- Arturs Skutelis"Delfi" žurnālists
Kā Milānas mode ir Itālijas maigā vara un Bavārijas autobūves kvalitāte – Vācijas, tā krievu kultūra var kalpot kā Krievijai noderīgs rīks, ko izmantot gan savās mājās, gan, ja tai tiek atvērtas durvis, arī ārzemēs, piemēram, Latvijā. Lai gan mūzika ir tikai viena daļiņa no lielākas kultūras bildes, tās potenciālo ietekmi nevar vērtēt par zemu. Dziesma nav tikai dziesma, un koncerts nav tikai koncerts. Tā ir arī valoda, komunikācija un uzvedības normu un vērtību demonstrēšana. Mūzika var būt ārkārtīgi spēcīgs propagandas rupors, kas Kremļa gadījumā piedāvā Putina režīmam izdevīgu vēstījumu.
Skaidrojam, kādas ir šo procesu detaļas Latvijā un kā tos ierobežo mūsu atbildīgie dienesti.
2024. gada
30. jūlijā ārlietu ministre Baiba Braže iekļāva dziedātāju Latvijai nevēlamu personu sarakstā.
Foto: DELFI
Foto: Publicitātes attēls
Foto: DELFI
Putina atbalstītājs ir arī 73 gadus vecais dziedātājs Oļegs Gazmanovs. 2014. gadā viņš bija viens no tiem kultūras jomas pārstāvjiem, kas parakstīja kolektīvo Krimas okupācijas atbalsta ziņojumu, bet gadu vēlāk ierakstīja dziesmu “Вперед, Россия!” (“Krievija, uz priekšu!”), ko platforma “YouTube” vairākas reizes bloķējusi tās satura dēļ. 2022. gadā Gazmanovs pilnībā atbalstīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, kā arī uzstājās publiskos propagandas koncertos, piemēram, vērienīgajā, iebrukuma gadadienai pieskaņotajā pasākumā “Slava tēvzemes aizstāvjiem!” Lužņiku stadionā Maskavā, kur uzstājās arī grupa “Любэ”, Grigorijs Ļepss un Shamans. Jau 2014. gada jūlijā, neilgi pirms Jūrmalā paredzētā konkursa-festivāla “Jaunais vilnis”, Latvijas toreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka Gazmanovs tiek iekļauts Latvijai nevēlamo personu sarakstā.
Foto: RIA Novosti/Scanpix
Šī gada jūlija sākumā gan straumēšanas serviss “Spotify”, gan video platforma “YouTube” izdzēsa vairāku Krievijas izpildītāju-kara atbalstītāju saturu. Piemēram, Shamana hita ar propagandas ievirzi “Я русский” (“Esmu krievs”) videoklipu vairs nevar noskatīties “YouTube” (tam bija vairāk nekā 45 miljoni skatījumu).
Foto: AFP
Pamatojoties uz Imigrācijas likuma 61.panta 2.daļu, esmu pieņēmis lēmumu iekļaut Latvijas Republikai nevēlamo personu sarakstā Krievijas Federācijas pilsoni Darju Zotejevu, nosakot liegumu ieceļot Latvijas Republikā uz nenoteiktu laiku
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) April 14, 2023
Vēl pirms kara sākuma, 2021. gada nogalē, Morgenšterns pameta Krieviju un pārcēlās uz Dubaiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Togad arī Ukrainas drošības dienesti iekļāvuši viņu to cilvēku sarakstā, kas rada draudus valsts nacionālajai drošībai. Šobrīd Morgenšterns nav atrodams datubāzē “Mirotvorecs”, kurā Ukrainas aktīvisti iekļauj personas, kas iesaistījušās Krievijas vadītajā agresijā pret Ukrainu.
2022. gada martā Morgenšterns publicēja dziesmas “12” videoklipu, kurā vispārīgās frāzēs pausts kara nosodījums. Maijā viņš Krievijā tika iekļauts “ārzemju aģentu” sarakstā.
Savukārt 2023. gadā Morgenšterns publicēja Uzbekistānā filmētu videoklipu “Чёрный русский” (“Melnais krievs”), kurā glorificēts krievu bandītu tēls un izmantota krimināla estētika.
Tā paša gada rudenī viņš piekrita sarunai ar krievu propagandisti un Putina “oficiālo opozicionāri” Kseniju Sobčaku. Morgenšterns atklāja, ka vēlētos atgriezties Krievijā, bet baidās. “Es nesaprotu, kā tur pret mani izturas,” teica Morgenšterns. No vienas puses, tā būtu iespēja beidzot sniegt koncertus un aizbraukt uz mājām, no otras – viņš saprotot, ka koncerts Krievijā būtu politisks akts. Kamēr atgriešanās nav notikusi, viņš turpina koncertēt citur, piemēram, šoruden viņam paredzēti pasākumi Londonā, Prāgā, Barselonā, Štutgartē. Arī Rīgā – 7. septembrī izklaides vietā “Wondersala”.
Foto: DELFI
Ļaujot Latvijā uzstāties kādam Krievijas izpildītājam, būtiski apzināties arī kādu finansiālu aspektu – nodokļus. Neatkarīgi no tā, kāda ir mūziķa pozīcija attiecībā pret karu Ukrainā un Putina režīmu, ja šis cilvēks no sava honorāra par uzstāšanos Latvijā maksās nodokļus Krievijā, tā būs kara mašinērijas sponsorēšana.
Latvijas attieksme: skaidra pozīcija un nevēlamu personu saraksts
Deniss Rubļovs
Klubs “First” publiski nenorāda savu juridisko statusu, bet domēna vārds firstclub.lv ir reģistrēts uz SIA “RARERA” vārda, kura adrese ir Andrejostas iela 5 k-3 Rīgā – turpat atrodas arī klubs “First”. Pēc “Lursoft” datiem SIA “RARERA” nodarbojas ar restorānu un ēdināšanas vietu pakalpojumiem; tās valdē vienīgais, 100% īpašnieks un patiesais labuma guvējs ir Dmitrijs Trušins. Pēc sākotnējas sazināšanās kluba pārstāvji komentāru līdz raksta tapšanai tomēr nesniedza.
Tiesa, gan “Wondersalā”, gan klubā “First” notiek arī tādi pasākumi, kuros uzstājas, piemēram, ukraiņu dziedātājs Andrijs Danilko jeb Verka Serdjučka, grupa “Kasta” un citi, kas atklāti iestājas pret Putina režīmu un atbalsta Ukrainu.
Viens no pēdējiem liegumu uzturēties Latvijā un līdz ar to arī uzstāšanās atcelšanu piedzīvoja krievu dīdžejs Deniss Rubļovs. Viņa uzstāšanās bija paredzēta šī gada 2. augustā klubā “First”. Lai gan viņš atbalstījis Krievijas agresiju pret Ukrainu un vēl jūnijā uzstājies Krievijas okupētajā Krimā, koncertu Rīgā izdevās atcelt tikai pasākuma norises dienā dažas stundas pirms tā sākuma, kad Ārlietu ministrija (ĀM) Rubļovu iekļāva Latvijai nevēlamo personu sarakstā.
2. augustā ir pieņemts lēmums atbilstoši Imigrācijas likuma 61. panta otrajai daļai Latvijas Republikai nevēlamo personu sarakstā iekļaut Krievijas Federācijas pilsoni Denisu Rubļovu. Liegums ieceļot Latvijā personai tiek noteikts uz nenoteiktu laiku.
— Ārlietu ministrija ???????? | #atbalstuUkrainu ???????? (@Arlietas) August 2, 2024
➡️ https://t.co/de4kGY1voy pic.twitter.com/UdvRfIAn8U
Būtiski apzināties, ka juridiski tamlīdzīgi gadījumi mēdz būt sarežģīti un iedzīvotāju sašutums, kas adresēts, piemēram, pašvaldībām, ne vienmēr nesīs kādus tūlītējus risinājumus. Kā portālam “Delfi” skaidro Rīgas domes (RD) pārstāvji, Rīgas pašvaldība saskaņo tikai publiskā ārtelpā notiekošus koncertus un, ja mūziķis mūsu valstī atrodas legāli un koncerts tiek rīkots legāli, tad pašvaldība nevar noteikt ierobežojumus un aizliegt koncerta norisi.
“Rīgas domei ir ierobežotas iespējas ietekmēt mākslinieku vai jebkura cilvēka uzstāšanos pilsētā, ja tas nav pašvaldības organizēts pasākums vai pasākums, kuram nepieciešams pašvaldības saskaņojums,” sarakstē ar “Delfi” skaidro RD Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina. “Jebkura ārvalstu mākslinieka uzstāšanās pilsētā, jo īpaši, no ārpus ES valstīm, ir iespējama tikai ar derīgu ieceļošanas vīzu vai uzturēšanās atļauju Latvijā.”
Drošākais līdzeklis, kas nekādi nepieļaus Putina atbalstītāja uzstāšanos Latvijā, ir šī cilvēka iekļaušana Latvijai nevēlamo personu sarakstā, kas notiek ciešā ĀM un Valsts drošības dienesta (VDD) sadarbībā.
Kā sarakstē ar “Delfi” skaidro VDD, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dienests pievērš pastiprinātu uzmanību jebkuras profesijas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kā arī citiem ārvalstniekiem, kas vēlas ieceļot Latvijā.
Foto: Publicitātes foto
VDD cieši sadarbojas ar ĀM un nosūta savu izvērtējumu un rekomendācijas par to, vai kāds izpildītājs būtu jāiekļauj Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Šādā ceļā liegta jau vairāku Krieviju atbalstošu mūziķu iebraukšana un uzstāšanās.
– piedalīšanos Putina atbalsta kampaņās.
VDD norāda, ka dienests jau ir veicis preventīvas pārrunas ar vairākiem pasākumu organizatoriem, aicinot rūpīgāk vērtēt potenciālos viesmāksliniekus. Šaubu gadījumā par potenciālā viesmākslinieka nostāju pasākumu organizatori tiek aicināti vaicāt VDD vērtējumu.
Foto: Publicitātes foto
“Vērtējot sadarbības iespējas ar konkrētiem māksliniekiem, ir svarīgi pārliecināties, ka tie savos izteikumos vai darbībās nav atbalstījuši Krievijas agresiju pret Ukrainu.”
ĀM uzsver, ka Latvija stingri nosoda Krievijas 2014. gadā uzsākto agresiju pret Ukrainu, kā arī neizprovocēto un neattaisnojamo pilna apjoma militāro iebrukumu Ukrainā.
Laine Fedotova
Katrīna Žukova-Zalāne
Viesturs Radovics