LIAA Eksporta un inovācijas balva 2023 - 12
Foto: Publicitātes foto
Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti "Eksporta un inovācijas balvai 2023" kategorijā "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Nominētie tūrisma produkti ir Talsu, Rēzeknes, Jelgavas, Jūrmalas novadā, Rīgā, Valmierā, Daugavpilī un Medumos. Apbalvojumu pasniegšana, klātesot Latvijas valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, norisināsies 14. decembrī, pl. 18.30. Tiešraidi būs iespējams vērot "Delfi.lv" un LIAA "Facebook" lapā.

Kategorijā "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts" žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus.

"Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā," saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi.
Inese Šīrava, LIAA Tūrisma departamenta direktore

Pieteiktie produkti tiek vērtēti divās grupās – komersantu veidotie tūrisma produkti un biedrību, nodibinājumu, plānošanas reģionu vai pašvaldību iestāžu veidotie tūrisma produkti. Balva svinīgā ceremonijā tiks pasniegta 14. decembrī vienam no produktiem komersantu grupā un vienam no produktiem biedrību, nodibinājumu, plānošanas reģionu vai pašvaldību iestāžu grupā.

Balvai komersantu grupā nominēti:

  • Nurmuižas pils ir bijusī Livonijas ordeņa vasaļa pils Laucienē, Talsu novadā, kas celta 16. gs. otrajā pusē. Līdz 1920. gada zemes reformai pils piederēja Firksu dzimtai, kas bija viena no bagātākajām visā Kurzemē. Tas ir lielākais un senākais līdz mūsdienām saglabājies muižas komplekss Latvijā. Pēc 20 gadu ilgas muižas atjaunošanas, saglabājot vairākus valsts nozīmes pieminekļus un investējot personīgos līdzekļus, kompleksā izveidots restorāns, viesnīca un "Smēdes SPA", kā arī vairākas svinību vietas.
Foto: Publicitātes foto
Nurmuižas pils
  • Zemnieku saimniecība "Liepkalns" atrodas gleznainā, kalnainā vietā, Ilzeskalna pagastā Rēzeknes novadā. Tā specializējas augkopības nozarē un attīsta bioloģisko lauksaimniecību. 150 hektāru platībā aug kvieši, rudzi, auzas, zirņi un griķi. Apmeklējot saimniecību, viesiem ir iespēja izsekot līdzi produkta ceļam "no lauka līdz galdam", proti, redzēt graudaugus uz lauka, uzzināt par to pārstrādes procesu un nogaršot dažāda veida ēdienus kafejnīcā "Griķu rezidence".
Foto: Publicitātes foto
Zemnieku saimniecība "Liepkalns"
  • "Ola Foundation" ir privāts fonds, kura misija ir mūsdienu kultūras, arhitektūras, mākslas, mūzikas un izglītības procesu veicināšana. "Ola Foundation" apvieno divas būtiskās komponentes. Tas ir kultūras, mākslas, mūzikas, izglītības, biznesa un korporatīvās vadības pasākumu centrs ar atbilstošu, modernu, ilgtspējīgu aprīkojumu, kā arī uzturēšanās un nakšņošanas vieta Rīgas vecpilsētas tuvumā – moderna dizaina un mākslas viesnīca ar 10 numuriem.
Foto: Publicitātes foto
"Ola Foundation"

Biedrību, nodibinājumu, plānošanas reģionu vai pašvaldību iestāžu grupā nominēti:

  • Jelgavas Vecpilsētas ielas kvartāls. Rūpēs par to, lai saglabātu, aizsargātu un attīstītu nozīmīgu kultūrvēsturisko mantojumu, Jelgavā, Vecpilsētas ielā ir atjaunotas četras nozīmīgas ēkas. Kvartāls pārtapis par pievilcīgu tūrisma apskates un vietējās kopienas līdzdarbošanās vietu, kur latviskā garā tiek atzīmēti rudens, ziemas un pavasara saulgrieži. Apmeklētāji var iepazīt senos amatus, tautastērpa darināšanas nianses, piedalīties maizes cepšanas meistarklasē, dažādās pedagoģiskās un izglītojošās programmās, kā arī izzināt Jelgavas koka arhitektūru un izjust senās Jelgavas atmosfēru.
Foto: Publicitātes foto
Jelgavas Vecpilsētas ielas kvartāls
  • Ķemeru kūrorta parks un ūdenstornis. Ķemeru parks ir senākais un lielākais publiskais dārzs Latvijā ārpus Rīgas, kuru projektēja un 1839. gadā sāka veidot Rīgas daiļdārznieks Kārlis Heinrihs Vāgners. Parkā ir atjaunota tā vēsturiskā plānojuma kompozīcija ar pastaigu celiņu tīklu un dekoratīviem stādījumiem. Tajā esošais Ķemeru ūdenstornis ir Latvijas industriālais mantojums, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un vienīgais ūdenstornis Latvijā, kam apvienota tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšana – ar publisku lietošanu. Tornī, kurš ir 42 metrus augsts, izveidots tūrisma informācijas punkts, ekspozīcija par Ķemeru vēsturi, kā arī atjaunotas abas skatu platformas – viena ēkas trešajā stāvā, bet otra – jumta stāvā.
Foto: Publicitātes foto
Ķemeru kūrorta parks un ūdenstornis
  • Ekspozīcija "de Woldemer" Valmieras pils teritorijā. "Atslēdz Valmieras vēsturi!" – aicina ekspozīcija "de Woldemer". Tā atrodas Valmieras pils teritorijā – pilsētas senākajā koka ēkā un tai blakus tapušajā jaunajā, stiklotajā namā. Te līdzās pastāv moderna arhitektūra un cieņpilna attieksme pret kultūras mantojumu, laikmetīgs dizains un mūsdienīgs vēstures stāsts. Ekspozīcija "de Woldemer" apmeklētājus aizved stāstā par seno Valmieru, kur satiekas senākā pilsētas un pils vēsture, aizgājušo laiku valmieriešu pasaules uzskati, Hanzas tirgotāju varenība un amatnieku prasmes. Ekspozīcijā pieejamie interaktīvie elementi būs interesanti gan tās jaunākajiem apmeklētājiem, gan īstiem vēstures baudītājiem.
Foto: Publicitātes foto
Ekspozīcija "de Woldemer"
  • Ekspozīcija "Inženieru arsenāls" Daugavpils cietoksnī. Daugavpils Tehnikas un industriālā dizaina centra ekspozīcija ir plašākā Latgalē. Unikālā retro tehnikas un lietišķā dizaina ekspozīciju platforma ir izvietota vēsturiskajā 19. gs. ēkā Daugavpils cietoksnī, un to veido industriālā dizaina vēstures un spectehnikas, padomju spēkratu, mototehnikas un rietumu retro automobiļu sektori. Kopumā centrā izvietotas pāri 40 retro automašīnas, vairāk nekā 80 motocikli un mopēdi, liels skaits aksesuāru, auto un moto modeļu. Īpaša loma veltīta Daugavpils industriālajam mantojumam. Arsenāla kopaina veido stāstu par reģiona, Latvijas un pasaules tehnikas un dizaina attīstības vēsturi.
Foto: Publicitātes foto
Ekspozīcija "Inženieru arsenāls"
  • Interaktīvas vēstures ekspozīcijas Elejas izstāžu zālē. Elejas muižas parkā, augstu koku ieskautā teritorijā, mūsdienīgā izstāžu zāles ēka turpina koku aizsākto, vertikāli slīpo, asimetrisko raksturu. Ēkā ir izvietota vēstures ekspozīcija "Elejas muižas skatpunkti", kas vēsta gan par Elejas muižas vēsturi, interaktīvi iesaistot apmeklētāju dažādās aktivitātēs, gan parka vēsturi un tā floru un faunu. Centrālais objekts ir restaurēta vainagsija, kas ir saglabājusies no Elejas muižas apbūvei piederošā Tējas namiņa jumta konstrukcijas. Ar tējas smaržu un mūziku tiek atainota Tējas namiņa restaurācijas gaita. Savukārt mazajā zālē uzsvars likts uz Elejas muižas parka ainavu arhitekta G. Hūfalta dzīvi un radošo darbību, ļaujot arī apmeklētājiem iejusties ainavu arhitekta profesijā.
Foto: Publicitātes foto
Vēstures ekspozīcijas Elejas izstāžu zālē
  • Pirmā pasaules kara muzejs Medumos veltīts vēsturiskajam mantojumam, ko atstājis Pirmais pasaules karš. Akcents ir vērsts uz emocijām un klātesamību frontes līnijai, ko rada izvietotie eksponāti, dizains, noformējums. Vienā no zālēm izveidota improvizēta ierakumu sistēma, bunkurs ar audio un video atbalstu, kas rada sajūtu, ka esi kaujas laukā, jo visur apkārt dzirdamas sprādzienu skaņas, šaušana, un video uz vienas no sienām ataino kaujas. Apmeklētājiem ir iespēja apskatīt arī vairākus bunkurus dabā. Tāpat tiek piedāvāta velo noma, ekskursijas ar metālmeklētāju, ēdināšana karalauka apstākļos un, sadarbībā ar Lietuvas kolēģiem, – virtuālās realitātes brilles un digitālās spēles.
Foto: Publicitātes foto
Pirmā pasaules kara muzejs Medumos

Par "Eksporta un inovācijas balvu":

Šogad jau 18. reizi tiks godināti Latvijas uzņēmēji, kuri, spītējot dažādiem globāliem izaicinājumiem, spējuši audzēt savu eksporta apgrozījumu, radījuši jaunus produktus un inovācijas. "Eksporta un inovācijas balva" tiks pasniegta piecās kategorijās – "Eksporta pieauguma līderis", "Eksporta jaunpienācējs", "Inovācijas čempions", "Eksporta čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts".

Tiešraide no pasākuma būs vērojama 14. decembrī pl. 18.30 LIAA "Facebook" kanālā, kā arī "Delfi.lv".

Ar plašāku informāciju var iepazīties mājaslapā www.eibalva.lv.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!