Trīs vēlēšanās, ko pārmērīga alkohola lietošana nepiepildīs
Attēls: Delfi / Midjourney
Vēl viena glāze alkoholiska dzēriena nav Aladina burvju lampa, kura piepildīs vēlēšanos pēc mierīga prāta, teicamām komunikācijas spējām un radošas iedvesmas. Gluži pretēji – alkohola šķietami pozitīvā iedarbība uz garīgo pašsajūtu ir mānīga, tāpēc Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) apkopojusi visbiežāk dzirdētos mītus par alkoholisko dzērienu ietekmi uz psihisko veselību.
Mīts nr. 1 – alkohola lietošana samazina stresu
Alkohols spēj tikai īslaicīgi apslāpēt stresa simptomus ķermenī. Pamanot, ka alkohola lietošana šķietami mazina stresu, mēs saņemam signālu atkārtot šo rīcību arī citās stresa situācijās. Šis atkārtotais signāls ir viens no iemesliem, kāpēc veidojas atkarība no alkohola un kāpēc tik grūti pārstāt uzsākto paradumu1.
Vienlaikus, pārmērīga alkohola lietošana vairo stresu, jo izmaina nervu un endokrīnās sistēmas darbību un apgrūtina stabilas iekšējās vides jeb homeostāzes atgūšanu pēc saskarsmes ar kādu stresa izraisītāju. Ja lietojam alkoholu kā stresa mazināšanas līdzekli, tiek nostiprināta šīs rīcības saikne ar smadzeņu apbalvojuma sistēmas aktivizēšanos, kas, savukārt, traucē regulēt mūsu alkohola patēriņu2.
Centieni ar alkohola palīdzību aizmirst konfliktsituācijas un pārvarēt grūtus psiholoģiskos stāvokļus biežāk novērojami sieviešu vidū, kamēr vīrieši biežāk alkoholu lieto, lai izjustu pozitīvas emocijas3. Alkohola lietošana stresa mazināšanai ir ne vien neefektīva, bet arī saistīta ar paaugstinātu alkohola atkarības veidošanās risku4.
Ja jūti vēlēšanos lietot alkoholu stresa mazināšanai, tā vietā pamēģini citu stresa vadības metodi, kā, piemēram, fiziskas aktivitātes, vaļaspriekus, meditāciju, kvalitatīvu laika pavadīšanu ar tuviem cilvēkiem vai sarunu ar terapeitu.
Vienlaikus, pārmērīga alkohola lietošana vairo stresu, jo izmaina nervu un endokrīnās sistēmas darbību un apgrūtina stabilas iekšējās vides jeb homeostāzes atgūšanu pēc saskarsmes ar kādu stresa izraisītāju. Ja lietojam alkoholu kā stresa mazināšanas līdzekli, tiek nostiprināta šīs rīcības saikne ar smadzeņu apbalvojuma sistēmas aktivizēšanos, kas, savukārt, traucē regulēt mūsu alkohola patēriņu2.
Centieni ar alkohola palīdzību aizmirst konfliktsituācijas un pārvarēt grūtus psiholoģiskos stāvokļus biežāk novērojami sieviešu vidū, kamēr vīrieši biežāk alkoholu lieto, lai izjustu pozitīvas emocijas3. Alkohola lietošana stresa mazināšanai ir ne vien neefektīva, bet arī saistīta ar paaugstinātu alkohola atkarības veidošanās risku4.
Ja jūti vēlēšanos lietot alkoholu stresa mazināšanai, tā vietā pamēģini citu stresa vadības metodi, kā, piemēram, fiziskas aktivitātes, vaļaspriekus, meditāciju, kvalitatīvu laika pavadīšanu ar tuviem cilvēkiem vai sarunu ar terapeitu.
Mīts nr. 2 – alkohola lietošana uzlabo spēju komunicēt sociālās situācijās
Iedzeršu vēl vienu un man būs arvien vieglāk veidot sarunu, zudīs trauksme par to, kā izturēties, ko teikt! Pārmērīga alkohola lietošana ir maldīgs sociālās trauksmes mazināšanas veids. Cilvēki ar sociālo trauksmi nepazīstamās situācijās mēdz ievērojami palielināt patērētā alkohola apjomu, kamēr cilvēkus, kuri trauksmi neizjūt, nonākšana svešā vidē būtiski neietekmē5. Kāpēc sociālās trauksmes pārvarēšanai cilvēki tiecas pēc vēl viena alkoholiska dzēriena?
Daļēju atbildi sniedz jau minētā alkohola iedarbība uz sajusto stresa līmeni. Tomēr sociālo trauksmi no stresa šķir pastiprināta uzmanības pievēršana apkārtējās vides signāliem, kuri, iespējams, norāda, ka kāds tevi vērtē kritiski6. Vēlēšanās labāk komunicēt un iekļauties sabiedrībā var mudināt lietot vairāk alkohola, jo tas šķietami palīdz emocionāli atbrīvoties un pievērst mazāk uzmanības draudīgajiem apkārtējās vides signāliem.
Ja sociālās situācijās vai domājot par tām, jūti trauksmi, palīdzēt var saruna ar uzticamu personu, kā terapeitu, lai saprastu, kas tieši izraisa trauksmi un kā to mazināt. Viena no stratēģijām varētu būt uzmanības novēršana no sevis, tā vietā izrādot interesi par citiem cilvēkiem. Uzdod jautājumus un attīsti spēju klausīties otrā. Ieklausies arī savā iekšējā monologā: vai tu ar un par sevi runā pozitīvi, vai spēj pret sevi izjust empātiju? Galvenais, neizvairies no sociālām situācijām. Sāc ar īsām sarunām drošā vidē un pakāpeniski attīsti savu spēju runāt ar dažādiem cilvēkiem arī bez alkohola klātbūtnes.
Daļēju atbildi sniedz jau minētā alkohola iedarbība uz sajusto stresa līmeni. Tomēr sociālo trauksmi no stresa šķir pastiprināta uzmanības pievēršana apkārtējās vides signāliem, kuri, iespējams, norāda, ka kāds tevi vērtē kritiski6. Vēlēšanās labāk komunicēt un iekļauties sabiedrībā var mudināt lietot vairāk alkohola, jo tas šķietami palīdz emocionāli atbrīvoties un pievērst mazāk uzmanības draudīgajiem apkārtējās vides signāliem.
Ja sociālās situācijās vai domājot par tām, jūti trauksmi, palīdzēt var saruna ar uzticamu personu, kā terapeitu, lai saprastu, kas tieši izraisa trauksmi un kā to mazināt. Viena no stratēģijām varētu būt uzmanības novēršana no sevis, tā vietā izrādot interesi par citiem cilvēkiem. Uzdod jautājumus un attīsti spēju klausīties otrā. Ieklausies arī savā iekšējā monologā: vai tu ar un par sevi runā pozitīvi, vai spēj pret sevi izjust empātiju? Galvenais, neizvairies no sociālām situācijām. Sāc ar īsām sarunām drošā vidē un pakāpeniski attīsti savu spēju runāt ar dažādiem cilvēkiem arī bez alkohola klātbūtnes.
Mīts nr. 3 – alkohola lietošana palīdz domāt radoši
Diemžēl pazīstamu radošo profesiju pārstāvju aizraušanās ar alkoholu vairojusi maldīgu priekšstatu, ka alkohola vai citu psihotropo vielu lietošana palīdz domāt radoši. Par daļu radošā snieguma atbildīga cilvēku spēja domāt diverģenti jeb daudzveidīgi, kā arī stratēģiski un koncentrēti – saglabājot augstu kognitīvo kontroli7.
Lai gan alkohola lietošana samazina koncentrēšanos un kritisko spriestspēju, šie efekti visticamāk nerosinās unikālu ideju rašanos un noteikti nav metode, ko regulāri praktizēt iedvesmas trūkuma apkarošanai. Reibums traucē risināt problēmas, bet spēju domāt diverģenti neietekmē8.
Mīts par alkoholu kā rīku iedvesmas un radošas izpausmes veicināšanai ir kaitīgs, jo rada nepamatotu ieganstu pārmērīgai alkohola lietošanai. Nevairo šī mīta izplatību. Kādā nesenā metaanalīzē secināts, ka no divpadsmit radošuma pastiprinātāju kategorijām vienīgā neefektīvā metode ir kognitīvo funkciju ietekmējošu vielu, tostarp alkohola, lietošana. Ja tavs mērķis ir attīstīt savu spēju domāt daudzveidīgi, izvēlies efektīvāku metodi – izmēģini meditāciju, apmeklē kādu mācību programmu vai meklē iespēju iesaistīties starpkultūru saskarsmē, piemēram, piedaloties ERASMUS+ programmā, vēsta pētījums9.
Lai gan alkohola lietošana samazina koncentrēšanos un kritisko spriestspēju, šie efekti visticamāk nerosinās unikālu ideju rašanos un noteikti nav metode, ko regulāri praktizēt iedvesmas trūkuma apkarošanai. Reibums traucē risināt problēmas, bet spēju domāt diverģenti neietekmē8.
Mīts par alkoholu kā rīku iedvesmas un radošas izpausmes veicināšanai ir kaitīgs, jo rada nepamatotu ieganstu pārmērīgai alkohola lietošanai. Nevairo šī mīta izplatību. Kādā nesenā metaanalīzē secināts, ka no divpadsmit radošuma pastiprinātāju kategorijām vienīgā neefektīvā metode ir kognitīvo funkciju ietekmējošu vielu, tostarp alkohola, lietošana. Ja tavs mērķis ir attīstīt savu spēju domāt daudzveidīgi, izvēlies efektīvāku metodi – izmēģini meditāciju, apmeklē kādu mācību programmu vai meklē iespēju iesaistīties starpkultūru saskarsmē, piemēram, piedaloties ERASMUS+ programmā, vēsta pētījums9.
1Becker (2017). https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0028390817301788?via%3Dihub
2ibid
3Peltier et al. (2019). https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2352289518300729
4ibid
5Caumiant et al. (2023). https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0306460323000679
6Goodman, Stiksma un Kashdan (2018). https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0005789417301156
7Benedek et al. (2017). https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5700800/
8ibid
9Haase, Hanel un Gronau (2022). https://www.researchgate.net/publication/366124442_Creativity_Enhancement_Methods_for_Adults_A_Meta-Analysis
2ibid
3Peltier et al. (2019). https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2352289518300729
4ibid
5Caumiant et al. (2023). https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0306460323000679
6Goodman, Stiksma un Kashdan (2018). https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0005789417301156
7Benedek et al. (2017). https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5700800/
8ibid
9Haase, Hanel un Gronau (2022). https://www.researchgate.net/publication/366124442_Creativity_Enhancement_Methods_for_Adults_A_Meta-Analysis
Saturs
LEAD. Korporatīvā komunikācija
Foto
LEAD. Korporatīvā komunikācija,
Delfi / Midjourney
Delfi / Midjourney
Redaktors
Kristīne Melne, Līga Švāne
Dizains
Ralfs Eglītis, Oskars Dreģis
Izstrāde
Emīls Cinītis
Projekta vadība
Ēriks Radželis, Madara Orola
Mediju komunikācijas eksperts
Laura Šteinberga