Attiecības ātri vien izjukušas, bet Kira stāsta, ka gandrīz uzreiz saskārusies ar uzmākšanos no cita par viņu vecāka vīrieša, Kirila Petrova, puses. Arī viņš bijis viņas komandas biedrs studentu līgā. Kira apraksta trīs epizodes. Viena notikusi "Kas? Kur? Kad?" komandas treniņā. Treniņi domāti ļoti motivētiem "Kas? Kur? Kad?" dalībniekiem, kuri grib veltīt papildu laiku, lai labāk sagatavotos spēlēm. Kā atceras Kira, treniņš noticis mājās pie tā paša Andreja, ar kuru attiecības bija beigušās.

Šīs epizodes laikā Kirai bija 17 gadi, viņa mācījās skolā. Viņa atceras, ka apkārtējie bija 24–25 gadus veci studenti. Kira papildina – vīrietis, kurš "piebalsoja" Kirilam, bija Andrejs. Neviens skolnieci nav aizstāvējis: ne bijušais draugs, ne komandas biedri.

Pētījuma autorēm izdevās sazināties ar Andreju. Viņš neuzskata, ka attiecības ar skolnieci būtu bijušas problemātiskas vai neformālai autoritātei būtu bijusi kāda nozīme, jo oficiālu pilnvaru viņam nebija. Pavēlēšanu Kirai bildēt savas krūtis definē kā bezgaumīgu joku.

"Atsūkā man, nav jau grūti"

Kira stāsta, ka Kirils citu cilvēku klātbūtnē viņai uzmācies vairākkārt. Viņa apraksta vēl divas epizodes. Kādas spēles laikā Kirils esot pienācis Kirai no mugurpuses un bez brīdinājuma iebāzis rokas viņas krūšturī. Pēc Kiras vārdiem, klātesošie komandas dalībnieki nav uz to nekā reaģējuši vai aizrādījuši Kirilam.

Otra epizode risinājusies bārā, kad komanda svinējusi otrās vietas iegūšanu studentu čempionātā. Kira tolaik vēl mācījusies skolā.

Tajā brīdī tualetē esot bijis arī cits "Kas? Kur? Kad?" spēlētājs, bet viņš, ejot prom, vien smējies, atceras sieviete. Kirai izdevies aizmukt, un nākamajā dienā viņa Kirilam uzrakstījusi par šo incidentu. Jaunais vīrietis atbildējis: "Neatceros, bet "sounds like me" (tulk: izklausās pēc manis)." Pētījuma autorēm ir šīs sarakstes ekrānuzņēmums.

Kira atceras, ka Kirils vēl vairākus mēnešus viņai rakstījis, tostarp seksuāla rakstura ziņas, saucis tikties. Sieviete apgalvo, ka Kirila uzmanība pārtrūkusi tieši viņas 18. dzimšanas dienā.

Sazvanīts Kirils apgalvo, ka neatceras neko no Kiras stāstītā, epizodi tualetē skaidro ar to, ka esot bijis piedzēries. "Viņai nav nekāda iemesla melot, vienkārši neatceros, neko par to nevaru pateikt. (..) Biju piedzēries, nav laba rīcība, ko es vēl varu teikt," viņš saka.

Kira ilgus gadus nebija apzinājusies, kas tieši ar viņu noticis. Toreiz nepieredzējusī skolniece šos gadījumus uztvēra kā vīrieša uzmanības apliecinājumus. To, ka skolas laikā saskārusies ar uzmākšanos, sapratusi pērn decembrī un uzreiz vērsusies pie "Kas? Kur? Kad?" vadības.

Tic, ka mainījies

"Kas? Kur? Kad?" kluba dibinātājs, valdes un ētikas komisijas priekšsēdētājs daudzus gadus bijis Konstantīns Čekušins. Tiesa, pēdējās valdes vēlēšanās viņš vairs nav ievēlēts. Viņš ir arī Rīgas domes deputāts no partijas "Saskaņa". Kira viņam bija aprakstījusi tās pašas trīs epizodes, kuras izklāstīja mums. Un Čekušins intervijā "Delfi" un Latvijas Radio stāsta, ka Kirils visu esot atzinis: "Nebija pat nepieciešams pārbaudīt. (..) Pats teica: "Jā, viss bija, viss, ko viņa teica, jā, diemžēl"."

Taujāts, kā pats vērtē notikušo, Čekušins saka: "Vardarbība tā bija." Bet uz jautājumu, vai to, viņaprāt, var saukt par "seksuālu vardarbību", viņš atbild: "Ar pazīmēm – jā."

Čekušina vadītā "Kas? Kur? Kad" ētikas komisija lēma izslēgt Kirilu no spēlēm uz vienu sezonu. Par šo lēmumu publiski paziņoja tikai šogad maijā, spēļu sezonai beidzoties, – Kirils nespēlēja, bet publiski netika paskaidrots, kāpēc. Avoti, kas vēlējās palikt anonīmi, stāsta, ka pat ne visi organizatori zinājuši, ka Kirils nedrīkst piedalīties.

Kirai visvairāk sāp tas, ka Kirils ir atgriezies: "Es viņiem teicu – ja Kirils būs atpakaļ, aiziešu es. Viņi atbildēja – lai Kirilu izslēgtu no spēlēm uz visiem laikiem, jānotiek "recidīvam"."

Čekušins apgalvo, ka ar Kirilu esot izrunājies un jaunu ziņu par viņa pāridarījumiem neesot: "Tomēr cilvēki mainās." Čekušins saka, ka tic tam, ka Kirils ir mainījies.

Čekušins: "Godprātīgi un adekvāti reaģējām"

Kirila rīcība nav vienīgais uzmākšanās gadījums "Kas? Kur? Kad?" ietvaros. Jāatgādina, ka Dmitrijs Bočarovs skolnieci Ilonu ir noskatījis tieši skolas līgas spēļu laikā, par ko rakstīts iepriekšējā sērijas rakstā.

Pērn, pēc tam, kad vairākas jaunas sievietes sociālajos tīklos publicēja savu pieredzi ar K.I.D. līderiem un arī pašu Bočarovu, viņš aizgāja no intelektuālās spēles organizatoru pulka. Kluba vadība nāca klajā ar paziņojumu sociālajos tīklos, kurā solīja pārstrādāt ētikas kodeksu, uzrakstīt noteikumus, kas reglamentē organizatoru un treneru uzvedību.

Solīja arī regulāras preventīvas, izglītojošas nodarbības jauniešiem. Ir pagājis gandrīz gads – nodarbība ir bijusi viena un to apmeklējuši seši jaunieši. Pagaidām nav plānots rīkot jaunas nodarbības, un Čekušins uzskata – ja jau atnākuši tikai seši cilvēki, tas esot labi – varot secināt, ka citiem šādu problēmu nav.

Pēc Bočarova un Petrova gadījumiem klubs nelēma aktīvi izmeklēt viņu darbību, lai saprastu, vai cietušo meiteņu bijis vairāk. No Čekušina teiktā noprotams, ka klubs arī neplāno kaut kā īpaši mērķtiecīgi izglītot par pieļaujamajām robežām "Kas? Kur? Kad?" organizētājus, līderus, studentu līgas spēlētājus. Oktobrī, 10 mēnešus pēc skandāla ap K.I.D. un Kiras sūdzības par Kirilu, "Kas? Kur? Kad?" mājaslapā parādījās solītie noteikumi.

Čekušinam un kluba organizatoriem nav konkrēta rīcības modeļa, kā drīkst un kā nedrīkst komunicēt ar jauniešiem, kādi pieskārieni ir pieļaujami un kādi nav. Viņa ieskatā, reglamentēt šādu jomu nav iespējams.

Savukārt pedagoģe un "uzvediba.lv" vadītāja Līga Bērziņa ir citās domās. Pēc iepazīšanās ar notikumiem nometnēs viņa norāda, ka pieskārienu kultūra ir daudz starptautiski skatīts jautājums.

"Ar ģimenes locekļiem mēs apskaujamies, bet, jo tālāk šis cilvēks ir no šī sociālā apļa, jo šie pieskārieni ir ar lielāku distanci. Un tas arī nav nekas neparasts. To mēs mācām pat personām ar garīgās attīstības traucējumiem," uzsver Bērziņa.

Čekušins uzskata, ka "nelaimes gadījums var notikt jebkurā organizācijā" – arī tur, kur ir "uzrakstītas vislabākās instrukcijas".

Viņa ieskatā, galvenais ir reakcija. "Es uzskatu, ka mēs godprātīgi un adekvāti reaģējām," saka Čekušins.

Juridiski "panta" nebija

Pēdējā gada notikumi nav pirmā reize, kad "Kas? Kur? Kad?" bija jādomā saistībā ar uzmākšanos jaunām sievietēm. Pirms trim gadiem vairākas jaunas sievietes Krievijā publiski atklāja, ka viņām uzmācies treneris no Krievijas – "Kas? Kur? Kad?" zvaigzne Mihails Skipskis. Neatkarīgajos Krievijas medijos krietnu laiku šis bija temats numur viens. "Delfi" un "Latvijas Radio" bija iespēja iepazīties ar iekšējo saraksti, kur Latvijas skolēnu līgas organizatori apsprieda, kā reaģēt uz šo stāstu. Tur Bočarovs rakstīja, ka zinot gadījumu, kur Skipskis esot uzmācies 16 gadus vecai skolniecei no K.I.D. komandas.

Uz jautājumu, vai klubs mēģināja ko vairāk uzzināt par šo gadījumu, Čekušins atbild: "Mēs pieņēmām lēmumu, ka vairs savus bērnus nesūtīsim uz pasākumiem, kurus organizē viņš. Un atkal, es varbūt neiedziļinājos tieši kaut kā konkrēti, ko šajā gadījumā stāstīja. (..) Vienmēr var jautāt: "Vai jūs pamanījāt? Vai jūs izrunājāt?" Jā, skaidrs, ka ne katru gadījumu var izsekot līdz galam."

Savukārt, vaicāts, vai nevienu neuztrauca tas, ka skolas līgas organizators Bočarovs nebija tiešā veidā nosodījis uzmākšanos sešpadsmitgadniecei, Čekušins vēlreiz norādīja, ka viņš šo saraksti neatceras. Viņš vairākkārt atkārto – pēc atklātajiem gadījumiem savas kompetences ietvaros izdarījis visu, lai vide būtu droša. "Es nevaru kļūt par, es nezinu, par tēti katrai meitenei, kas apmeklē mūsu pasākumus," saka Čekušins.

Čekušins intervijā solīja par jaunajiem noteikumiem informēt skolēnus un izstāstīt, kur meklēt palīdzību, ja tāda vajadzība rastos. "Kas? Kur? Kad?" skolēnu līgas jaunās sezonas atklāšanas spēlē šā gada oktobra sākumā dalībniekiem tika izdalītas nelielas lapiņas ar "Kas? Kur? Kad?" ētikas komisijas locekļu e-pasta un centru "Marta" un "Skalbes" mājaslapu adresēm. Tiesa, visiem dalībniekiem šo lapiņu nepietika, tāpēc izdalīja pa vienai uz komandu. Čekušins savā uzrunā aicināja pēc spēles ieiet "Znatoki" mājaslapā un izlasīt atjaunotos ētikas noteikumus. Pa to laiku, kamēr Čekušins uzrunāja visus sanākušos, bērni čaloja savā starpā, ēda cepumus un īsti neklausījās, novēroja pētījuma autores.

Kāpēc pieaugušie, kuri zināja par uzmākšanos, uzreiz nerīkojās? Pedagoģe Bērziņa norāda, ka kaut ko darīt ir sarežģīti, jo nekad nav zināms, kas būs tālāk. Tāpat tas prasa drosmi, lielu līderību un motivāciju. "[Motivācija] ir svarīga tajā brīdī, ja mēs uzņemamies kaut ko darīt vai nedarīt. Un nedarīšana arī patiesībā ir darīšana. Un tad, ja mēs izvēlamies kaut ko ignorēt, tas parasti ir apzināts lēmums. Un nākamais, kas arī ir ārkārtīgi svarīgi, ir zināšanas," viņa uzsver.

Nākamajā, noslēdzošajā, pētījuma "Līdera apskāviens" rakstā lasi, ko par K.I.D. zināja atbildīgajās uzraugošajās institūcijās, ko darīja policija un kādu jaunu organizāciju veido bijušie K.I.D. līderi.

Ja arī Tu esi cietis/usi no seksuālas uzmākšanās un vēlies dalīties ar savu stāstu, raksti pētījuma autorēm: olga.dragileva@delfi.lv vai sarmite.gaidule@delfi.lv.