Saistībā ar Krievijas noteikto importa aizliegumu sākusi veidoties piena pārprodukcija, strauji krīt piena iepirkuma cena, kā arī pēdējās dienās tiek lauzti iepirkuma līgumi Lietuvā, līdz ar to atbalsts no valdības būtu jāsaņem ne tikai konkrētiem pārstrādes uzņēmumiem, bet arī problēmā iesaistītajiem piensaimniekiem, atzina apjautātie eksperti.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes piena grupas vadītāja Sandra Stricka sacīja, ka pārstrādātājiem steigšus jāmeklē jauni noieta tirgi, jo Latvijas tirgus piensaimnieku saražotajai produkcijai kļuvis par mazu, savukārt Lietuvas piena iepircēji tūlīt pēc Krievijas embargo izsludināšanas strauji reaģējuši un sākuši lauzt līgumus par piena iepirkumiem.
"Ir jau no zemniekiem informācija, ka Lietuvas uzņēmumi jau lauž iepriekš saslēgtos līgumus, kā arī piena iepirkuma cenas strauji krīt uz leju. Cenas nedaudz mazinājās jau iepriekš, bet līgumus gan sāka uzteikt tūlīt pēc Krievijas paziņojuma. Ne jau zemnieki ir vainīgi pie esošās krīzes, līdz ar to arī valdības un ES institūcijām ir jādomā, kā risināt izveidojušos situāciju un domāt, kur zemniekiem likt saražoto pienu," sacīja zemniece.
Viņa norādīja, ka labākā situācijā cenu ziņā būs lielās ES dalībvalstis - viņu zemnieki tik ļoti necietīs, jo šīm valstīm ir uzkrājumi, ar ko var zemniekam palīdzēt, bet Latvijai šādu uzkrājumu nav, līdz ar to arī valdības un ES institūcijām steigšus jādomā, kā risināt izveidoto situāciju un domāt, kur zemniekiem likt saražoto pienu, sacīja Stricka.
Arī Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Rutkovska norādīja, ka sarežģītajā situācijā no Krievijas embargo vispirms cietīs pārstrādes rūpnīcas, bet problēmas skars arī zemniekus.
"Zemnieks sajutīs sekas, kad fiziski pienu nebūs kur realizēt - ne šeit uz vietas, ne Lietuvā. Valdībai jādomā, kā maksimāli pasargā tos, kas vēl ražo, kā arī kopīgi jāmeklē iespējas, kuros tirgos realizēt produkciju," sacīja zemniece.
Savukārt LOSP valdes priekšsēdētāja vietnieks ES lietās un ārējos sakaros Armands Krauze sacīja, ka valdībai jālobē zemnieku intereses saistībā ar kompensācijām no īpašā ES fonda.
"Sankciju ieviešana pret Krieviju bija politisks lēmums, un tieši tādu lēmumu Eiropas Padome var pieņemt par krīzes fonda piešķiršanu krīzes skartajām nozarēm. Nedrīkst atkārtoties 2009.gada krīzes scenārijs, kad piensaimnieki atbalstu varēja saņemt aptuveni pēc diviem gadiem, kad krīze bija beigusies. Tas stingri jāpieprasa Briselē premjerministrei, jo nebūtu pareizi izmantot Latvijas budžeta naudu, kas nepieciešama citām sabiedrības grupām," sacīja Krauze.
Kā norādīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes locekle un zemnieku saimniecības "Robežnieki" saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, šobrīd vairs neesot nozīmes, vai piens tiekot pārdots vietējiem vai Lietuvas pārstrādātājiem, kuri to tālāk eksportē uz Krieviju, jo eksporta aizliegums attiecas uz visām ES dalībvalstīm.
"Krievijas lēmums nozīmē ļoti strauju piena un piena produktu pārprodukciju, piena cenas kritīsies un samaksa par pienu būs jāgaida vēl ilgāk nekā pašreizējās 30 dienas. Ja patlaban par pienu lauksaimnieki vidēji saņem 0,29 eiro par litru, tad tuvākajā laikā samaksa būtiski kritīsies. Valdībai jārod atbalsta risinājums visām situācijā iesaistītajām lauksaimniecības nozarēm, nevis konkrētiem uzņēmumiem, jo lielākie zaudētāji šajā situācijā būs piena ražotāji," sacīja zemniece.
Tikmēr Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra eksperte Iveta Tomsone sacīja, ka piena iepirkuma cenu lejupslīde varētu būtu straujāka, kā arī neizbēgami saasinās konkurence ES iekšējā tirgū.
"Tā kā Lietuvas rūpniekiem viens no nozīmīgākajiem eksporta tirgiem bija Krievija, sankcijas samazinās svaigpiena plūsmu uz Lietuvu, jo lietuviešiem tāpat nebūs, kur likt preci. Turklāt mūsu rūpniekiem jārēķinās ar smagāku konkurenci, jo piena pārstrāde visā ES cieš no sankcijām un tur nerealizēto produkciju centīsies pārdot iekšējā tirgū," sacīja Tomsone.
Viņa arī uzskata, ka sarežģītajā situācijā viens no valdības uzdevumiem būtu lūgt Briselei atcelt iespējamo soda naudu par šajā kvotas gadā gaidāmo kvotas pārsniegšanu.
Kā ziņots, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) atzinis - tā kā Krievijas noteiktās sankcijas visvairāk skars piena nozari, tiek plānoti vairāki atbalsta pasākumi, kas vairāk nekā 10 000 nozarē iesaistītajiem piena ražotājiem palīdzētu atvieglot situāciju pieaugošās konkurences apstākļos.
Pirmdien ministrs tiekas ar lielo piena kooperatīvu vadību, savukārt rīt plānota tikšanās ar pārstrādes uzņēmumu vadību. Tikšanās laikā tiks runāts par atbalstu ražotājiem un pārstrādei. Piemēram, varētu pārdalīt naudu no Lauku attīstības programmas, ātrāk izmaksāt subsīdiju avansus, pārskatīt aizdevuma procentus.
"Lai gan katru dienu uz Lietuvu izvedam ap 600 tonnu piena, arī tur pārstrādātājiem sākušās tādas pašas problēmas, līdz ar to tirgū vērojama piena pārprodukcija. Tādēļ strauji krīt piena iepirkuma cenas - nu jau līdz 22 centiem par kilogramu, kas ir tikpat zema cena kā savulaik 2009 gadā. Tas gan nenozīmē, ka piensaimniekiem draud bankroti, bet grūtāk gan būs. Tomēr no piena ražošanas nekādā gadījumā nav jāatsakās," iepriekš sacīja ministrs.
Jau vēstīts, ka Krievija noteikusi "pilnīgu embargo" lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem. Šajā sarakstā gan nav iekļautas šprotes, nav iekļauts saldējums.
Ekonomikas ministrs atzīmēja, ka situāciju uz slikto pusi vērstu tas, ja, piemēram, sankciju sarakstā tiktu iekļauti arī dzērieni vai farmācijas ražojumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
