Pasūtījuma slepkavības klusā apkaimē
Zolitūdes kriminālā vēsture
KRIMINĀLĀ RĪGA. KREISAIS KRASTS
Diāna Čučkova
Projekta autore
Olga Petrova
Projekta autore
Zolitūde daudziem saistās ar “Maxima” traģēdiju 2013. gadā, kad, iebrūkot veikala jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Patiesībā šī ir visjaunākā un drošākā Rīgas apkaime – par to liecina gan iedzīvotāju aptaujas, gan policijas pieredze. Tomēr arī Zolitūdes hronikā ir krimināli drūmas lappuses. “Delfi” pēta šī rajona noziedzības vēsturi.
Līdz astoņdesmito gadu sākumam Zolitūdes vietā bija klajums, mazdārziņi un privātmājas. Bet tad nepilnu desmit gadu laikā apkaime pārvērtās par ļoti apdzīvotu un tiem laikiem vismodernāko Rīgas mikrorajonu. Ar 119. sērijas daudzdzīvokļu mājām apbūvētā Zolitūde ir pēdējais lielais Latvijas PSR realizētais dzīvojamo namu rajona projekts.
Zolitūde ir ne tikai jaunākā, bet arī pati drošākā Rīgas apkaime, liecina daudzu socioloģisko aptauju rezultāti. “Jā, bija laiki, kad šeit “darbojās” killeri. Bet tie bija izņēmuma gadījumi. Savukārt Zasulaukā un Šampēterī gājis visādi,” stāsta Vitālijs, bijušais kārtībsargs, kurš Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas policijā strādāja deviņdesmito gadu sākumā. Ar Vitāliju vienisprātis ir arī Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes Zemgales iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Andrejs Maslovs.
"Kriminālā Rīga"
“Delfi” stāstu cikls, kurā pētām Rīgas apkaimju noziedzības vēsturi. Izmantojot arhīva materiālus un statistikas datus, ar kādreizējo milicijas un tagadējo policijas darbinieku palīdzību zīmējam galvaspilsētas karti. No Purvciema līdz Imantai, no Ķengaraga līdz Bolderājai: kāda tur bijusi noziedzība? Un vai šodien tur ir droši? Šī ir cikla otrā daļa, pirmo lasi šeit:
Platība — 288,8 hektāri; 16 840 iedzīvotāji (2021. gadā). Apdzīvotības ziņā otrs lielākais mikrorajons Pārdaugavā – uzreiz aiz Iļģuciema. Zasulauks: platība — 119 hektāri; 6540 iedzīvotāji (2021. gadā). Iedzīvotāju blīvuma rādītājā dala trešo vietu ar Āgenskalnu, pārspējot Ziepniekkalnu.
Zolitūde
“Visbiežāk Zolitūdē notiek zādzības no dzīvokļiem. Bijušas arī slepkavības ar sadzīviskiem motīviem, zādzības no transportlīdzekļiem. Laupīšanas gan ir retums. Nezinu, kāpēc, bet noziedznieki Zolitūdi nemīl. Arī komandantstundu laiks tur bija ļoti mierīgs. Kamēr Ziepniekkalnā vai Āgenskalnā laiku pa laikam nācās kādu savaldīt, Zolitūdē vienmēr bijis mierīgi,” stāsta Maslovs. Agrāk te, tāpat kā Imantā, bieži tika apzagtas automašīnas – spoguļi, lukturi. Sīki noziegumi ielās gadās arī tagad, tomēr kopumā rajonā ir rāmi.
Bet tā nav bijis vienmēr. Vēlīnos padomju gados, kā arī pirmajos Latvijas neatkarības gados Zolitūdē apmetās pārtikuši ļaudis. Te dzīvoja ne tikai biznesmeņi, bet arī ar kriminālajām aprindām cieši saistītas personas. 1994. gadā Zolitūdē nogalināts agrāk sodītais Ruslans Berežnojs. Vīrietis tika atrasts miris sēžam vadītāja sēdeklī mikroautobusā “Volkswagen” pie viņa mājām Paula Lejiņa ielā. Notikuma vietā policija atrada 12 lodes un čaulītes no Makarova un TT tipa ieročiem. Nogalinātā draugam Oļegam, kas reizē ar Ruslanu kāpa transportlīdzeklī, izdevās izglābties.
Konstantīns Skripajs (attēlā pa kreisi) tika nogalināts 1994. gadā: slepkava viņu nošāva vairāku liecinieku klātbūtnē.
Dažus mēnešus vēlāk Zolitūdes ielā slepkava nogalināja kompānijas “Nordisk Resourcing International” prezidentu Juriju Burcevu. Noziedznieks savu upuri gaidīja kāpņutelpā.
2001. gada februāris. Jāņa Endzelīna ielā 7 sievas acu priekšā nogalināts uzņēmējs Henrihs M. Rīta stundā viņš kopā ar sievu devās dienas gaitās no savām mājām Aleksandra Bieziņa ielā, drīzumā abiem pieskrēja jauns vīrietis un atklāja uguni, iešaujot mugurā. Pēc tam uzbrucējs uz upuri izšāva vēl sešas reizes, vienu lodi raidot galvā.
Nogalinātajam konstatētas piecas šautas brūces – galvā, krūškurvja priekšpusē, kaklā, augšdelmā un augšstilbā. Daudzie šāvieni, turklāt bez klusinātāja un daudzu liecinieku, tostarp bērnu, klātbūtnē (policijai par to ziņoja vairāk nekā 10 cilvēki), liecina par nepārprotamu vēlmi nogalināt. Pagalmā esošie bērni bija pamanījuši no notikuma vietas aizskrienam zaļā jakā ģērbtu vīrieti ar savādu, iespējams, pielīmētu bārdu.
Šis nebija pirmais mēģinājums nogalināt Skripaju. Neilgi pēc Condas slepkavības 1996. gadā Skripajs Kalnciema ielā tika sašauts krūtīs. Drīz pēc šī notikuma viņš samainīja dzīvokli un pārcēlās uz klusāko un mierīgāko Zolitūdi, tomēr tas nemainīja viņa likteni. Skripaja slepkavība joprojām nav atklāta.
Šis nebija pirmais mēģinājums nogalināt Skripaju. Neilgi pēc Condas slepkavības 1996. gadā Skripajs Kalnciema ielā tika sašauts krūtīs. Drīz pēc šī notikuma viņš samainīja dzīvokli un pārcēlās uz klusāko un mierīgāko Zolitūdi, tomēr tas nemainīja viņa likteni. Skripaja slepkavība joprojām nav atklāta.
Piecas šautas brūces un vairāk nekā desmit liecinieku
1997. gada 16. aprīlī pie savas mājas Paula Lejiņa ielā 14 ar vairākiem šāvieniem nogalināts 30 gadus vecais Konstantīns Skripajs, kurš bija liecinieks ar “Europe Center” (mūsdienās – “Mols”) celtniecību saistītās firmas “Interlog PTE” ģenerāldirektora Igora Condas slepkavībai. 1994. gadā Latvijas bodībildinga čempiona titulu ieguvušais Skripajs bija treneris, kā arī Condas miesassargs.
Brīdinājums!
Vizuālajā materiālā atspoguļotas vardarbīgas ainas, un tās var būt nepatīkamas vai šokējošas.
Vizuālajā materiālā atspoguļotas vardarbīgas ainas, un tās var būt nepatīkamas vai šokējošas.
skatīties video
1994. gadā Rostokas ielā tika atrasts bijušā LPSR VDK virsnieka Viktora Semjonova līķis ar šautu brūci krūtīs un dienesta apliecību uz tās. Tobrīd Semjonovs strādāja tūrisma aģentūrā, un slepkavība tika izdarīta laupīšanas laikā.
2000. gada martā Rostokas un Zolitūdes ielas krustojumā pie veikala “Interpegro” tika ievainots Aleksandrs Kiseļs, kuru kriminālajās aprindās pazina ar iesauku Kisa. Otrs uzbrukums notika 2002. gada 1. maijā – noziedznieki mēģināja uzspridzināt Kiseļam piederošo automašīnu “Mitsubishi Pajero”. Vīrietis auto radiatorā pamanīja spridzekli un ziņoja par to policijai.
Noziegumu karte
Zolitūde (1991.-2023. gads)
2000. gada decembrī Paula Lejiņa ielā tika ievainots Ruslans Burlajs, kas agrāk sodīts saistībā ar Ivana Haritonova reketieru bandu. Nenoskaidrots noziedznieks četras reizes šāva uz Burlaju, ievainojot krūtīs un rokā. 2001. gada ziemā Jāņa Endzelīna ielā 7 tika nogalināts kāds lietuviešu uzņēmējs. Rīta stundā viņš kopā ar sievu devās dienas gaitās no savām mājām Bieziņa ielā, drīzumā abiem pieskrēja jauns vīrietis un atklāja uguni.
Movsars Isajevs, kas tika atzīts par vainīgu uzbrukumā Konstantīnam Stecjukam. Foto: LETA
No automāta sašauj uzņēmēju un viņa bērnus
2003. gada 8. decembrī Anniņmuižas ielā noziedznieks maskā uzbruka 34 gadus vecajam uzņēmējam Konstantīnam Stecjukam ar iesauku Kola. Ļaundaris pieskrēja pie automašīnas “Mercedes Benz”, kurā sēdēja Stecjuks, un vairākas reizes izšāva no Kalašņikova automāta. Viena lode trāpīja uzņēmējam kaklā. Uzbrucēju notvert neizdevās.
2007. gada 18. janvārī Anniņmuižas ielā notika vēl viens mēģinājums nogalināt Stecjuku: uzbrucējs atkal šāva ar Kalašņikova automātu. Dažāda smaguma ievainojumus guva gan Stecjuks, gan viņa 3 un 9 gadus vecās meitas, gan 22 gadus vecā dzīvesbiedre. Noziedznieks atklāja uguni brīdī, kad Stecjuks pacēla savu jaunāko meitu. Ievainots mugurā un kājās, viņš nokrita zemē, ar savu ķermeni nosedzot meitenīti. Uzņēmējam trāpīja četras lodes, divas no tām izskrēja cauri ķermenim.
Izmeklētāji Stecjuka mašīnā saskaitīja vairāk nekā 30 ložu caurumus. Pēc uzbrukuma noziedznieki nometa ieročus un mēģināja aizbēgt, taču uzņēmēja apsargam izdevās vienu no šāvējiem aizturēt. Tas izrādījās Krievijas pilsonis – Čečenijā dzimušais Mavsars Isajevs, kurš pēdējos piecus gadus dzīvojis Maskavā.
2008. gada janvārī Rīgas apgabaltiesa par četru personu slepkavības mēģinājumu Mavsaram Isajevam piesprieda brīvības atņemšanu uz 16 gadiem ar mantas konfiskāciju un 1 gada uzraudzību pēc soda izciešanas. 2011. gadā Augstākā tiesa sodu saglabāja bez izmaiņām. Pēc tam Isajevs tika izraidīts no valsts ar liegumu atgriezties 10 gadus.
Izmeklētāji Stecjuka mašīnā saskaitīja vairāk nekā 30 ložu caurumus. Pēc uzbrukuma noziedznieki nometa ieročus un mēģināja aizbēgt, taču uzņēmēja apsargam izdevās vienu no šāvējiem aizturēt. Tas izrādījās Krievijas pilsonis – Čečenijā dzimušais Mavsars Isajevs, kurš pēdējos piecus gadus dzīvojis Maskavā.
2008. gada janvārī Rīgas apgabaltiesa par četru personu slepkavības mēģinājumu Mavsaram Isajevam piesprieda brīvības atņemšanu uz 16 gadiem ar mantas konfiskāciju un 1 gada uzraudzību pēc soda izciešanas. 2011. gadā Augstākā tiesa sodu saglabāja bez izmaiņām. Pēc tam Isajevs tika izraidīts no valsts ar liegumu atgriezties 10 gadus.
2005. gada 30. augustā Rostokas ielā atrasts 1959. gadā dzimušā uzņēmēja Mihaila Gerulas līķis ar divām šautām brūcēm. Nogalinātais bija Rīgas vagonu rūpnīcu privatizējušā Latvijas–Ukrainas kopuzņēmuma “Latek” prezidents, “Trans Energy Company” valdes loceklis, kā arī vadīja Latvijas jauno ukraiņu biznesa sadarbības asociāciju.
Izmeklētāji skatīja divas versijas par slepkavības motīviem: personisku izrēķināšanos un saistību ar Gerulas nodarbošanos. Viņš, tāpat kā tajā pašā gadā nogalinātais uzņēmējs Andris Ķurbis, tiesājās ar SIA “Tovanceva grupa” pārstāvi Ritu Tovancevu par tiesībām uz zemes īpašumu Babītē. Jānis Vonda, kas tolaik vadīja Kriminālpoliciju, paziņoja, ka izmeklēšanā uzietās pēdas ved uz Ukrainu.
2020. gada janvārī biroju ēkā Kandavas ielā 41 uzņēmuma “TMB Motors” īpašnieks Jānis Špatcs nogalināja 1970. gadā dzimušu vīrieti, vairākas reizes uz viņu izšaujot, bet pēc tam pārlādēja ieroci un iešāva sev galvā, izdarot pašnāvību.
Izmeklētāji skatīja divas versijas par slepkavības motīviem: personisku izrēķināšanos un saistību ar Gerulas nodarbošanos. Viņš, tāpat kā tajā pašā gadā nogalinātais uzņēmējs Andris Ķurbis, tiesājās ar SIA “Tovanceva grupa” pārstāvi Ritu Tovancevu par tiesībām uz zemes īpašumu Babītē. Jānis Vonda, kas tolaik vadīja Kriminālpoliciju, paziņoja, ka izmeklēšanā uzietās pēdas ved uz Ukrainu.
2020. gada janvārī biroju ēkā Kandavas ielā 41 uzņēmuma “TMB Motors” īpašnieks Jānis Špatcs nogalināja 1970. gadā dzimušu vīrieti, vairākas reizes uz viņu izšaujot, bet pēc tam pārlādēja ieroci un iešāva sev galvā, izdarot pašnāvību.
Zolitūdes kaimiņos, Pleskodālē, zagļi un laupītāji nesmādē neko. Viņi aiznes ne tikai sadzīves tehniku, bet arī traukus un apģērbu.
Ne visas skaļās slepkavības Zolitūdē saistītas ar uzņēmējiem un personām no kriminālās pasaules. 2000. gada oktobrī kādā dzīvoklī Rostokas ielā atrasts 17 gadus veca jaunieša līķis ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Policiju izsauca mirušā māsa. Dzīvoklis bija izlaupīts: slepkavas upuri bija piesējuši pie krēsla un nožņauguši, pēc tam aiznesuši videokameru, videomagnetofonu, mūzikas centru, juvelierizstrādājumus un mobilo tālruni.
2006. gada maijā noticis vēl kāds nežēlīgs noziegums, šoreiz Priedaines ielā. 25 gadus vecs noziedznieks nogalināja vecākus viņu bērnu priekšā, bet pēc tam aizdedzināja dārza mājiņu. Izmeklēšanā noskaidrots, ka slepkavības motīvs bijis atriebība.
2006. gada maijā noticis vēl kāds nežēlīgs noziegums, šoreiz Priedaines ielā. 25 gadus vecs noziedznieks nogalināja vecākus viņu bērnu priekšā, bet pēc tam aizdedzināja dārza mājiņu. Izmeklēšanā noskaidrots, ka slepkavības motīvs bijis atriebība.
Bez slepkavībām Zolitūdē bijuši arī vairākkārtēji mēģinājumi aplaupīt tirdzniecības centrus. 2008. gada vasarā noziedznieki mēģināja caur jumtu iekļūt lielveikalā Kārļa Ulmaņa gatvē, taču apsargs viņus pamanīja. Ļaundariem izdevās aizbēgt, notikuma vietā atstājot somu un virvi. Vien pēc dažiem mēnešiem noziedznieki mēģināja aplaupīt veikalu “Elkor” tirdzniecības centrā “Spice”. Viņi iekļuva dienesta telpās, kur atradās seifs. Piedraudot darbiniekiem ar ieroci, noziedznieki pieprasīja atdot naudu, taču apsardzei izdevās laupīšanu apturēt.
Kovida hronikas: visu aizvēra, viss apklusa
Agrāk par kārtību un drošību Zolitūdē rūpējās gan Zemgales, gan Kurzemes rajona policijas iecirknī, robeža starp “atbildības zonām” stiepās pa dzelzceļa sliedēm. “Reiz aplaupīja sievieti tieši uz sliedēm,” atceras bijusī policijas darbiniece Ļena Keine-Kaštaļjana. “Zīmējām shēmu: kurā pusē noticis noziegums? Ja labajā, tad tas nav pie mums, mums pašiem savu pietiek!”
Tagad šis ir viens no mierīgākajiem un labvēlīgākajiem pilsētas rajoniem, to atkal un atkal saka policisti, kas dažādos laikos strādājuši Pārdaugavā. Noziedzības līmeni pozitīvi ietekmējusi arī pandēmija. Kad veikalos ieviesa apmeklētāju skaita ierobežojumus, zādzību skaits tirdzniecības vietās noslīdēja teju līdz nullei. Tā kā daudzi sāka strādāt attālināti, no mājām, sarucis arī zādzību skaits no dzīvokļiem: 2022. gada pirmajā pusgadā reģistrētie gadījumi saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. “Mājokļa apzagšana ar ielaušanos ir nopietns pants, bet ieguvums nav garantēts,” skaidro Andrejs Maslovs. “Profesionāļi, kas darbojas pēc norādēm, zina, ka dzīvoklī noteikti būs kaut kas vērtīgs: nauda, juvelierizstrādājumi. Un zina, kur to realizēt. Šāda veida zādzības joprojām ir iespējamas. Bet uz labu laimi līst večiņas dzīvoklī, nezinot, vai maz viņai ir kas vērtīgs, un saņemt par to līdz pieciem gadiem – tas nav pārāk labs variants.”
Kā noziedzību ietekmē karš un pandēmija
Divos Covid-19 pandēmijas gados Rīgā reģistrēto noziegumu skaits bija samazinājies: sava loma te bija ierobežojumiem gan valstī, gan uz ārējām robežām. Mazāk aizdzītu auto, mazāk noziegumu ielās, bet krietni vairojās krāpniecība un noziegumi virtuālajā vidē. Taču 2022. gada otrajā pusē un 2023. gada sākumā sabiedrība atgriezusies ierastajā dzīves ritmā, kam klāt nākušas ekonomiskās grūtības, kas saistītas ar karu Ukrainā un augsto inflāciju. Valsts policijā lēš, ka reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaita palielinājumu daļēji var skaidrot arī ar cenu kāpumu. Piemēram, palielinoties degvielas cenām, redzams pieaugums degvielas zādzību skaitā no transportlīdzekļiem un no degvielas uzpildes stacijām, izmantojot zagtas, neatbilstošas vai neeksistējošas transportlīdzekļu numurzīmes. Smago noziegumu skaits pagaidām neaug.
Pandēmijas laikā ielās bijis pavisam klusu, saka Markovs: “Protams, bija neapmierinātie, kas par spīti komandantstundai gāja ārā, brīžam nācās pielietot arī fizisku spēku. Bet kopumā mums ir ļoti disciplinēta tauta. Turklāt – ko gan darīt ārā pēc desmitiem vakarā, ja viss ir slēgts?”
Noziedznieki pārceļas uz internetu
Vien pirms trim gadiem Rīgas reģiona policijas pārvaldes Zemgales iecirkņa teritorijā bija 16 nelegālā alkohola un cigarešu tirdzniecības vietas jeb “točkas”. Bet tagad, kā norāda Maslovs, nav vairs nevienas. “Daudziem apnīk, ka reizi mēnesī pie iņiem ierodas policija, izņemot visu preci un nopelnīto. Vieni pārcēlušies uz citām apkaimēm, citi mainījuši darbības profilu. Lielākoties uz kriptomahinācijām un krāpšanos internetā,” stāsta policists. “Par telefonkrāpniekiem, kas piedāvā ieguldīt kriptovalūtās vai nopelnīt finanšu platformās, ierosinām piecas līdz desmit krimināllietas nedēļā. Runa ir par desmitiem tūkstošu eiro zaudējumiem. Piemēram, šodien saņēmām iesniegumu – cietušais riskēja ar ieguldījumiem kriptovalūtā un zaudēja septiņdesmit tūkstošus.”
Par krāpnieku upuriem bieži vien kļūst pensionāri ar uzkrājumiem. “Pagājušajā vasarā divi krāpnieki centās apvārdot pensionārus izņemt naudu no konta un nodot kurjeram,” stāsta Maslovs. “Galu galā mums izdevās aizturēt nopietnu kriminālo grupējumu.” Kad sākās karš Ukrainā, telefonkrāpnieki uz laiku nozuda. Tagad noziegumu skaits atkal sācis augt. Uz tīmekli pārceļas arī narkobizness: bieži vien tiek izmantoti “Telegram” čati, kur anonīmi lietotāji no slēptiem tālruņa numuriem sarakstās un vienojas par preces nodošanu.
Kriminogēnā situācija cieši saistīta ar ekonomisko, pārliecināts Maslovs. Latviju sagaida grūti laiki, un tas noteikti atspoguļosies arī Zemgales priekšpilsētas noziedzības līmenī. “Iespējams, vispirms palielināsies zādzību skaits veikalos. Arī tagad mums ir gadījumi, kad cilvēki zog nevis lietas, bet pārtiku, jo viņiem nav, ko ēst,” atklāj Maslovs.