Naudas atmazgāšana un reforma – ko par Latviju saka 'Moneyval' un pašmāju atbildīgie  (31)

"Lieta, kuru parādīja ASV institūcijas, apstiprina mūsu secinājumus. Mēs vērtējam Latviju jau ilgāku laiku, un tādēļ tas mums nebija pārsteigums," sacīja Telesklafs.

Viņš arī pauda, ka vēl ir jānogaida, kāda ietekme būs lēmumiem, kurus Latvija pieņēma pēc "FinCEN" ziņojuma, tostarp ierobežojumiem banku sadarbībā ar noteiktām pazīmēm atbilstošām čaulas kompānijām.

"Lēmumi, kuri tika pieņemti, ir pozitīvi soļi. Taču tagad ir nepieciešams pozitīvs un taustāms progress. Mēs vēl nezinām, vai šiem lēmumiem ir taustāmi rezultāti. Mēs ticam, ka tas samazinās riskus, augsta riska klientu skaitu. Taču pieņemtie lēmumi ir jauni, un ir vēl jāredz, kādas izmaiņas notiks klientu bāzē. Tādēļ es teikšu, ka tie ir labi soļi, bet mums ir jāredz rezultāti," sacīja Telesklafs.

Savukārt taujāts, vai "FinCEN" pārmetumi, ka "ABLV Bank" jau tikusi veidota ar mērķi atmazgāt naudu, rada aizdomas, ka Eiropā bankas iesaistās naudas atmazgāšanas shēmās apzināti, "Moneyval" priekšsēdētājs atbildēja, ka uz šo jautājumu ir jāspēj paskatīties no noziedznieku skatu punkta.

"Mēs zinām, ka daudzas bankas ir ļoti nopietni stiprinājušas savas iekšējās kontroles sistēmas un šodien noziedzniekiem ir jau daudz sarežģītāk iekļūt bankās. Tādēļ, kas gan var būt labāk, kā vadīt banku pašam? .. Kā noziedznieks es censtos panākt, lai banka man pieder. Tas savukārt nozīmē, ka mums ir jāuzlabo banku īpašnieku un vadības pārstāvju pārbaudes. Tas nebūtu jādara tikai vienreiz, kad banka lūdz licenci, bet jāmonitorē regulāri," uzsvēra Telesklafs, vienlaikus piebilstot, ka "Moneyval" nav izmeklējis "ABLV Bank" lietu.

Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" ir sākusi pašlikvidācijas procesu. Bankas problēmas radās pēc "FinCEN" februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Savukārt "ABLV Bank" advokāti atbildes vēstulē aicinājuši "FinCEN" atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka "FinCEN" pret "ABLV Bank" izvirzījis "pārspīlētas apsūdzības", par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. "FinCEN" nav arī ņēmis vērā "ABLV Bank" paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.

Tāpat "ABLV Bank" un tās lielākie akcionāri ir iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret Eiropas Centrālo banku un Vienotā noregulējuma valdi. Bankas advokāti no "DLA Piper" Vācijas biroja "ABLV Bank" un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus - divus pret Eiropas Centrālo banku un divus pret Vienotā noregulējuma valdi. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, kurus varētu būt izdarījusi Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus.

Latvijai jāuzlabo izpratne par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskiem, pētījumā norādījusi "Moneyval". Tāpēc "Moneyval" ieteic Latvijai veikt virkni prioritāru pasākumu.

Ziņojumā sacīts, ka nepieciešams nodrošināt, lai atbildīgās iestādes piedalās nacionālā riska novērtēšanas procesa visos posmos, kā arī jāuzlabo analīze par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas radītajiem draudiem. Jānodrošina arī, lai tie subjekti, kam jāveic naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riska novērtējums, izmantotu nacionālo novērtējumu, lai atbalstītu vai papildinātu savu riska novērtējumu.

Jāveic pasākumi, lai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektu izpratne par terorisma finansēšanas risku būtu plašāka par "teroristu sarakstu" pārbaudi, kā arī to izpratne par terorisma finansēšanas risku tiktu veicināta ar ieguldījumu nacionālajā riska novērtējumā, kā arī ar atsauksmju sniegšanu par nacionālo riska novērtējumu, norāda "Moneyval".

Nepieciešams arī pastiprināti piemērot minimālās prasības Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektu veiktās klientu padziļinātās izpētes laikā apkopotās papildu informācijas un dokumentu kvalitātei, teikts ziņojumā.

Attiecībā uz iekšējo kontroli un procedūrām būtu jāapsver papildu normu ieviešana, kas nodrošinātu atbilstības un audita funkciju neatkarību, kā arī uzraudzības ceļā jānodrošina. lai visi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjekti efektīvi īstenotu iekšējo kontroli un procedūras. piebilst "Moneyval".

Ziņojumā teikts, ka būtu jāpārskata normatīvie akti attiecībā uz finanšu sankcijām un jāvelta adekvāti resursi, lai uzraudzītu, kā tiek ievērotas finanšu sankcijas attiecībā uz masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas un terorisma finansēšanu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vajadzētu būtiski palielināt ar naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzību saistīto apmeklējumu skaitu nerezidentu noguldījumu banku sektorā, iesaka "Moneyval".

Ziņojuma norādīts, ka būtu jānodrošina, lai varasiestādes iegūst informāciju par patiesā labuma guvējiem visā juridiskās personas pastāvēšanas laikā, turklāt prioritāte šajā ziņā ir sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, attiecībā uz kurām naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risks ir vislielākais.

Problēmas, ar kurām Latvija pašlaik saskaras naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā, ir saistītas ar augsta riska biznesa modeli finanšu sektorā un tam neatbilstošu risku kontroli, atzina "Moneyval" priekšsēdētājs Daniels Telesklafs.

"Vislielākā problēma ir tajā, ka Latvija ir attīstījusi biznesa modeli, kurš līdzi nes riskus. Tas nav slikti pats par sevi, taču mēs neredzam izpratni par šiem riskiem un apziņu, ka tas, ko mēs darām, ir ar augsta riska pakāpi. Tāpat mēs neredzam atbildes reakciju no valsts, kad tiek pieļauti pārkāpumi. Valsts var uzņemties augstākus riskus finanšu pakalpojumu sektorā, bet tad mēs sagaidām arī spēcīgu darbību no policijas, prokuratūras, uzraugu puses. Tādēļ es teikšu, ka galvenā problēma ir atbildes reakcijas trūkums. Turklāt aktīvāka rīcība ir nepieciešama no visu institūciju puses. Es nevaru pateikt, ka ir tikai viena institūcija, kurai ir jādara vairāk. Visiem tagad ir jāstrādā kopā daudz vienotāk," uzsvēra Telesklafs.

Viņš arī atzina, ka vēl nevar novērtēt, kādi rezultāti ir lēmumiem, kurus Latvijā pieņēma pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") ziņojuma, tostarp par aizliegumu bankām sadarboties ar noteiktām pazīmēm atbilstošām čaulas kompānijām. "Mēs vēl nezinām, vai šiem lēmumiem ir taustāmi rezultāti. Mēs ticam, ka tas samazinās riskus, augsta riska klientu skaitu. Taču pieņemtie lēmumi ir jauni, un ir vēl jāredz, kādas izmaiņas notiks klientu bāzē. Tādēļ es teikšu, ka tie ir labi soļi, bet mums ir jāredz rezultāti," uzsvēra Telesklafs.

"Moneyval" priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka šīs institūcijas lēmums piemērot Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu ir brīdinājums, ka cīņā ar naudas atmazgāšanu vairāk ir jādara gan valstij, gan privātajam sektoram. Periodā, kuru savā ziņojumā par Latviju vērtēja "Moneyval", riska apetīte finanšu sektorā ir bijusi pārāk augsta.

"Brīvā tirgus apstākļos privāti uzņēmumi uzņemas risku līdz līmenim, par kuru valdība pasaka – tas ir par daudz. Tādēļ, pirmkārt, valdībai būtu jānosaka riska maksimālais līmenis vai pasākumi, kurus tā īstenos, lai mazinātu risku. Periodā, kuru mēs vērtējām, riska apetīte bija gandrīz neierobežota daudzās bankās. Ne visās, bet kopumā riska apetīte bija pārāk augsta. Tagad ir pieņemti lēmumi, lai to mazinātu, un izaicinājums ir pierādīt, ka riska apetīte tiešām ir mazināta, un turpināt. Mēs vērtēsim, vai šīs iniciatīvas izturēs ilgāku laika periodu," pauda "Moneyval" vadītājs.

Viņš norādīja, ka daudzās Latvijas bankās piekoptā nerezidentu klientu apkalpošana jau pati par sevi nes līdzi augstāku risku, jo ļoti bieži šos klientus neviens sejā nav redzējis. "Vienlaikus es nesaku, ka nerezidentu klientus nevajadzētu apkalpot. Jūs varat apkalpot šādus klientus, bet tad jums ir vairāk jāinvestē iekšējās kontroles sistēmās, lai samazinātu riskus," uzsvēra Telesklafs.

Savukārt gan jaunus riskus, gan iespējas pēc viņa teiktā rada arī jauna veida "FinTech" pakalpojumu attīstība finanšu sektorā.

"Tādēļ interesants jautājums ir, kādā stadijā Latvija pašlaik spēj novērtēt jaunus riskus, kuri parādās. Latvija ir gājusi cauri ļoti sarežģītam periodam un, iespējams, jūs pašlaik esat ļoti labi sagatavoti šādām lietām. "FinTech" uzņēmumi piedāvā arī daudzas iespējas, jo transakcijas, kuras tiek veiktas ar šiem rīkiem, ir izsekojamas. Tādēļ, jā, te ir riski, mēs redzēsim izaicinājumus un mēģinājumus paveikt citā veidā to, ko vairs nevarēs caur bankām. Taču arī mēs varam izmantot jaunākās tehnoloģijas, lai sekmīgāk atklātu naudas atmazgāšanu. Tādēļ es te saskatu abus – gan riskus, gan iespējas," secināja "Moneyval" priekšsēdētājs.

"Moneyval" sniegtās rekomendācijas ļaus atbildīgajām institūcijām efektīvāk turpināt Latvijā sākto reformu procesu, norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

"Rekomendācijas un to ieviešanas mehānismi ir vērtīga ceļa karte, kas Latvijas finanšu sektora atbildīgajām institūcijām vēl efektīvāk ļaus turpināt sākto reformu procesu, nodrošinot nepieciešamo pārmaiņu vadību," pauda FKTK.

Komisijā arī atzīmēja, ka FKTK atbildības jomā notiek vēsturiska transformācija un "Moneyval" izvērtējums nostiprina kopš 2016.gada valdības un FKTK iesākto pārmaiņu vadību banku sektorā, kas tiek realizēta dinamiskā sadarbībā ar nozari - pakāpeniska klientu bāzes revīzija un atteikšanās no riskantā segmenta, būtisks ārvalstu noguldījumu samazinājums, sākot dominēt iekšzemes un Eiropas Savienības (ES) noguldījumiem, atbrīvošanās no nevēlamu čaulas kompāniju apkalpošanas un vēsturiski zemākais ārvalstu noguldījumu līmenis šogad - 20%, kā arī pilnveidots regulējums un citi nozīmīgi soļi, kurus Latvijas valdība un atbildīgās institūcijas ir veikušas pēdējos gados.

"FKTK paveiktais banku sektora pārveidē "Moneyval" kolēģu analīzē ar nākotnes perspektīvu ir saskatīts kā nozīmīgs veikums, par to ir gandarījums. Ir novērtēts, ka FKTK uzrāda visaugstāko izpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (AML/CTF) riskiem finanšu sektorā un arī mūsu veikums starptautiskajā sadarbībā. Ir lietas, kas vēl jāīsteno arī mūsu uzraugāmajā nozarē, un nepieciešamie darbi tiks veikti secīgi, ieviešot turpmāko rekomendāciju plānu. Mūsu darbs būs tikpat intensīvs, lai uzturētu pārliecību, ka Latvija ir uzticams partneris nepieciešamo reformu īstenošanā. Mums ir jāpabeidz iesāktais, jāseko tam, kādas ir jaunākās tendences noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā mums stratēģiski svarīgajā pasaules finanšu daļā, lai stiprinātu Latvijas starptautisko reputāciju, ka esam uzticams partneris nepieciešamo reformu īstenošanā. Fundamentālu pārmaiņu posms Latvijas finanšu sektorā FKTK vadībā konsekventi turpināsies sadarbībā ar citām iesaistītajām iestādēm," sacīja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Komisijā norādīja, ka visā izvērtēšanas procesā FKTK turpināja aktīvu darbu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas uzlabošanā kopā ar citām atbildīgajām iestādēm. Tostarp daļa novērtējuma rekomendāciju FKTK atbildības jomā ir jau ieviesusi, bet pārējie darbi tiks veikti secīgi atbilstoši rekomendāciju plāna termiņiem.

"Ir arī gandarījums par finanšu uzņēmumu asociācijas un banku sektora jauno pieeju un iniciatīvām šajos jautājumos, kas ir svarīgs industrijas pašregulācijas elements un stiprina AML/CFT regulējuma efektivitāti kopumā valstī. Finanšu sektorā, jo īpaši kopš pagājušā gada rudens, kopīgiem spēkiem ir veikti papildu darbi, tostarp saistībā ar starptautisko sankciju ievērošanas jautājumiem, tāpēc finanšu sektorā ieviešama vien trešā daļa no visām valstij ieteiktajām rekomendācijām," minēja FKTK.

Vēstīts, ka "Moneyval" noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu.

"Moneyval" ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.