"Facebook" ierakstam ir gandrīz 200 komentāri, un tas mudinājis sadūšoties ar saviem stāstiem dalīties arī citas jaunas sievietes. Izskan ne tikai viens, bet trīs uzvārdi, arī nometnes direktora.

Pētījuma "Līdera apskāviens" ietvaros portāla "Delfi" un Latvijas Radio žurnālistes ir uzklausījušas astoņas jaunas sievietes, kuras atklājušas savu piedzīvoto K.I.D. un "Kas? Kur? Kad?" jauniešu organizācijās. Tas ir stāsts par varas disbalansu, izplūdušām robežām un pieaugušu vīriešu neviena neapturētu seksuālu interesi un uzmanības izrādīšanu pret pusaudzēm.

"Ar tevi, jaunu un nevainīgu"

Marina (vārds mainīts) pirmo reizi K.I.D. nometni apmeklēja 16 gadu vecumā. Toreiz viņa iepazinās ar tolaik 35 gadus veco Pāvelu Vereteņņikovu, kuram bija iesauka Vermuts. Bija sporta diena, un viņa bija apbēdināta par saviem sacensību rezultātiem, sēdēja nostāk no pārējiem.

Marina atceras, ka vīrietis apsēdies blakus, piedāvājis kafiju un uzsācis sarunu. Nometnes gaitā starp viņiem ciešs kontakts nav izveidojies, bet pēc tās Vermuts sācis meitenei regulāri rakstīt, aicinot gan uz K.I.D. pasākumiem, gan ciemos pie sevis. Piedāvājis iedzert. Tas turpinājies visu 2016. gada rudeni. Atskatoties uz tā laika notikumiem, Marina to interpretē kā grūmingu [emocionālās saiknes veidošana ar nepilngadīgajiem savtīgiem mērķiem – red.], kaut tajā laikā šādu vārdu neesot pat zinājusi.

"Sākumā man tas likās jautri, bet ar laiku sāku justies vainīga, ka visu laiku viņam atsaku," stāsta Marina.

Marina pētījuma autorēm pārsūtīja viņas un Vermuta saraksti. Tā apstiprina Marinas teikto – vīrietis tik tiešām regulāri aicina Marinu iedzert – te alu, te vīnu. Viņa atsaka – raksta, ka jāvelta laiks skolai, ka grib pavadīt laiku ar vienaudžiem. Taču pēc dažiem šādas uzmanības mēnešiem Marina sāk iesaistīties. Sarakste kļūst personiskāka, kad Marina dalās ar Vermutu skumjās – uz ielas satikusi cilvēku, kurā iepriekš bijusi iemīlējusies. Viņš reaģē – uzdod Marinai detalizētus jautājumus par šīm attiecībām. Marina iesaistās, atbild, atklāj vairāk un vairāk privātas informācijas. Viņa sūta savas bildes, raksta, ka viņai netraucē liela vecuma starpība. Vienā no ziņām Vereteņņikovs raksta: "Fantazēju par visu to, ko tevi, jaunu un nevainīgu, es varēšu piespiest darīt." Viņa atbild: "Iemācīt. Es ātri mācos."

Pavasarī, skolēnu brīvlaika nedēļā, Marina piekrita satikties ar Vermutu. Viņa apraksta savas sajūtas – vēlmi atbrīvoties no vainas sajūtas, ka visu laiku atsaka tikšanos, un pusaudzes ziņkārību.

"Mēs sarunājāmies. Virtuvē. Pēc tam aizgājām uz viesistabu. Viņš apsēdās uz dīvāna. Ļoti liels dīvāns bija. Un es apsēdos blakus. Apgūlāmies," saka Marina. Pēc garākas pauzes papildina: "Man liekas, ka tajā reizē pirmo reizi skūpstījāmies."

Marina stāsta, ka tajā pavasarī notika trīs tikšanās un vienā vai divās no tām esot bijis sekss. "Bet, kā lai to pasaka, nevainību es vēl nezaudēju," viņa papildina. Tikšanās uz laiku pārtrūkušas, kaut sarakste turpinājusies.

Raugoties uz visu no šodienas perspektīvas, Marina uzskata – Vermuts manipulējis, lai panāktu, ka pirmo soli izdara tieši meitene.

"Ļauj man pabeigt"

Marina stāsta, ka 2017. gada vasarā abi atkal tikušies K.I.D. nometnē, Marina kā dalībniece, Vereteņņikovs – kā līderis. Viņai tolaik bija 17 gadi. Marina saka – esot gribējies ar Vermutu parunāt. Abi arī satikušies.

"Vermuts laikam redzēja, ka esmu uzķērusies. Trīs reizes bija sekss. No tām vienu reizi es jutos labi. Es atceros, ka gulēju uz viņa un it kā bija normāli. Velns, es sen neesmu to stāstījusi, un man likās, ka viss ir kārtībā. Un patiesībā viss ir kārtībā, jo laiks dara savu darbu, bet es negaidīju, ka stāstot tā pauzēšu," Marina sarunas laikā atvainojas.

Nometnes dalībnieki dzīvoja skolas ēkā, kur vienu stāvu neizmantoja, tas bija tukšs. Tieši tur Vermuts rīkoja tikšanos ar Marinu – istabā, kas atradās tieši zem nometnes direktora Dmitrija Bočarova istabas.

Jaunā sieviete stāsta, ka vēlāk, kad satika savu tagadējo partneri, bija pārsteigta, uzzinot, ka tuvībai nav jāizpaužas šādi. "Sagaidīju, ka viņš tagad sāks ar mani kaut ko darīt. Bet viņš prasīja man, ko gribu es. Es pat nezināju, ko uz to atbildēt! Izrādās, ka tā arī var! Ka es arī esmu dalībnieks. Ka es varu kaut ko gribēt. Ka es varu teikt "nē". Ka es drīkstu apturēt to visu, ja man kaut kas nepatīk. Bet toreiz es nekā no tā nezināju," atklāj Marina.

Tagad Marina prāto: "Kāpēc es gāju uz to, uz seksu, kas man bija nepatīkams vispār... Brīžiem es it kā atslēdzos... Domāju: "Nekas, es pacietīšos." Kam man tas bija vajadzīgs? Nezinu. Varbūt kaut kāda vilkme uz pašiznīcināšanos."

Tomēr kādu laiku pēc sāpīgās pieredzes nometnē Marina izlēma pielikt šim stāstam punktu. Tas nav noticis vienkārši, jo Vermuts esot uzstājis, ka jāsatiekas un jāparunā, bet Marinai bijis grūti būt nepiekāpīgai. Neskatoties uz to, ka attiecības abi pārtrauca, kā saka Marina, viņš turpināja viņai rakstīt vēl vairākus mēnešus.

2018. gadā meitenei parādījās citas romantiskas attiecības, bet viņa nav varējusi tikt vaļā no domas, ka viņu izmanto, jutusi trauksmi un sapratusi, ka tas traucē. "Acīmredzot tas viss ir sekas Vermutam. Tad arī nāca apgaismība par visu, kas bija noticis," viņa secina.

Pētījuma autorēm izdevās sazvanīt Vereteņņikovu, jo vēlējāmies sarunāt interviju un uzzināt viņa versiju par notikušo ar Marinu K.I.D. nometnē. Tomēr viņš par šo tēmu runāt nevēlējās. Uz jautājumu, vai viņš atzīst pārmetumus, kas ir norādīti meiteņu ierakstos "Facebook", viņš tikai noteica: "Labs jautājums, es negribu vispār ne par ko runāt." Un nometa klausuli.

"Atrisināt pa kluso"

Nebija tā, ka Marina klusēja. Sākumā viņa uzticēja kādam stāstu par to, ka ir attiecībās ar daudz vecāko K.I.D. līderi Vereteņņikovu. Tas bija cits līderis un Vereteņņikova tuvs draugs – Pāvels Nazarovs jeb Pavdiks. Viņš Marinai teicis, ka šīs nav vienlīdzīgas attiecības un tās esot jāizbeidz. Taču nekas neliecina, ka Nazarovs būtu mēģinājis celt trauksmi par sava drauga rīcību. Nazarovs atteicās komentēt šo situāciju. Plašāk par Nazarova lomu šajā stāstā var lasīt sērijas trešajā rakstā.

Marina stāsta, ka vienu reizi nometnes direktors Bočarovs redzējis viņu un Vereteņņikovu kopā. Pēc 2017. gada nometnes notika K.I.D. dalībnieku sanākšana pie jūras, kurā pulcējušies nometnes dalībnieki un līderi. Marina stāsta, ka esot bijusi lieliska diena, viņa jutusies laimīga līdz brīdim, kad Vereteņņikovs viņu naktī pasaucis kopā doties kāpās un, kā viņa saka, izmantojis. Jau aususi gaisma. Ejot atpakaļ pie ugunskura, abi satikuši Bočarovu. Taču viņš tajā brīdī nav uzdevis jautājumus.

Kad Marina bija apzinājusies savu pieredzi, kopā ar draudzeni Alīnu nolēmušas, ka kaut kas ir jādara, jo Vermuts ir nometnes līderis un "viņam ir piekļuve pie citām nepilngadīgām skolniecēm". Viņas lēmušas, ka jārunā ar Bočarovu – nometnes direktoru, kuram uzticējušās un kuru cienījušas. Gribējušas pasargāt citas meitenes un panākt, lai Vermutam ir kādas sekas par izdarīto.

Marinas veiktais ieraksts ir arī "Delfi" un Latvijas Radio rīcībā. Tajā var dzirdēt, ka Marina jautā nometnes vadītājam Bočarovam – vai viņš zina, kāpēc viņa ir atnākusi. Direktors pieļauj – meitenēm nepatīk, ka līderi "līmējas viņām klāt". Bočarovs pastāsta, ka ar līderiem par to runāts un panākta vienošanās – nometnē starp līderiem un nepilngadīgām meitenēm nekas notikt nedrīkst.

Ierakstā var dzirdēt, kā Bočarovu mulsina Marinas stāsts par seksu ar līderi nometnes laikā un to, ka bija epizode, kad tas noticis pret Marinas gribu. Bočarovs to nosauc par nepieļaujamu, bet vienlaikus prāto – ja tas nāks gaismā, tad ietekmēs gan Marinu, gan nometni.

Direktors piedāvā visu "atrisināt pa kluso" un Marinai pārmet, kāpēc atnākusi tikai dienu pirms nometnes, kad visi darbi saplānoti un grūti ko mainīt, kur nu vēl Vereteņņikovu nelaist.

Sarunā ar Bočarovu Marina uzstāja, ka Vereteņņikovs vairs nedrīkst piedalīties 2018. gada vasaras nometnē, jo tas ir risks nometnes dalībniecēm. Bočarovs teica, ka pāris stundu padomās, un vakarā esot devis ziņu. Vereteņņikovs uz nometni togad neaizbrauca, taču palika daļa no K.I.D. organizācijas. Pētījuma autorēm nav ziņu, ka par Marinas un Bočarova sarunas būtību kāds no K.I.D. dalībniekiem vai līderiem būtu bijis informēts.

Sekoja un uzmācās

Marinas stāsts nav vienīgais, kurā parādās Pāvels Vereteņņikovs. Par viņu intervijā "Delfi" un Latvijas Radio pastāstīja arī Darja. Viņa tikko bija apmeklējusi nometni un K.I.D. organizēto pārgājienu pēc nometnes. Tobrīd viņai bija 19 gadi, Vereteņņikovam – 36.

Kādu dienu Darjai uzrakstījis Vereteņņikovs un aicinājis viņu uz bāru kopā ar draugiem. Darja aizgājusi, bet bija vīlusies, jo tur nebija viņas draugu, bet Vereteņņikova kompānija. Viņa tomēr palikusi bārā, aizgājusi ar viņiem kopā uz citu krogu un tad uz karaoki. Darja stāsta, ka Vermuts sācis viņai pieskarties, jaunietei tas nav bijis patīkami.

"Tad viņš sāka man tā bišķiņ uzmākties, viņš piedāvāja man apsēsties viņam uz ceļiem (..), es piezvanīju savai draudzenei, jo nu sāku jau just, ka viss jau sāk aiziet ne uz to pusi un varētu jau doties prom," to vakaru atceras Darja.

Tad viņa plānojusi doties uz ballīti pie draudzenes, bet Vereteņņikovs, neaicināts līdzi, sekojis. Darja par šo gadījumu rakstīja arī sociālajos tīklos. Tur stāstīja, ka cerējusi – ciemos pie draudzenes – citu K.I.D. dalībnieku klātbūtnē – Vermuts viņu neaiztiks.

Visi pakāpeniski aizgājuši uz citu istabu, līdz viņi palikuši divatā. Darja stāsta, ka tad Vermuts sācis agresīvi uzvesties – skūpstīt meiteni, visur pieskarties.

Situāciju izglābusi mājas saimniece, kas Vereteņņikovu vienkārši izdzinusi ārā. Taču viņš turpinājis Darjai rakstīt – aicinājis uz pasākumiem, piedāvājis doties izbraucienos ar motociklu, uzprasījies ciemos. "Delfi" un Latvijas Radio pieejamā Darjas un Vereteņņikova sarakste apstiprina viņas teikto.

Ne tikai Vermuts

Divus gadus pēc incidenta ar Darju un gadu pēc tam, kad Marina bija izstāstījusi par savu pieredzi nometnes direktoram Bočarovam, Vereteņņikovu izslēdza ne tikai no nometnes, bet arī no visiem K.I.D. organizācijas pasākumiem. Bet vēl pēc dažiem gadiem, 2022. gada novembrī, vairākas sievietes internetā dalījās ar skarbām atmiņām par K.I.D. nometnē piedzīvoto.

Ierakstus pamanījusi Marinas draudzene Alīna Kurova, kura jau zinājusi par Marinas pārdzīvoto. Alīna publiski aicināja citas meitenes dalīties ar saviem stāstiem.

Nākamajā rakstā lasiet, kā darbojās K.I.D. organizācija, kādi tur bija noteikumi un kas ir "apskāvienu kultūra", ko piemin gandrīz katrs nometnes dalībnieks un līderis.

Ja arī Tu esi cietis/usi no seksuālas uzmākšanās un vēlies dalīties ar savu stāstu, raksti pētījuma autorēm: olga.dragileva@delfi.lv vai sarmite.gaidule@delfi.lv.