Izlemj Latvijas likteni; vai nonāksim 'Moneyval' 'pelēkajā sarakstā'

FATF lēmumu par Latvijas iekļaušanu vai neiekļaušanu t.s. "pelēkajā sarakstā" lielākā daļa no ekonomikas dalībniekiem gaida ar bažām. Šobrīd FATF pelēkajā sarakstā ir tādas valstis kā, piemēram, Sīrija, Pakistāna, Jemena un Zimbabve – valstis, ar kurām neesam sevi pieraduši asociēt un laikam arī īsti nevēlamies to darīt nākotnē, norāda "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija. Mums tuvākā valsts, kas ievietota šajā sarakstā ir Islande, un, iespējams, tieši Islandes piemērs ir tas, kas lika satraukties pat tiem, kuri iepriekš neuztvēra iespējamo iekļaušanu "pelēkajā sarakstā" kā nopietnu risku.

FATF "pelēkā saraksta" mērķis ir brīdināt par paaugstinātu risku, ka nauda kādas valsts finanšu sistēmā varētu būt nelegālas izcelsmes, pamudinājums būt īpaši piesardzīgiem, pastiprināti pārbaudīt maksājumus. Šī vērtējuma mērķis nav izslēgt kādu valsti no pasaules ekonomikas aprites, tas nav embargo, skaidro bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. Tāpēc uzņēmumiem, kuri ražo eksporta preces un pakalpojumus, nevajadzētu būt lieliem sarežģījumiem. Varbūt šiem uzņēmumiem var nākties tērēt papildu laiku un darbu, lai sniegtu papildu informāciju saviem sadarbības partneriem. Papildu slodze būs arī bankām. Taču banku sadarbības partneri jau šobrīd mēdz būt ļoti piesardzīgi, rēķinoties ar risku, ka Latvija var šajā sarakstā nonākt. Vērtējot tīri pragmatiski, šim notikumam nevajadzētu ietekmēt motivāciju investēt Latvijas rūpniecībā, biznesa pakalpojumu eksportā un citās nefinanšu nozarēs, taču neviens nevar prognozēt, vai un kā investorus šāda valsts statusa maiņa ietekmētu psiholoģiski.

Latvija nav pelnījusi tikt iekļauta "Moneyval" "pelēkajā sarakstā", pirmdien, 17. februārī, intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.