Ieilgstot Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta diskusijām par kohēzijas politiku, pastāv diezgan liela iespēja, ka 2014.-2020.gada plānošanas periodam paredzētās ES naudas apguve var aizkavēties, otrdien valdības sēdē, apspriežot 2014.gada valsts budžetu, brīdināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).
"Šīs divas institūcijas var nepanākt vienošanos par kohēzijas politiku," satraukumu pauda ministrs, piebilstot, ka ES institūciju savstarpējās domstarpības var aizkavēt, piemēram, Eiropas Sociālā fonda līdzekļu apguvi Latvijā.
Pirmdien, 30.septembrī Rinkēvičs piedalījās ES Vispārējo lietu padomes sēdē Briselē.
Finanšu ministrija, gatavojot 2014.gada valsts budžetu, pieņēmusi, ka, sakarā ar to, ka nākamgad sāksies jaunais ES fondu apgūšanas periods, varētu pieaugt ES līdzekļu apgūšanas intensitāte un tas pozitīvi ietekmēs gan tautsaimniecību, gan valsts budžeta ieņēmumus.
"Delfi" jau ziņoja, ka politiski ES budžets 2014.–2020.gadam Eiropas Parlamentā (EP) tika apstiprināts jūnijā un tā kopējā summa ir 908 miljardi eiro, jeb aptuveni 1% no ES dalībvalstu kopēja iekšzemes kopprodukta (IKP).
Budžeta apjoms gan ir par 34 miljardiem eiro mazāks nekā iepriekšējā termiņa un politiskā vienošanās nozīmē, ka, visticamāk, kopsumma vairs nemainīs. Taču problemātiska ir līdzekļu iekšējā sadale starp dalībvalstīm un budžeta prioritātēm, kas šobrīd apdraud tā juridisko apstiprināšanu.
Nākamajā septiņu gadu plānošanas periodā Latvijas ekonomikai no ES
budžeta būs pieejami vairāk nekā 7,446 miljardi eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
