Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās – vai ir pamats uztraukumam? Valdis Dombrovskis intervijā portālam 'Delfi'

Viens no šī gada Briseles ekonomikas foruma tematiem bija nevienlīdzības jautājumi, ko reģionāli redzam gan starp Eiropas valstīm, gan pašā Latvijā. Vērtējot Latvijas reģionu attīstību, kā tos attīstīt vienlīdzīgāk?

Ienākumu nevienlīdzība ir aktuāla problēma Eiropā kopumā, it īpaši Latvijā, turklāt Latvijā ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības līmeņiem Eiropas Savienībā. Eiropas Komisijā mēs gatavojam valstu specifiskās rekomendācijas, rosinot, kas valstīm būtu jādara. Un Latvijas gadījumā liela uzmanība tiek pievērsta ienākumu nevienlīdzības samazināšanai. Runājot par nodokļu politiku, būtu jāsamazina nodokļu slogs zemi atalgotajiem strādājošajiem. Savukārt, runājot par sociālo politiku, tie ir jautājumi par sociālā atbalsta pietiekamību un precīzu mērķēšanu, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību utt. Izglītības sistēmas piedāvājums ir jāsasaista ar darbaspēka tirgus pieprasījumu, jo tas lielā mērā nosaka, cik sekmīgi cilvēki var iekļauties darbaspēka tirgū.

Runājot par ienākumu nevienlīdzīgumu reģionālā griezumā, ir jāuzsver divas lietas. Pirmā ir pieejamais Eiropas Savienības fondu finansējums – kā tas tiek sadalīts starp reģioniem. Ir skaidrs, ka tas ir investīciju avots, ko var izmantot reģionālo atšķirību izlīdzināšanai. Otrā ir pārdomāta reģionālā politika. Latvijā jau krietnu laiku ir pieņemts policentriskās attīstības modelis, saprotot, ka visu teritoriju nevarēsim attīstīt vienlīdzīgi. Ekonomika ir jāveido attīstības centros dažādos reģionos. Līdz ar to valsts, attīstot šos centrus, nodrošina ekonomisko aktivitāti plašākā apkārtnē ap šo centru. Tie ir pamatjautājumi, pie kuriem ir jāstrādā.