"Nozieguma nav"

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) pērn saņēmusi iesniegumu par notikušo K.I.D. organizācijā. Iestāde pārsūtījusi to policijai.

Policija bija iesākusi pat divas pārbaudes, jo bija saņēmusi divus iesniegumus – no VBTAI un kādas privātpersonas – pēc tam, kad Barbara publicēja "Facebook" savu stāstu par K.I.D. līderi Pāvelu Nazarovu.

Policijas pārstāve Gita Gžibovska paskaidroja, ka abas resoriskās pārbaudes beidzās ar lēmumu neierosināt krimināllietu. Tiesībsargi uzskatījuši, ka "notikušajā nav noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmju". Plašāku informāciju policija neizpauž.

VBTAI neuzskata, ka tās darbiniekiem pēc iesnieguma pārsūtīšanas policijai būtu jādara kaut kas vēl. Tur skaidro – inspekcija sīkāk pētītu K.I.D. nometnē notikušo, ja policijai, lemjot neierosināt krimināllietu, būtu "izkristalizējušās pazīmes, ka valsts vai pašvaldības iestādes darbinieks ir veicis emocionālu vai fizisku vardarbību pret bērnu". Taču K.I.D. ir privāta nometne un pašvaldības darbinieki tur nestrādā.

VBTAI vadītājas vietniece Valentīna Gorbunova intervijā uzsvēra – ja fiziska vai emocionāla vardarbība būtu notikusi valsts vai pašvaldības organizētā nometnē, inspekcija to izmeklētu, bet iespējamas seksuālās vardarbības jautājumi privātā nometnē esot tikai un vienīgi policijas kompetence.

Bočarovs var turpināt vadīt nometnes

Nepilngadīgo nometnes uzmana arī Valsts izglītības un satura centrs (VISC). Tur apmāca un sertificē nometņu vadītājus, uztur nometņu reģistru. VISC ne 2019. gadā, ne šobrīd nav saņēmis informāciju par pārkāpumiem K.I.D. nometnēs.

Nometnes vadītājam ir jāapgūst VISC organizēti 72 stundu kursi, tajos iekļauta arī centra "Dardedze" vadīta lekcija. Pēc kursu apguves dalībnieki kārto eksāmenu un, ja tas bijis veiksmīgs, saņem apliecību. "Nu, tie ir pieauguši cilvēki, mēs uz viņiem paļaujamies," intervijā atzīst VISC pārstāve Inta Kraskeviča.

K.I.D. direktoram Dmitrijam Bočarovam joprojām ir šāda apliecība, derīga līdz pat 2026. gadam. Tas nozīmē, ka teorētiski nekas neliedz viņam organizēt un sarīkot jaunu nometni.

VISC pārstāve konkrēto situāciju atsakās komentēt, bet atzīst, ka apliecības VISC neanulē:

Kraskeviča uzsver – ir "ļoti slikta situācija", ka nometne ir notikusi sen, vislabāk tādās situācijās ir reaģēt uzreiz. Viņa arī aicina vērsties VBTAI, ja ir pamanīti kādi pārkāpumi. Viņa akcentē, ka VISC nav pārbaudoša institūcija. "Mēs nevaram kontrolēt katru nometni. Tas nav mūsu uzdevums," rezumē Kraskeviča.

Jāpiemin, ka K.I.D. un "Kas? Kur? Kad?" finansēja arī Rīgas dome. Kopš 2014. gada ar K.I.D. saistītas biedrības no pašvaldības saņēmušas 51 000 eiro, bet "Kas? Kur? Kad?" organizētāji – 68 000 eiro.

Jājūtas pietiekami droši, lai izstāstītu

Kāpēc jaunās sievietes publiski stāsta par savu pieredzi piecus, sešus vai pat 10 gadus pēc notikušā? Kāpēc necēla trauksmi uzreiz un nevērsās pie kāda augstāk stāvoša? Šādus jautājumus dzirdējušas teju visas sievietes, kuras stāstījušas par seksuālās uzmākšanās vai vardarbības pieredzi. Arī rakstu sērijas "Līdera apskāviens" varones, kad pirmo reizi ar to publiski dalījās.

Savu skaidrojumu tam, kāpēc jaunās sievietes par pāridarījumiem stāsta vairākus gadus pēc notikušā, piedāvā pedagoģe un platformas "uzvediba.lv" vadītāja Līga Bērziņa. "Tas, ka cilvēki sāk runāt par vardarbību tikai pēc 10 gadiem, 20 gadiem, ir saistīts arī ar to, ka nereti ir vajadzīgs laiks un ir vajadzīga milzīga notikumu gravitācija, lai tu atkāptos un tiktu ārā no šīm sociālajām saitēm un justos pietiekami droši, lai varētu sākt runāt par to, kas ir noticis. Un parasti jau cilvēki sāk runāt tikai tad, kad ieiet citos sociālajos apļos, tad, kad viņi jūt, ka cita sociālā vide viņus sargā un ka viņu identitāte vairs nav atkarīga no tās vietas un vides, kurā viņi atrodas," viņa uzsver.

Vēl viens jautājums, ko uzdod daudzi un ko pētījuma autores lūdza izskaidrot Bērziņai, – kāpēc pēc traumatiskās pieredzes sievietes turpina tikties un komunicēt ar pāridarītāju? Šādus faktus bieži izmanto tie, kas mēģina pārnest atbildību uz upuriem.

Bērziņa skaidro: mūsu psihe nespēj pieņemt, ka ar mums notiek šausmīgas lietas, un domā, ka pēc pāridarījuma "nākamajā reizē viņu satikšu un pateikšu to":

Kāpēc citi līderi K.I.D. nometnēs vai citi "Kas? Kur? Kad?" kluba dalībnieki nerīkojās? Vairāki ilggadējie K.I.D. līderi interviju atteica, bet tie, kas piekrita, norāda, ka neko aizdomīgu nav manījuši un par visu uzzinājuši jau pēc meiteņu ierakstiem "Facebook".

Līderis, kurš lūdza palikt anonīms, dalās ar pretrunīgām pārdomām:

Viņš stāsta, ka pēc tam, kad sākās "Me too" kustība, līderi sāka saņemt pirmās ziņas no meitenēm. "Man nav saprotams, kāpēc tie līderi, kuri kaut ko zināja - klusēja. 2019. gadā es uzzināju daudz vairāk un vairs negribēju palikt K.I.D.," saka līderis.

Vai "obņimašku" kultūra, kur visi visiem pieskārās, lielai daļai neļāva redzēt pārkāpumus un nosaukt lietas īstajos vārdos? Uz to atbildes nav.

"Vardarbība nenotiek visu laiku, jo tur ir ārkārtīgi daudzi notikumi, tur ir dažādi pasākumi, un tā vardarbība var ilgt tikai dažas sekundes vai dažas minūtes. Tad pārējā laikā tas nabaga upuris var vienkārši mēģināt pārliecināt sevi – varbūt man tikai likās, varbūt tas nav nemaz tik traki, nav nemaz tik slikti. Tur dažādi citādi mehānismi var arī darboties, kāpēc mēs sevi pārliecinām, ka tas, ko es redzēju, patiesībā ir citādi, nekā tas ir īstenībā," uzsver Bērziņa.

Jauna organizācija, jauns sākums?

2022. gada beigās tolaik palikušie aktīvie K.I.D. līderi nolēma veidot jaunu, no K.I.D. neatkarīgu jauniešu organizāciju. Publiski K.I.D. grupā "Facebook" viņi to paziņoja 18. janvārī, uzsverot, ka jaunajai organizācijai būs "mums un mūsdienām aktuāla ētiskā pozīcija". Viņi vēlējās jaunu sākumu. Organizāciju nosauca par "NovaSpace".

Intervijās jaunās organizācijas "NovaSpace" izveidotāji vairākkārt uzsver, ka šī ir pilnīgi jauna organizācija, ar K.I.D. nesaistīta, un viņi nevēlas, lai tās ēna aptraipītu turpmāko darbību.

Vjačeslavs Popovs, ar kuru iepazināmies jau otrajā rakstā, ir viens no "NovaSpace" organizatoriem. Kad nejauši intervijā nosaucam viņus par līderiem, viņš aizrāda, ka "NovaSpace" līderu nav – ir organizatori. Viņi negrib lietot pat K.I.D. nometnē izmantotos jēdzienus. Tāpat nav arī viena galvenā vadītāja – ir pieci līdz seši aktīvisti, kas sava brīvprātīgā darba, laika un prasmju ietvaros organizē pasākumus un rūpējas par birokrātiskajiem jautājumiem.

"Jau pēc Bočarova stāstiem mēs zinājām, ka nevaram vairs ar K.I.D. nosaukumu. Bočarovs ir K.I.D. seja, jau kārtējo gadu, vairāk nekā 10 gadus, asociējas uzreiz – ja K.I.D., tad Bočarovs, ja Bočarovs, tad K.I.D.. Pēc šiem stāstiem mēs sapratām, ka negribam būt saistīti. Tāpēc mums bija doma, ka vēl aktīvie, toreiz vēl līderi, kļūs par jaunas organizācijas organizatoriem," skaidro Vjačeslavs.

Organizācija vēl ir ļoti jauna, oficiāli reģistrēta tikai šā gada novembrī. Šogad vēl izmantoja telpas, kas pieder Bočarovam, bet kopš septembra sākuma tikšanās reizes un spēļu vakarus rīko citās telpās.

Lai arī kā "NovaSpace" nevēlējās sekot K.I.D. pēdās, arī te ir bijis viens emocionāli manipulatīvu attiecību gadījums starp dalībniekiem. 17 gadus veca meitene satikās ar 25 gadus vecu jaunieti. Meitene par attiecībām informējusi organizatorus, kā to arī paredz noteikumi. Viņai teikuši – ja kaut kas nav kārtībā, lai informē viņus. Kādu laiku viss bijis labi, līdz brīdim, kad meitene vairs nav jutusies droši un nolēmusi šīs attiecības
pārtraukt.

NovaSpace" organizatori runājuši ar abiem, izveidojuši ētikas komisiju un lēmuši puisim turpmāk liegt piedalīties visos organizācijas pasākumos, jo arī citi dalībnieki izteikuši pretenzijas, ka viņa klātbūtnē nejūtas komfortabli. Par lēmumu organizācijas "Telegram" kanālā publiski paziņots šī gada 25. jūlijā. "Lēmums balstīts uz pārējo dalībnieku komfortu, lai tas neatkārtotos. Lai nebūtu kaut kādu līdzīgu situāciju, kā bija," komentējot situāciju, uzsver Vjačeslavs.

Uz jautājumu, vai, viņuprāt, organizācija darīja visu, ko varēja, šīs situācijas risināšanā, intervētie līderi ir vienisprātis. "Man liekas, tas bija labākais risinājums," pārliecināts ir Vjačeslavs.

Pirmā raksta varone Marina netic, ka pētījumā izgaismotie stāsti varētu mainīt to cilvēku domas, kas seksuālajā izmantošanā vaino upuri. Taču viņa priecāsies, ja būs palīdzējusi citām meitenēm.

"Kad es pati lasīju līdzīgus pētījumus, ieraudzīju tur sevi, sajutu līdzību. Man tas palīdzēja. Bet varbūt tagad arī nometņu organizatori sapratīs, ka vajag nopietnāk izturēties pret to visu. Šādu notikumu izgaismošana liks viņiem aizdomāties par meiteņu drošību, kaut vai baidoties no tā, ka par viņiem pašiem sāks sūdzēties," pieļauj jaunā sieviete.

Ja arī Tu esi cietis/usi no seksuālas uzmākšanās un vēlies dalīties ar savu stāstu, raksti pētījuma autorēm: olga.dragileva@delfi.lv vai sarmite.gaidule@delfi.lv.