākos citos bandītiskos uzbrukumos un uzņēmēju, tostarp Mihaila Kuzmina un firmas “Pilars” prezidenta Sergeja Konopļova, slepkavībās. Visi uzbrukumi notikuši laupīšanas nolūkā, tomēr noziedzniekiem tā arī neizdevās neko nolaupīt.
Pirmās instances tiesa bandas vadonim Gajenko piesprieda nāves sodu, tomēr Augstākā tiesa sodu mīkstināja, piespriežot brīvības atņemšanu uz 15 gadiem.
Nedaudz vēlāk nekā pēc mēneša – 7. novembrī – noziedzniekus izdevās notvert. Aresta brīdī pie aizdomās turētajiem policija uzgāja pamatīgu arsenālu: pistoles, karabīni ar optisko tēmēkli un spridzekli. Sergejs Gajenko ar iesauku “Žurka”, Aleksandrs Ševčuks, Andrejs Zašķirinskis, Guntis Zurza, Deniss Rihters un Andrejs Kirpičenko izrādījās vainīgi arī vairākos citos bandītiskos uzbrukumos un uzņēmēju, tostarp Mihaila Kuzmina un firmas “Pilars” prezidenta Sergeja Konopļova, slepkavībās. Visi uzbrukumi notikuši laupīšanas nolūkā, tomēr noziedzniekiem tā arī neizdevās neko nolaupīt.
Pirmās instances tiesa bandas vadonim Gajenko piesprieda nāves sodu, tomēr Augstākā tiesa sodu mīkstināja, piespriežot brīvības atņemšanu uz 15 gadiem.
Arī šajā gadsimtā Imantā notikuši vairāki skaļi noziegumi. Divtūkstošo gadu sākumā te nogalināta Valmieras teātra aktrise Ada Brodele. 2007. gadā Slokas ielā killeri nošāva uzņēmēju Genādiju Predeļski. 2012. gadā specvienība sturmēja dzīvokli Zentenes ielā 20, kur mitinājās Deniss Čalovskis, kas vēlāk ASV tika tiesāts par kibernoziegumiem. Tā paša gada maijā Imantā tika atrasts kriminālās autoritātes Sergeja Sniedziņa līķis. 2020. gadā Imantā notika uzbrukums bijušajam Valsts policijas darbiniekam: mašīnas, kurā atradās vīrietis, virzienā tika raidīti vairāki šāvieni. Noziedznieki nav gājuši ar līkumu arī kredītiestādēm. 1993. gada oktobrī notika pārdrošs uzbrukums “Parekss bankas” valūtas maiņas punktam Slokas ielā. Laupītāji smagi ievainoja divas darbinieces.
Sergejs Sniedziņš
Imantas mežos noticis ne viens vien noziegums. Foto no Valsts policijas arhīva
Tāpat apkaimē cietuši arī vietējie antikvāri un kolekcionāri. Piemēram, 1995. gadā kramplauži no pazīstama senlietu cienītāja dzīvokļa aiznesa vērtīgas ikonas, savukārt 2004. gadā no cita kolekcionāra mājām – Jaņa Rozentāla un citu slavenu latviešu mākslinieku gleznas, kā arī ikonas un vērtīgas 19. gadsimta gravīras. 2011. gadā Latvijas Nacionālās operas vijolnieks Gidons Grīnbergs zaudēja dārgas vijoles, kuras uz dažām minūtēm bija atstājis kāpņutelpā Kleistu ielā. Drīz vien tās “uzpeldēja” kādā lombardā.
noziegumu karte
Imanta (1991.-2023. gads)
Imantā uzbrukts arī bāriem, spēļu zālēm, lombardiem un degvielas uzpildes stacijām. Kādu laiku uzbrukumi benzīntankiem kļuva par īstu sodību. No noziedzniekiem cieta arī lielo uzņēmumu pārstāvniecības. Piemēram, uzbrukumā firmas “Geonika” birojam Kurzemes prospektā noziedznieki ievainoja trīs cilvēkus. Viena no nesenākajām pārdrošajām laupīšanām notika 2020. gada decembrī Kurzemes prospektā, kad ļaundari iebruka tirdzniecības centrā izvietotā juvelierveikalā. Apsargam abus uzbrucējus izdevās aizturēt, iešaujot vienam kājā.
Divtūkstošo gadu sākumā Imantas vārds kriminālziņās izskanēja itin bieži. Te izdarītās slepkavības galvenokārt bija saistītas ar laupīšanām, retāk – saistītas ar alkohola lietošanu.
Brīdinājums!
Vizuālajā materiālā atspoguļotas vardarbīgas ainas, un tās var būt nepatīkamas vai šokējošas.
Vizuālajā materiālā atspoguļotas vardarbīgas ainas, un tās var būt nepatīkamas vai šokējošas.
skatīties video
Imantā dārdējuši arī sprādzieni. 1995. gadā Dammes ielā daudzdzīvokļu nama kāpņutelpā eksplozijā bojā gāja 27 gadus vecais firmas “Respect Ltd.” vadītājs Aleksadrs Lupičs: spridzeklis bija ievietots pastkastītē. Ne reizi vien gaisā uzsperti tirdzniecības kioski un uzņēmēju transportlīdzekļi.
Cilvēkēdājs no Kurzemes prospekta
1994. gada 16. jūnijā policijā atskanēja telefona zvans – kāds vīrietis ziņoja, ka Kurzemes prospektā 84 dzīvoklī atrodas sadalīts sievietes ķermenis. Kad policija ieradās norādītajā adresē, durvis neviens neatvēra. Nācās izsaukt glābējus un iekļūt dzīvoklī caur balkonu. Uz tā arī tika atrastas sadalīta ķermeņa daļas bez galvas. Iekšējie orgāni, salikti dažādos traukos, atradās ledusskapī. Kārtības sargus visvairāk šokēja cits atradums: gaļas mašīna ar gaļas daļiņām un asins pēdas uz virtuves plaukta.
Izrādījās, ka nogalinātā ir 47 gadus vecā dzīvokļa saimniece Natālija, kura bija zināma ar savu tieksmi pēc alkohola. Kā liecina izmeklēšanas materiāli, liktenīgajā dienā 25 gadus vecais Dmitrijs R. iegājis pie Natālijas, lai pie viņas pagaidītu savu draudzeni, kas dzīvo kaimiņos. Pēc apsūdzētā vārdiem, Natālija dzērusi un piedāvājusi arī Dmitrijam, bet viņš esot atteicies un, īsinot laiku, lasījis grāmatu, līdz pēkšņi sajutis pie kakla pieskaramies ko aukstu. Jaunais vīrietis saķēris uzbrucējas roku ar tajā satverto skrūvgriezi un iespēris vienu reizi viņai ar ceļgalu pa kaklu. Uzbrucēja uzreiz nomirusi. Pēc tam Dmitrijs mirušajai nogriezis rokas un kājas, lai līķi būtu vieglāk noslēpt. Upura galvu slepkava ieracis Imantas mežā, savukārt daļu mīksto audu sacepis, pacienājot arī draudzeni, kas neko ļaunu nenojauta.
Pētot aizdomās turētā pagātni, policija noskaidroja, ka vīrietis kopš 1986. gada bija psihoneiroloģiskā dispansera uzskaitē. Dmitrijam bija diagnosticēta personības psihopatizācija, kas ir neliela psihiskā novirze, tādēļ tiesu medicīnas eksperti viņu nevarēja atzīt par nepieskaitāmu. Izmeklēšanas gaitā Dmitrijs atzinās noziegumā, taču tiesā savu liecību mainīja un līdz pat pēdējai tiesas dienai noliedza savu vainu.
Lai gan vīrietis apgalvoja, ka nogalinājis upuri nejauši ar ceļgalu, tiesu ekspertīzē tika konstatēts, ka sieviete nožņaugta ar auklu vai vadiem. Arī kanibālisma faktu slepkava noliedza. Rīgas apgabaltiesa sodīja slepkavu ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem.
Bet vīrietis, kurš ziņoja par šaušalīgo noziegumu, bija Dmitrija pudelesbrālis Gunārs K., kuram pēc kopīgas alkohola lietošanas slepkava lieloties parādīja uz balkona noslēpto upura kāju.
Izrādījās, ka nogalinātā ir 47 gadus vecā dzīvokļa saimniece Natālija, kura bija zināma ar savu tieksmi pēc alkohola. Kā liecina izmeklēšanas materiāli, liktenīgajā dienā 25 gadus vecais Dmitrijs R. iegājis pie Natālijas, lai pie viņas pagaidītu savu draudzeni, kas dzīvo kaimiņos. Pēc apsūdzētā vārdiem, Natālija dzērusi un piedāvājusi arī Dmitrijam, bet viņš esot atteicies un, īsinot laiku, lasījis grāmatu, līdz pēkšņi sajutis pie kakla pieskaramies ko aukstu. Jaunais vīrietis saķēris uzbrucējas roku ar tajā satverto skrūvgriezi un iespēris vienu reizi viņai ar ceļgalu pa kaklu. Uzbrucēja uzreiz nomirusi. Pēc tam Dmitrijs mirušajai nogriezis rokas un kājas, lai līķi būtu vieglāk noslēpt. Upura galvu slepkava ieracis Imantas mežā, savukārt daļu mīksto audu sacepis, pacienājot arī draudzeni, kas neko ļaunu nenojauta.
Pētot aizdomās turētā pagātni, policija noskaidroja, ka vīrietis kopš 1986. gada bija psihoneiroloģiskā dispansera uzskaitē. Dmitrijam bija diagnosticēta personības psihopatizācija, kas ir neliela psihiskā novirze, tādēļ tiesu medicīnas eksperti viņu nevarēja atzīt par nepieskaitāmu. Izmeklēšanas gaitā Dmitrijs atzinās noziegumā, taču tiesā savu liecību mainīja un līdz pat pēdējai tiesas dienai noliedza savu vainu.
Lai gan vīrietis apgalvoja, ka nogalinājis upuri nejauši ar ceļgalu, tiesu ekspertīzē tika konstatēts, ka sieviete nožņaugta ar auklu vai vadiem. Arī kanibālisma faktu slepkava noliedza. Rīgas apgabaltiesa sodīja slepkavu ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem.
Bet vīrietis, kurš ziņoja par šaušalīgo noziegumu, bija Dmitrija pudelesbrālis Gunārs K., kuram pēc kopīgas alkohola lietošanas slepkava lieloties parādīja uz balkona noslēpto upura kāju.
Kriminālajās hronikās atrodami arī ieraksti par gadījumiem, kad noziedznieki ievilkuši upurus mašīnā kopā ar bērniem, aizveduši uz mežu un pakļāvuši seksuālai vardarbībai, – tā noticis 1994. gadā Zentenes ielā. Bet lielākais izvarošanu vilnis pār Imantu un Zasulauku vēlās 2014. gadā. Par “Imantas pedofilu” dēvētais noziedznieks darbojās Zentenes un Dammes ielas apkārtnē. Par viņa upuriem kļuva septiņas skolnieces. Policijas hronikās bieži parādās arī Anniņmuižas parka meža josla. Te notikušas ne tikai laupīšanas, bet arī izvarošanas. 2020. gada janvārī parkā notika vairāki uzbrukumi sievietēm: ļaundaris savus upurus piekāva, pēc tam atņemot naudu un vērtīgās lietas.
Imanta. Foto: Shutterstock
Dzīvokļu apzadzēju teritorija
Ļena Keine-Kaštaļjana, kas ilgu laiku vadīja Rīgas Kurzemes iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļu, brīdina: lai gan Imanta šodien ir mierīgs rajons, tomēr tur notiek daudz zādzību no dzīvokļiem. Bet agrāk apkaimi bija iecienījuši “alpīnisti” – kramplauži, kas “tukšoja” augšējo stāvu dzīvokļus.
Pieredzējuši dzīvokļu "aptīrītāji" nekad neriskēs, ja zinās, ka dzīvoklī nav nekā vērtīga. Bet, ja mājoklī ielīdīs narkomāni, viņi ņems visu, ko var pārdot "točkā", lai dabūtu devu. Zināmi gadījumi, kuros noziedznieki nav smādējuši pat pārtiku no ledusskapja.
“Bija mums viens tāds – jauns narkomāns. Aptīrīja dzīvokļus augšējos stāvos – gan astotajā, gan 11. Baiļu sajūta – nulle! Ieņem devu drosmei un laižas lejup pa virvēm. Viņš neņēma mantas, meklēja zeltu un naudu, ko lika mugursomā. Atceros, ka viņam bija kladīte, kurā visu pierakstīja: adreses, cik stāvu mājai, kāds jumts. Viņam bija aprakstīta visa Imanta,” stāsta Ļena Keine-Kaštaļjana. Viņa atceras arī kādu gadījumu, kurā zādzību no dzīvokļa papildināja izvarošana, kas Imantā ir retums.
Imantas dzīvokļu apzadzējiem konfiscētās dārglietas un darbarīki. Foto no Valsts policijas arhīva.
Arī bijušajam Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietniekam Jevgeņijam Šabanovam ir savs stāsts – par zagli Imantā, padomju laika recidīvistu, kurš mēģināja ar kaltu atvairīt milicijas darbiniekus. Dzīvokļu zaglis Nikolajs Šorņikovs tika notverts nozieguma vietā, privātmājā Airītes ielā. “Darbos” Šorņikovs devās kopā ar draudzenēm, viena no viņām arī nodeva zagli milicijai. Pieredzējušais noziedznieks nolēma, ka bēgs pāri laukam, taču nepaguva, Šabanovs viņu panāca. Nevēloties padoties, kramplauzis milicim sāka draudēt ar kaltu. Un, tikai ieraudzījis, ka operatīvajam darbiniekam palīgā skrien bruņojies kolēģis, nometa savu darbarīku sniegā.
Rituālo kapraču lieta
Kapsēta vienmēr bijusi paaugstinātas kriminogēnās bīstamības zona. Bet, ja Meža kapos starp Čiekurkalnu un Mežaparku ir notikušas nežēlīgas slepkavības, Lāčupes kapu “slava” ir cita – vientuļām pensionārēm nozagtas somas un kapu izlaupīšanas gadījumi.
2015. gadā Kurzemes iecirkņa policisti kapos aizturējuši jauniešu grupu, kas atraka kapus un vāca mirušo galvaskausus. Vandaļus interesēja apbedījumi, kas veikti laika posmā no 1910. līdz 1941. gadam. “Tādēļ arī viena no versijām bija – noziedznieki meklē zelta zobu kroņus vai rotaslietas,” stāsta Ļena Keine-Kaštaļjana.
2015. gadā Kurzemes iecirkņa policisti kapos aizturējuši jauniešu grupu, kas atraka kapus un vāca mirušo galvaskausus. Vandaļus interesēja apbedījumi, kas veikti laika posmā no 1910. līdz 1941. gadam. “Tādēļ arī viena no versijām bija – noziedznieki meklē zelta zobu kroņus vai rotaslietas,” stāsta Ļena Keine-Kaštaļjana.
2016. gads. "Imantas pedofils" Nauris Pikšteins tiesas zālē. Pēc izveidotā fotorobota viņu bija ļoti grūti atpazīt. Foto: F64
Imantas pedofils
2014. gada pavasarī izskanēja ziņojumi par uzbrukumiem mazgadīgām meitenēm, kas dzīvoja Dammes un Zentenes ielā. Policija nekavējoties sāka meklēt pedofilu, aicinot vecākus būt modriem un ziņot par aizdomīgiem vīriešiem, kas grozās ap bērnu rotaļlaukumiem un kāpņutelpām. Cietušie bērni pastāstīja, ka ļaundaris ir apmēram 15–20 gadus vecs. Izmeklētāji drīz vien atklāja vēl kādu uzbrukumu īpatnību – noziedznieks darbojās namos ar liftu. Meklējot pedofilu, kurš pastrādājis trīs smagus dzimumnoziegumus pret kopumā četrām mazgadīgām meitenēm, policija pārbaudīja vairāk nekā tūkstoti personu.
Noziedznieku atrada tikai pēc gada: 2015. gada pavasarī viņš tika notverts par sīku zādzību lielveikalā. Toreiz gan policijas darbiniekiem neesot bijis pamata domāt, ka aizturētais zaglis ir tas pats meklētais pedofils, tomēr DNS paraugs tika paņemts. Analīžu rezultāti tika saņemti tikai augustā. Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis toreiz skaidroja, ka DNS ekspertīze ieņēmusi arvien lielāku lomu pierādīšanas procesā. Taču policisti mēnesī saņem aptuveni 500 DNS paraugus, bet rezultātus var saņemt tikai 150 paraugiem. Līdz ar to veidojas rinda.
20 gadus vecajam Naurim Pikšteinam tika izvirzīta apsūdzība par smagiem dzimumnoziegumiem pret mazgadīgām meitenēm. Līdz 2014. gada oktobrim no apsūdzētā darbībām bija cietušas septiņas meitenes, kas lietā figurēja kā cietušās. Pikšteins pilnībā atzina savu vainu un atzinās. Viņš nespēja paskaidrot tiesai savu noziegumu motīvus, kā arī apgalvoja, ka bērnībā pats ticis seksuāli izmantots.
2016. gadā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa “Imantas pedofilam” piesprieda 25 gadu cietumsodu. 2017. gadā Rīgas apgabaltiesā termiņš tika mainīts uz 22 gadiem cietumā un trīs gadiem probācijas uzraudzībā. Tāpat tiesa lēma par labu kriminālprocesā cietušajām no apsūdzētā piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju – kopumā 67 000 eiro.
“Linda Mūrniece (tobrīd iekšlietu ministre – red.) toreiz izteica priekšlikumu veidot vienotu datubāzi par pedofiliem,” atceras Ļena Keine-Kaštaļjana. “Bet visi nekavējoties atcerējās par cilvēktiesībām. Tā nu šādas bāzes nav vēl joprojām.”
Noziedznieku atrada tikai pēc gada: 2015. gada pavasarī viņš tika notverts par sīku zādzību lielveikalā. Toreiz gan policijas darbiniekiem neesot bijis pamata domāt, ka aizturētais zaglis ir tas pats meklētais pedofils, tomēr DNS paraugs tika paņemts. Analīžu rezultāti tika saņemti tikai augustā. Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis toreiz skaidroja, ka DNS ekspertīze ieņēmusi arvien lielāku lomu pierādīšanas procesā. Taču policisti mēnesī saņem aptuveni 500 DNS paraugus, bet rezultātus var saņemt tikai 150 paraugiem. Līdz ar to veidojas rinda.
20 gadus vecajam Naurim Pikšteinam tika izvirzīta apsūdzība par smagiem dzimumnoziegumiem pret mazgadīgām meitenēm. Līdz 2014. gada oktobrim no apsūdzētā darbībām bija cietušas septiņas meitenes, kas lietā figurēja kā cietušās. Pikšteins pilnībā atzina savu vainu un atzinās. Viņš nespēja paskaidrot tiesai savu noziegumu motīvus, kā arī apgalvoja, ka bērnībā pats ticis seksuāli izmantots.
2016. gadā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa “Imantas pedofilam” piesprieda 25 gadu cietumsodu. 2017. gadā Rīgas apgabaltiesā termiņš tika mainīts uz 22 gadiem cietumā un trīs gadiem probācijas uzraudzībā. Tāpat tiesa lēma par labu kriminālprocesā cietušajām no apsūdzētā piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju – kopumā 67 000 eiro.
“Linda Mūrniece (tobrīd iekšlietu ministre – red.) toreiz izteica priekšlikumu veidot vienotu datubāzi par pedofiliem,” atceras Ļena Keine-Kaštaļjana. “Bet visi nekavējoties atcerējās par cilvēktiesībām. Tā nu šādas bāzes nav vēl joprojām.”
Lai notvertu kapu apgānītājus, operatīvie darbinieki divas nedēļas dežurēja kapos. “Galu galā parādījās piecu personu grupa. Jauni, ap gadiem 20. Izlika kārtis, piktogrammas, iededza sveces. Viņu vadonis atvēra grāmatu un sāka kaut ko lasīt. Visiem rokās sveces, viens sāk rakt. Izrādījās, ka viņi veica rituālu, kas saistīts ar aizkapa dzīvi, tam bija nepieciešams galvaskauss,” stāsta bijusī policijas darbiniece.
Aizturēšanas laikā neviens nepretojās. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visi aizturētie nākuši no labvēlīgām ģimenēm. Pārmeklējot grupas līdera dzīvesvietu, tika izņemta ezoteriskā literatūra ar rituālu aprakstiem. “Man pašai bija interesanti to lasīt,” atzīstas Keine-Kaštaļjana. “Lai izmeklētu lietu, jāsaprot, par ko ir runa. Bet man tā bija pirmā tāda pieredze.” 2016. gada aprīlī tiesa 22 gadus vecajam kapu apgānītāju grupas organizatoram piesprieda 80 stundas piespiedu darba.
Aizturēšanas laikā neviens nepretojās. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visi aizturētie nākuši no labvēlīgām ģimenēm. Pārmeklējot grupas līdera dzīvesvietu, tika izņemta ezoteriskā literatūra ar rituālu aprakstiem. “Man pašai bija interesanti to lasīt,” atzīstas Keine-Kaštaļjana. “Lai izmeklētu lietu, jāsaprot, par ko ir runa. Bet man tā bija pirmā tāda pieredze.” 2016. gada aprīlī tiesa 22 gadus vecajam kapu apgānītāju grupas organizatoram piesprieda 80 stundas piespiedu darba.
Un kā ir tagad?
Imantas stāvvietās degošas mašīnas ir diezgan izplatīta parādība. Policijā stāsta, ka bijuši gadījumi, kad liesmas noposta 3-5 spēkratus vienā reizē. Dažos gadījumos, izmeklējot notikušo, policija konstatējusi ļaunprātīgu dedzināšanu.
Tagad Imanta ir mierīga apkaime, apstiprina Valsts policijas Rīgas Kurzemes iecirkņa priekšnieks Atis Čakārnis. “Lielākā problēma – zādzības no transportlīdzekļiem. Uz ielām sadzīves konflikti notiek. Situāciju stipri ietekmējusi pandēmija. Cilvēki mazāk iziet sabiedrībā un retāk apmeklē tirdzniecības centrus, bet tā vietā sākusi zelt krāpniecība internetā: pie mums vērsušies daudzi cietušie, kam it kā zvanīts no bankas. Viņi krāpniekiem izpauž savus privātos datus, bet pēc tam no cietušo kontiem izņemta nauda vai paņemti kredīti. Cieš galvenokārt gados vecāki cilvēki. Summas ir dažādas – no 100 eiro līdz pat 12–15 tūkstošiem.”
Kā noziedzību ietekmē karš un pandēmija
Divos Covid-19 pandēmijas gados Rīgā reģistrēto noziegumu skaits bija samazinājies: sava loma te bija ierobežojumiem gan valstī, gan uz ārējām robežām. Mazāk aizdzītu auto, mazāk noziegumu ielās, bet krietni vairojās krāpniecība un noziegumi virtuālajā vidē. Taču 2022. gada otrajā pusē un 2023. gada sākumā sabiedrība atgriezusies ierastajā dzīves ritmā, kam klāt nākušas ekonomiskās grūtības, kas saistītas ar karu Ukrainā un augsto inflāciju. Valsts policijā lēš, ka reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaita palielinājumu daļēji var skaidrot arī ar cenu kāpumu. Piemēram, palielinoties degvielas cenām, redzams pieaugums degvielas zādzību skaitā no transportlīdzekļiem un no degvielas uzpildes stacijām, izmantojot zagtas, neatbilstošas vai neeksistējošas transportlīdzekļu numurzīmes. Smago noziegumu skaits pagaidām neaug.
Vēl viens krāpniecības veids, kas īpaši populārs kļuva pandēmijas laikā, kad daudzi veikali bija slēgti, saistīts ar tirdzniecību internetā. Ļaunprāši izveido viltus reklāmas sludinājumus, kas ved uz vietnēm, kurās šķietami var iegādāties apģērbu, apavus un citas preces ar atlaidēm. Upuris izdara pasūtījumu, pārskaita naudu, bet neko nesaņem.
Sākoties pandēmijai, samazinājies ielu noziegumu skaits. Pateicoties bargākai robežkontrolei, aizdzīto auto ir mazāk, jo šis galvenokārt bija ar Lietuvu saistītu kriminālo grupējumu rūpals. Krasi sarucis arī zādzību skaits tirdzniecības vietās, norāda Čakārnis.