Ar bērniem un jauniešiem Bočarovs, tagad 42 gadus vecs vīrietis, strādā ļoti sen. Daudzus gadus organizē fizikas olimpiādes, pasniedz universitātēs. Oficiālajos reģistros redzams, ka viņš ir bijis direktors 12 nometnēm, tostarp K.I.D., viens no atslēgas cilvēkiem skolēnu prāta spēļu klubā "Kas? Kur? Kad?". Pētījumā intervētajiem jauniešiem viņš paticis – gudrs, zinošs, zinātnieks. Taču vairākas jaunietes ar laiku iepazinušas citu viņa personības daļu.

"Galu galā Tu audz"

2013. gada vasarā 17 gadus vecā Jūlija (pēc sievietes lūguma vārds ir mainīts) pirmo reizi aizbrauca uz K.I.D. nometni. Tur iepazinusies ar nometnes vadītāju, tolaik 32 gadus veco Bočarovu, ar kuru vēlreiz satikusies tradicionālā K.I.D. pārgājienā ar nakšņošanu teltīs. Jūlija atceras, ka tur vīrietis pēkšņi pievērsis meitenei pastiprinātu uzmanību – sācis uzdot dziļus jautājumus par dzīvi, apskāvis, ņēmis aiz rokas. Atpakaļceļā vilcienā Bočarovs apsēdies Jūlijai blakus un uzlicis savu roku uz viņas rokām, kuras meitene turējusi klēpī, uz mugursomas.

"Tas likās ļoti dīvaini, tā ļoti smagi kaut kādā ziņā. Tas nebija patīkami. Kāpēc viņš man pievērš tādu uzmanību? Kāpēc viņš tā dara? Bet es arī nepateicu, lai viņš tā nedara, es tā arī sēdēju ar viņa roku uz manām. Un es sapratu, ka arī citi to redz," atminas Jūlija.

Jūlija ar Bočarovu turpinājusi tikties K.I.D. neformālajos iknedēļas pasākumos. Arī tur nometnes direktors turējis skolnieci aiz rokas, apskāvis, pieskāries. Gan pārgājiens, gan šīs iknedēļas tikšanās ir publiski pasākumi. Tur ir gan citi jaunieši, gan citi līderi – pieaugušie. Vai citiem Bočarova interese par skolnieci nav likusies aizdomīga? Te jāatceras par "obņimašku" kultūru – īpašu saskarsmes veidu K.I.D. nometnēs, kur pieskārieni, apskāvieni, tostarp starp līderiem un dalībniekiem, bijusi norma.

Jūlija saka, ka to varēja būt pamanījis iepriekšējo rakstu "varonis" Vermuts jeb Pāvels Vereteņņikovs. Viņai sarunu ar Vermutu esot atstāstījis pats Bočarovs. "Un man liekas, ka Dmitrijs man par to teica, ka Pāvels viņam jautājis: "Nu, kā viņa tev patika?" (..) Un man likās tik pretīgi, ka pieauguši vīrieši spēlējas ar to uzmanības pievēršanu mazām meitenēm."

Bočarovs Jūlijai arī aktīvi rakstījis. Pētījuma autorēm ir bijusi iespēja iepazīties ar pilnu saraksti vienā no sociālajiem tīkliem.

Daži fragmenti no Bočarova rakstītā:

Jūlija uz šādām frāzēm atbild izvairīgi, nekas no viņas teiktā neliecina, ka viņu interesētu romantiskas attiecības ar Dmitriju. Taču abi tiekas divatā. Jūlija pētījuma autorēm skaidro, ka bijusi naiva – aicināšanu paviesoties pie Bočarova nav uztvērusi kā kaut kādu mājienu. Kā atstāsta Jūlija, divās tikšanās reizēs Bočarovs pārkāpis skolnieces robežas.

Pirmais gadījums noticis pie Bočarova mājās. K.I.D. nometnes direktors uzlicis meitenes roku uz sava dzimumlocekļa. Viņa skaidro, ka tajā brīdī jutusi riebumu.

Drīz vien pēc tam, citā reizē, pie Jūlijas mājās pēc vakariņām virtuvē Bočarovs, neprasot piekrišanu, sācis pieskarties meitenes dzimumorgāniem. Jūlija atceras, ka jutusi šausmas.

"Es biju supersatraukta, un es redzēju, ka viņš ir nu ļoti..., ka viņš ļoti grib mani, ļoti. Un viņš laikam to manu satraukumu sev iztulkoja kā kaut ko līdzīgu, ka es arī gribēju, bet vienkārši sev aizliedzu. Bet es negribēju. (..) Viņš mēģināja mani stimulēt ar pirkstiem, tas bija dīvaini, es negribēju. Es tiešām neatceros, ko tieši viņam teicu. Bet kaut kādā brīdī laikam es pateicu, ka tomēr nevajag, un kaut kā tas viss ar to arī beidzās mums," apraksta Jūlija.

Jūlija saka, ka īsi pēc notikušā esot izslēgusi šo pieredzi no savas dzīves, bet tagad saprot, ka tas bija atstājis sekas viņas dzīvē – vēlāk, dibinot attiecības, intimitāte viņai radījusi riebuma sajūtu.

"Viņš toreiz bija uzbudināts. Tas mani nobiedēja, un kādu laiku es pat vispār nevarēju iedomāties, kā var vispār izģērbties kāda priekšā. Tas ir šausmīgi. (..) [Man šķita,] ka intimitāte nav kaut kas skaists un patīkams, man likās, ka tas ir pretīgi," saka jaunā sieviete.

Lai gan divatā abi vairs nav tikušies, vīrietis turpinājis skolniecei regulāri rakstīt. Viņš skaidroja, ka viņam esot noticis "prāta aptumsums" un pirmo reizi mūža izjutis "kaisli". Jūlija vairākkārt lūgusi Bočarovam likt viņu mierā un vairs nerakstīt, skaidri norādījusi, ka abu starpā nav iespējamas attiecības, bet no Bočarova regulāri iekritušas ziņas. Viņš rakstījis par savu dzīvi, ikdienas gaitām, detalizēti aprakstījis savu emocionālo stāvokli, atkārtojis atkal un atkal, ka esot sailgojies. Šajā sarakstē ir nolasāms vēstījums: sievietes "nē" vīrietis drīkst ignorēt.

Beidzot abi sazvanījušies, un Jūlija vēlreiz lūgusi Dmitriju ar viņu nekomunicēt. Intensīva rakstīšana beigusies, bet Bočarovs vēl daudzus gadus ik pa brīdim rakstījis – piemēram, ka Jūlija esot liktenīgā sieviete.

"Jutekliska mute un bērnišķīga seja"

Taču laikā, kad ziņu straume Jūlijas virzienā apsīkusi, tā sākusi plūst citas skolnieces, Ilonas, pastkastītē. Ilona iepazinusies ar Bočarovu, kad sāka spēlēt intelektuālo spēļu "Kas? Kur? Kad?" klubā. Viņai tikko palika 18, mācījās 12. klasē. "Naivāku jaunieti bija grūti sameklēt," tā Ilona apraksta sevi tolaik. Bočarovam bija 32 gadi.

Dmitrijs bija "Kas? Kur? Kad?" skolas līgas organizētājs. Savā ierakstā sociālajos tīklos Ilona viņu apraksta kā autoritāti bērniem un jauniešiem, kuru grūti pārvērtēt. Ilona stāsta – kādu dienu Bočarovs viņu aicinājis kopā apmeklēt "Staro Rīga" pasākumu un šajā laikā, tāpat kā Jūlijai K.I.D. pārgājienā, esot pievērsis lielu uzmanību. Esot jautājis par dzīves plāniem, pasaules uzskatiem, runājis arī par romantisko pieredzi: "Vienā brīdī viņš mani paņēma aiz rokas un teica: "Tu sāki apmeklēt skolu vēlāk, nekā es to absolvēju. Tāds jokains fakts"."

Tad, līdzīgi kā Jūlijai, Bočarovs sācis intensīvi meitenei rakstīt. Tajā, kā Bočarovs rakstīja abām skolniecēm, ir daudz kopīga. Viņš ilgi nereaģēja gan uz vienas, gan otras meitenes skaidriem lūgumiem vairs nerakstīt, abās meitenēs centies radīt sajūtu, ka viņas ir īpašas, ne tādas kā pārējās, – jo romantiskas jūtas viņam rodoties ļoti reti. Sarakstē gan ar Jūliju, gan ar Ilonu viņš regulāri izcēlis to, ka viņas ir jaunas, bērnišķīgas. Viņas saucis par meitenēm (''devočkām"), bet sevi par zēnu – "maļčiku".

Ilona stāsta, ka fiziski Bočarovs nebija uzmācies, bet viņa jutusi, ka vīrietis viņai ne minūti neliek mieru: "Man visu laiku bija jādomā, kā uzvesties, lai vēl vairāk neiekristu viņa redzeslokā."

Te daži piemēri no Bočarova rakstītā:

Ilona stāsta – Bočarovs turpinājis rakstīt arī pēc tam, kad abi satikušies K.I.D. nometnē, kur viņš bijis direktors, bet viņa – dalībniece. Ilona apraksta, ka skolēniem domāto "Kas? Kur? Kad?" spēļu laikā Bočarovs nepatīkami ilgi viņu apskāvis un nenovērsis acu skatienu. Ilona stāsta, ka toreiz "Kas? Kur? Kad?" cilvēki bija viņas vienīgais sociālais loks un viņa ir pārliecināta – Bočarovam bija pietiekami daudz varas, lai meiteni izslēgtu no "Kas? Kur? Kad?" pasaules. Pēc spēlēm viņš rakstījis seksuālas nokrāsas komentārus par viņas izskatu, vienlaikus akcentējot, ka Ilonai ir bērnišķīgi vaibsti.

"Gribu bildēt Tavas krūtis kā kalnus"

Ap to pašu laiku Bočarovs rakstījis vēl vienai K.I.D. nometnes dalībniecei – Annai, kura arī tolaik bija aptuveni Ilonas un Jūlijas vecumā. Anna tobrīd nedzīvoja Latvijā un uz nometnēm brauca reti. Sākumā viņi sarakstījās par nenozīmīgiem tematiem, bet pēc kāda laika Bočarovs jautājis, vai jauniete nevēlas bildēties plika, un prasījis, kāda viņai ir bikini zonas frizūra.

Attiecības nometnē

Vēl viena jauna sieviete savu stāstu publiski neatklāj. "Delfi" un Latvijas Radio ir drošticamas ziņas, ka tolaik, kad Bočarovs rakstīja ziņas Jūlijai, Ilonai un Annai, viņam bija attiecības ar citu šo meiteņu vienaudzi – K.I.D. dalībnieci. To bija pamanījuši arī citi K.I.D. nometnes dalībnieki, kuri piekrituši dalīties novērojumos.

Bogdans bija novērojis, ka nometnes laikā Bočarovs, rokās sadevies, staigā ar kādu jaunu sievieti: "Mans draugs pateica man: "Skaties, Bogdan, Bočarovs iet ar savu meitu!" Un tad viens cilvēks no malas pateica: "Stulbeni, tā ir viņa draudzene!""

Bet nometnes dalībniece Žanna stāsta, ka redzējusi Bočarovu ar šo pašu dalībnieci guļam gultā. Tolaik jautājuši citiem līderiem, kas viņa ir. Uz to atbildējuši: "Tā ir Dimas mīļotā draudzene."

Toreizējā Bočarova draudzene nevēlējās publiski stāstīt par savu pieredzi, bet, lūdzot palikt anonīma, atklāja, ka tagad saprot – viņa bija kļuvusi par varas disbalansa upuri. Viņa skaidro, ka iepazinās ar Dmitriju kā 1. kursa studente Latvijas Universitātē, kamēr viņš strādājis fakultātē. Viņa bija tikko pārcēlusies uz Rīgu, bez finansēm un atbalsta tīkla. Sieviete uzskata, ka tas viss viņu nostādīja “atkarīgā stāvoklī”. Viņa arī norāda – attiecību sākumā Dmitrija sarakste ar viņu bija līdzīga tai, kādu piedzīvojušas Jūlija un Ilona.

"Tie bija komplimenti". Bočarovs no paskaidrojumiem izvairās

Pētījuma autorēm zināms, ka Ilonai un Jūlijai Bočarovs rakstījis, vēl pirms viņas bija publicējušas savus stāstus sociālajos tīklos. Abām lūdza piedošanu. Jūlijai savu uzvedību skaidroja ar smagu emocionālo stāvokli un sarežģītu dzīves situāciju, bet Ilonai sūdzējās: "Pūlis ar dakšām ir gatavībā."

Ieskatu viņa domāšanā sniedz arī "Kas? Kur? Kad?" kluba organizatoru sarakstes, kas ir pētījuma autoru rīcībā. Tajās redzams, ka vīrietis atzīst, ka viņa rīcība attiecībā pret Jūliju bija problemātiska, bet Ilonas un Annas sūdzības noraida.

Sazvanīts Bočarovs nepiekrīt intervijai, bet pētījuma autorēm izdodas sastapt viņu kādā publiskā pasākumā – "Zinātnieku naktī". Tās laikā viņš Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā aizrautīgi stāstīja jauniešiem par fizikas principiem. Žurnālistēm Bočarovs uzsver, ka Ilonai rakstītās piezīmes bijušas komplimenti. Uz jautājumu, vai tiešām tie bija pieņemami, Bočarovs atbild: "Tajā laikā noteikti jā, jo līdz... Tas bija pirms visiem "Me too" un līdzīgām lietām."

Bočarovs norāda, ka vēlas uz jautājumiem atbildēt rakstiski. Taču uz nosūtītajiem jautājumiem joprojām atbilde nav saņemta.

Uz piezīmi par to, ka attiecībās ar Nazarovu un Vereteņņikovu ierautās jaunietes bija viņa kā nometnes direktora atbildība, Bočarovs atbild ar pretjautājumu: "Vai jūs varat savā ģimenē kontrolēt visu?". Savas attiecības ar nometnes dalībnieci viņš sauc par "personīgo dzīvi" .

K.I.D. – pašiznīcinājusies, Bočarovs – māca studentus

Tagad Bočarova lolojums K.I.D. vairs neeksistē – reaģējot uz publiski izskanējušiem sieviešu stāstiem par Nazarovu, Vereteņņikovu un pašu Bočarovu, šā gada sākumā organizācija ir pašlikvidējusies. Daļa no līderiem ir dibinājusi jaunu organizāciju.

No intelektuālo spēļu kluba "Kas? Kur? Kad?" vadības Bočarovs izstājies pats. Viņš šobrīd turpina strādāt ar jauniešiem – pasniedz lekcijas Latvijas Universitātē, Transporta un sakaru institūtā (TSI), ir zinātniskās padomes vadītājs un laboratorijas darbinieks LU Cietvielu fizikas institūtā. "Delfi" un Latvijas Radio no šo iestāžu vadītājiem mēģināja noskaidrot – vai tie zina par sieviešu liecībām un vai ar Bočarovu šis jautājums pārrunāts.

TSI rektors Juris Kanels uzskata, ka institūtam jāreaģē tikai tad, ja tiks ierosināta krimināllieta vai būs pieņemts notiesājošs spriedums: "Ja kāds kaut ko ieraksta "Facebook", neesam raganu prāva kā viduslaikos, kad dedzināja sievietes tāpēc vien, ka kāds teica, ka viņa ir ragana. (..) Neviens vecāks nav aizgājis uz policiju, tātad acīmredzot tas, ko viņas stāsta, nav nekas tik nopietns, kā jūs man te mēģināt iztēlot..."

LU Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Anspoks: "Kaut kas bijis pirms 10 gadiem, jums nav zināms nekas, kas būtu noticis pēc šiem 10 gadiem, man būtu jākomentē kāda mana darbinieka rīcība ārpus darbavietas pirms 10 gadiem. Nu... man liekas, tas nav īsti pamatoti... Par ko mēs runājam, par sen notikušiem faktiem? Vai iedomām?"

Pēc sarunas Anspoks atsūtījis e-pastu, kurā norāda, ka ar Bočarovu ir pārrunājis pētījumā aprakstītās epizodes, bet Anspoka domas būtiski neesot mainījušās, jo notikumiem neesot sakara ar Bočarova profesionālo darbību. "Man nav ko komentēt kā darba devējam, jo darba pienākumus Dmitrijs pilda profesionāli. (..) Ja interesē mans personīgais viedoklis – katram cilvēkam ir jādod iespēja. (..) Senās problēmas ir jāizrunā iesaistītajiem cilvēkiem savā starpā. Man tur nav, ko darīt," viņš norāda.

LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes dekāns Dainis Lācis atbildēja, ka Bočarovu pazīst kā savā nozarē kompetentu profesionāli, izcēla viņa brīvprātīgo darbu, organizējot Latvijas atklātās fizikas olimpiādes skolēniem. "Līdz šim nekādu negatīvu informāciju par Bočarovu neesmu saņēmis ne no kolēģiem, ne studentiem," uzrakstīja Lācis. Lūgts precizēt, vai pārrunājis ar Bočarovu situāciju, Lācis atbildēja: "Iekšējas LU diskusijas uz ārieni neizpaužu."

Nākamajā rakstā padziļināti lasi par jau pieminēto "Kas? Kur? Kad?" intelektuālo spēļu klubu. Tā ir tā pati spēle, kur Bočarovs noskatīja vienu no šīs sērijas varonēm Ilonu, tomēr viņš nav vienīgais, kuram spēles dalībnieces pārmet uzmākšanos.

Ja arī Tu esi cietis/usi no seksuālas uzmākšanās un vēlies dalīties ar savu stāstu, raksti pētījuma autorēm: olga.dragileva@delfi.lv vai sarmite.gaidule@delfi.lv.