Pie pirmajiem varam pieskaitīt Saeimas nenoliedzamos gada sasniegumus – partnerattiecību regulējumu un Stambulas konvencijas ratificēšanu. Savukārt pie otrajām ierindojam hipotekāro kredītu nodevu un UIN avansu bankām un patērētāju kreditētājiem.
Tomēr 2023. gadā pieņemti arī citi būtiski, bet mazāk skaļi likumu grozījumi, kas skars lielāko daļu uzņēmumu Latvijā. Mēs ikdienā sniedzam juridisko palīdzību dažādu nozaru uzņēmumiem un esam apkopojuši TOP 3 2023. gada likumus.
Patērētāji varēs kolektīvi vērsties pret uzņēmumiem
Saeima ieviesa Latvijā jaunu procesuālo mehānismu – patērētāju kolektīvo prasību. Patērētāji, kuriem pārkāpuma rezultātā būs radies kaitējums, varēs vērsties tiesā caur patērētāju vai citu biedrību, kuras statūtos paredzēts mērķis aizstāvēt patērētāju intereses un kura reģistrējusies Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC). Šādām biedrībām arī būs pieejams valsts budžeta finansējums.
Līdz šim, lai saņemtu kaitējuma atlīdzinājumu, patērētājiem bija individuāli jāsniedz prasība tiesā, kas lielākoties bija neizdevīgi, it sevišķi mazu prasību gadījumos. Kolektīvās prasības lietās biedrības papildus jau pieejamajiem tiesvedības un lietas vešanas izdevumiem varēs atprasīt izdevumus saistībā ar patērētāju informēšanu kolektīvās prasības ietvaros.
Publisko akciju sabiedrību akcionārus un aizliedz ieņemt amatus komercsabiedrībās, ja tāds liegums noteikts citā ES valstī
No 1. jūnija Komerclikumā paredzētas divas pārmaiņas – akcionāru reģistrs turpmāk būs publiski pieejams Uzņēmumu reģistrā un tas papildus pārbaudīs valdes locekļu tiesības ieņemt amatu komercsabiedrībās.
Atkarībā no akciju veida līdz 2024.gada 30.jūnjam akciju sabiedrībām noteikts pienākums iesniegt akcionāru reģistra nodalījumu Uzņēmumu reģistrā (ja akciju sabiedrībā būs reģistrētas akcijas), vai iegrāmatot akcijas centrālajā vērtspapīru depozitārijā un informāciju par izvēlēto centrālo vērtspapīru depozitāriju paziņot Uzņēmumu reģistram (ja akciju sabiedrībai būs dematerializētas akcijas).
Proti, ja AS būs reģistrētās akcijas, no 2024.gada vidus informācija par visiem akcionāriem būs publiski pieejama.
Akcionāram pēc valdes pieprasījuma saņemšanas būs jāsniedz arī informācija par patiesā labuma guvējiem, kas īsteno kontroli ar konkrētā akcionāra starpniecību. Turklāt, kamēr akcionārs pieprasīto informāciju nebūs iesniedzis, akcionāram nebūs balsstiesību akcionāru sapulcēs un AS neizmaksās viņam dividendes. Informācijas nesniegšanas gadījumā AS varēs arī lūgt tiesu izslēgt akcionāru no AS.
Savukārt Latvijā vairs nevarēs būt kapitālsabiedrības valdes loceklis vai cita amatpersona, ja šāds ierobežojums personai piemērots citā ES dalībvalstī. Tādā veidā tiks nodrošināta vienāda attieksme un ierobežojumi starp tām personām, kurām ierobežojums tiks piemērots Latvijā un citā ES dalībvalstī. Tas gan nenozīmē to, ka gadījumā, ja persona jau ir ierakstīta komercreģistrā kā valdes loceklis, tad dalībniekiem valdes loceklis jāatsauc. Izmaiņas attiecas tikai uz jaunu valdes locekļu iecelšanu.
ESG: Eiropas Padome un Parlaments vienojas par ilgtspējas prasībām piegādes ķēdēm
Lai arī Saeima vēl tikai ķersies klāt ESG regulējumam nacionālā līmenī, Eiropas Padome un Parlaments vēl 2023. gada decembrī panāca provizorisku vienošanos par Direktīvu par uzņēmumu pienācīgu rūpību ilgtspējas jomā, kuras mērķis ir uzlabot vides un cilvēktiesību aizsardzību ES un pasaulē.
Direktīva paredzēs pienākumus lielajiem uzņēmumiem pārbaudīt faktisku un iespējamu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi visās to vērtību ķēdēs, proti, pašu rīcībā, meitasuzņēmumu un darījumu partneru darbībā. Decembra vienošanās ietvaros Padome un Parlaments izlēma vienu no būtiskākajiem jautājumiem par direktīvas tvērumu un tomēr lēma neattiecināt tās prasības uz finanšu pakalpojumiem.
Ar Eiropas Parlamentu panāktā provizoriskā vienošanās abām iestādēm tagad ir jāapstiprina un oficiāli jāpieņem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
