Publiskajā sektorā nepieciešami būtiski pilnveidojumi, lai tas būtu gatavs identificēt un novērst "naudas atmazgāšanas" un sankciju pārkāpšanas riskus – secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā. Lielākajā daļā pašvaldību un iestāžu nav ieviesta iekšējās kontroles sistēma šo risku pārvaldībai.
Revīzijas mērķis – preventīvi izvērtēt, kāda ir prakse, lai savlaicīgi atklātu aizdomīgus darījumus un izvairītos no darījumiem ar sankcijām pakļautām personām, tā novēršot negatīvas sekas Latvijas valstij un iedzīvotājiem.
"Latvijā jau kopš 2008. gada publiskajam sektoram ir pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par katru aizdomīgu darījumu, tomēr nacionālā līmenī līdz šim publiskajā sektorā aktuālie riski nav tieši vērtēti un analizēti. Revīzijas rezultāti atklāj, ka publiskajā sektorā nav vienotas izpratnes par "naudas atmazgāšanas" un sankciju risku pārvaldības nozīmīgumu un praktiski veicamajām darbībām, lai gan šādiem riskiem pakļauto darījumu apjoms Latvijā ir liels: piemēram, tikai 18 revīzijā vērtētajās pašvaldībās vien riskiem pakļautajās jomās darījumu apmērs gada griezumā sasniedz 340 miljonus eiro," atklāj Valsts kontroles padomes loceklis, Piektā revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
