"Šobrīd ir īstais laiks rīkoties." Moldova ceļā uz ES

"Kādas ir iespējas, ka jūs būtu šeit Kišiņevā un rakstītu par Moldovu, ja Ukrainā nebūtu kara?" Šādu jautājumu mēs saņēmām no bijušā Moldovas premjerministra vietnieka reintegrācijas jautājumos Aleksandru Flekja. Viņš norādīja uz arvien biežākajām amatpersonu un ārvalstu līderu vizītēm Moldovā, kas sākās tieši pēc 2022. gada 24. februāra. "Karš mainīja spēles noteikumus," secināja pārstāvis, uzsverot, ka Moldovu pašlaik nozīmīgu padara tās robeža ar Ukrainu.

"Viss mainījās tā gada 24. februārī, jo pēc tam bija ES valstu un politiskās vadības vēlme atbalstīt Ukrainu, kā arī atbalstīt Moldovu kā valsti, kas arī bija visvairāk ietekmēta," secināja Mažeiks. Viens no veidiem bijis atbalsts ātrākai šo valstu eirointegrācijai.

2022. gada martā Moldova līdz ar Ukrainu un Gruziju pieteicās dalībai ES. Kā norāda vēstnieks, lūgums tika izskatīts vairākus mēnešus un valstīm tika uzdots atbildēt uz vairākiem jautājumiem. "Agrāk šis process būtu aizņēmis deviņus mēnešus vai pusotru gadu. Bet Moldovai un Ukrainai tam bija divi mēneši," norādīja pārstāvis, uzsverot, ka tas bijis patiešām iespaidīgi, kā dažos mēnešos valstis mobilizējušās un spējušas rast atbildes uz daudziem izvirzītajiem jautājumiem.

Savukārt 2022. gada jūnijā Moldova saņēma kandidātvalsts statusu. Tomēr pirms nākamā soļa – iestāšanās sarunu sākšanas – Moldovai bija jāizpilda vairāki uzdevumi. Tie bijuši deviņi jautājumi. Mažeiks gan piebilda: "Lielā mērā tie bija jautājumi, ar kuriem viņi grasījās nodarboties šā vai tā, teiksim, korupcijas apkarošana tieslietu jomā un cilvēktiesību situācijas uzlabošana."

"2023. gada novembrī ES sniedza jaunu ziņojumu, kas bija jau pirmais progresa ziņojums, kurā nonāca pie secinājuma, ka sešos no deviņiem punktiem jau ir sasniegts pietiekams progress un trijos jāstrādā vairāk," norādīja politiķis. Viņš uzsvēra, ka divi no trim jau esot īstenoti – sniegt papildu resursus pretkorupcijas prokuratūrai un papildināt likumdošanu naudas atmazgāšanas novēršanas jomā. 2023. gada decembrī Eiropas Padome lēma sākt iestāšanās sarunas ar Moldovu.

"Līdz šim mēs esam ļoti apņēmušies pilnībā harmonizēt mūsu likumdošanu ar Eiropas un pārliecināties, ka mēs veicam visas šīs strukturālās reformas, kas mums palīdzēs veidot labus dzīves standartus, kādi tie ir Eiropas Savienībā," Moldovas iestāšanās procesu komentēja Krudu, uzsverot: "Mums ir ļoti labas attiecības ar visām ES dalībvalstīm, kā arī ES institūcijām – viņi ir mūsu partneri. Mēs esam ļoti priecīgi, ka mums ir ne tikai Eiropas Padome, bet arī citas institūcijas, kas mūs atbalsta."

Intervētās amatpersonas tikšanās laikā norādīja, ka Moldovas sabiedrība nav viendabīga – ir daļa, kas atbalsta valsts integrāciju Eiropā, savukārt ir daļa, kas joprojām pieturas pie viedokļa, ka labāk būt partneros ar Krieviju.

Aizvadītā gada jūlijā Eiropas politiku un reformu institūts (IPRE) publicēja sabiedriskās domas aptaujas datus, kas rāda moldāvu atbalstu dalībai ES. Saskaņā ar aptauju 52,2% pilsoņu atbalsta Moldovas iestāšanos ES. Referenduma gadījumā 55,4% iedzīvotāju balsotu "par", savukārt 30,6% balsotu "pret" Moldovas iestāšanos ES, atklājies izpētes laikā. Mažeiks norādīja, ka aptuveni 30% iedzīvotāju ir proeiropeiski un 25% ir prokrieviski, savukārt trešā grupa esot "situatīvie balsotāji": "Atkarībā no tā, kāds jautājums tiek uzdots un kura aģentūra šo jautājumu uzdod, tad tas atbalsts svārstās starp 60% un 50%." Tomēr kopējā tendence esot pozitīva un atbalsts eirointegrācijai ik gadu palielinās.

Tāpat vairāk nekā 51% aptaujāto uzskata, ka tuvāko 10 gadu laikā Moldova kļūs par ES dalībvalsti. Vien 14% no moldāviem uzskata, ka valsts ir gatava dalībai ES, norāda IPRE. Tāpat 49,5% aptaujāto ES minējuši kā, viņuprāt, galveno attīstības partneri Moldovai.

"Es varu teikt, ka nav nekādu šaubu, ka Moldovas valdība ir ļoti aktīva ES integrācijā, un, otrkārt, tā atspoguļo populācijas gribu," komentēja Eiropas Savienības partnerības misijas vadītājs Moldovā Kosmins Dineskju.

"To nevarētu nosaukt par pārspīlējumu, ka visa Moldovas sabiedrība ir polarizēta," sarunā secināja Flekja. Viņš gan piebilda, ka pirmajās Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā dienās un nedēļās bija skaidrs, ka radās viena lieta, kas visiem moldāviem bija kopīga: "Visi bija pārbijušies no kara, un neviens nevēlējās, lai Moldovai būtu kaut kāda iesaiste šajā karā."

Moldovas valsts sekretāre Eiropas integrācijas jautājumos sarunā ar žurnālistiem norādīja, ka viņa veicamos soļus negribētu raksturot kā problēmas, bet gan kā izaicinājumus. Viņa uzskata, ka citu valstu pieredze demonstrē svarīgu vēstījumu – tā nav neiespējamā misija.

Moldovai viena no sarežģītākajām tēmām iestāšanās sarunās būšot separātiskais Piedņestras reģions, secināja Mažeiks. Viņš sarunā uzsvēra, ka katrai kandidātvalstij ir bijis kaut kas īpašs, kas apgrūtinājis tās ceļu uz pievienošanos ES. Vēstnieks gan uzsvēra, ka Piedņestra nav tipiskais iesaldētais konflikts, jo reģionam ar Moldovas teritoriju otrpus upei ir ikdienas kontakti, iedzīvotāji var brīvi pārvietoties starp teritorijām un daudzi ikdienā šķērso robežu, dodoties uz darbu.

Plašāk par situāciju Moldovas separātiskajā Piedņestras reģionā var lasīt šeit.

Lai gan reģiona saites ar agresorvalsti Krieviju ir plaši apspriestas, avoti norāda, ka ES un Moldova ir daudz nozīmīgākas partneres Piedņestrai. Piemēram, Krudu informēja, ka divas trešdaļas jeb 70% eksporta preču nonāk Eiropas tirgos: "Lai gan Kišiņevai nav kontroles pār valdību un amatpersonām tur, abu pušu iedzīvotāji un uzņēmumu pārstāvji saprot, kādi ir patiesie ieguvumi no integrācijas Eiropā un pieejas tik lielam tirgum."

Krudu gan argumentēja, ka vēsturē ir novēroti vairāki gadījumi, kad valstīm ar iekšējiem konfliktiem tāpat ir izdevies pievienoties ES: "Mēs esam apņēmušies izskaidrot vēl draudzīgākā veidā iedzīvotājiem un citām mērķa grupām, kādi ir ieguvumi no ES integrācijas."

No tā izriet vēl kāds izaicinājums – Krievijas spiediens un ietekme uz kandidātvalsti. "Jau 20 gadus Eiropas Savienība ir Moldovas Republikas lielākais tirgus. Tagad tirgoties ar Krieviju kļūst praktiski neiespējami, bet Krievijas propagandas un dezinformācijas iespaids uz daļu no sabiedrības šeit ir stipri liels," runājot par Moldovas sabiedrību, secināja Mažeiks.

Krudu atzina, ka regulāri tiek reģistrēti Krievijas kiberuzbrukumi un valsts piedzīvo hibrīdkaru: "Tas mūs arī vairāk motivē rīkoties pēc iespējas ātrāk, tomēr joprojām nodrošinot kvalitāti ceļā uz to."

Runājot par Moldovas iekšējām lietām, Krudu kā izaicinājumu min valsts iestāžu kapacitātes un finansiālo resursu trūkumu. Tomēr lielākā daļa ieteikumu saņemta tieši tieslietu jomā, un no trīs ieteikumiem divi jau esot izpildīti: "Viens, kas ir palicis, ir pretkorupcijas biroja kapacitātes stiprināšana." Viņa norādīja, ka problēmas risināšanas ceļā jau ir sperti vairāki soļi un pat saņemta uzslava no Eiropas Komisijas (EK) par izciliem rezultātiem šajā jautājumā.

Tāpat aktualizēti arī centieni mazināt valsts atkarību no Krievijas gāzes. Moldovas pārstāve uzsver, ka līdz šim valstij ir izdevies dažādot savus gāzes piegādātājus, tomēr pilnībā Moldova vēl nav neatkarīga no Krievijas gāzes. "Joprojām nepieciešamas lielas investīcijas, lai izveidotu pilnīgu noturību un neatkarību enerģijas drošībā. Eiropas Komisija šo sektoru novērtēja kā visaugstāko Moldovā reģistrēto progresu."

Kā norādīja Mažeiks, ES ik uz soļa nodrošina atbalstu Moldovai. Tas esot redzams "visās dzīves jomās, sākot ar neatkarīgajiem medijiem, turpinot ar sievietēm uzņēmējām, jauniešiem uzņēmējiem, kā arī projektiem Piedņestrā".

Mažeiks īpaši izcēla krīzes, kurām valstij pēdējo gadu laikā nācies iet cauri, tai skaitā Covid-19, gāzes krīzi, inflāciju 2022. gadā, Krievijas iebrukumu Ukrainā, arī bēgļu krīzi. "Visās šajās krīzēs ES ir Moldovu atbalstījusi gan nepastarpināti – finansiāli, gan netieši. Viss šis atbalsts, kas attiecas uz krīzēm, ir pārsniedzis vienu miljardu eiro."

Daļēji ES atbalsts Moldovai atsaucas arī bēgļu jautājumos. Vēstnieks informēja, ka kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Moldovas robežu šķērsojis aptuveni miljons bēgļu, savukārt 100 000 valstī atraduši pagaidu patvērumu: "Tas bija viens no patīkamākajiem šokiem gan valstij, gan starptautiskajiem partneriem – cik ļoti Moldovas sabiedrība bija gatava šos bēgļus uzņemt. Pirms sākās karš, ANO [Apvienoto Nāciju Organizācijas] komisariāts aprēķināja, cik bēgļu varētu Moldovā fiziski izmitināt, – 20 000." Runājot par to, kādēļ valsts attieksme ir tik pozitīva, vēstnieks pauda, ka tas daļēji varētu būt ES nopelns: "Protams, mēs nevaram plūkt tos laurus, kas pienākas tiem, kas viņus uzņēma moldāvu ģimenēs, bet mēs esam palīdzējuši arī tam, lai tā nekļūtu par problēmu. Jo ES finansējums pienākas gan bēgļiem, gan bēgļus uzņemošajām ģimenēm."

Jaunākā joma, kurā ES sniedz palīdzību Moldovai, ir aizsardzība, un, kā norādīja vēstnieks, pagājušajā gadā šis finansiālais atbalsts esot pat dubultojis valsts aizsardzības budžetu. "ES atbalsts pēdējos pāris gados ir bijis 40 miljoni eiro gadā tikai aizsardzībai," informēja ES pārstāvis.

"Mums šobrīd ir limitēti nacionālie resursi aizsardzības budžetam. Tādēļ starptautiskais atbalsts, kas tiek realizēts caur organizācijām, tai skaitā Eiropas Savienību vai NATO, mums ir ļoti svarīgs, lai modernizētu bruņotos spēkus," žurnālistiem komentēja aizsardzības ministrs Anatolijs Nosatijs.

Atbildot uz jautājumu, kā tad īsti Moldovas aizsardzībai trūkst, viņš atzina: "Es gribētu uzsvērt spējas, kas nāk līdz ar aprīkojumu, apmācībām, loģistiku – visu kopā. Moldovas Republikas primārie uzdevumi ir valsts aizsardzība, dalība krīzes pārvarēšanas operācijās un iesaiste miera uzturēšanas operācijās." Prioritāšu sarakstā ir arī draudi, ar kuriem saskaras Moldova, dalot robežu ar kara plosīto Ukrainu, tāpat pretgaisa aizsardzība, artilērija, prettanku aizsardzība un mobilitāte – "viss, kas nepieciešams karaspēkam, lai veiktu aizsardzības operācijas".

Plašāk par Moldovas drošības situāciju var lasīt šeit.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem Moldovai 2024. gadā būs prezidenta vēlēšanas un referendums par iestāšanos ES.

Mažeiks norādīja, ka pēdējo gadu laikā pašā valstī novērojama "vēsturiski jauna situācija" – gan prezidente, gan valdība ir vērsta uz reformām un integrāciju Eiropā. Nākamā prezidenta vēlēšanas gaidāmas šā gada aprīlī, un vairāki intervētie norāda uz galvenajām bažām – proeiropeiskā sabiedrība varētu nenobalsot, tādējādi pārsvaru varētu gūt prokrieviskais kandidāts.

Pašreizējā proeiropeiski noskaņotā Moldovas prezidente Maija Sandu atkārtoti kandidēs uz amatu. Aģentūra AP ziņo, ka pašreizējās aptaujās līdere apsteidz savu pretinieku – prokrievisko opozīcijas kandidātu Igoru Dodonu. 2023. gadā ASV bāzētās bezpeļņas organizācijas "International Republican Institute" (IRI) aptaujā Sandu atbalstīja 45% no balsstiesīgajiem.

"Mūsu veiktās aptaujas turpina demonstrēt moldāvu vēlmi asociēties ar Rietumiem. Moldovas iedzīvotāji, tostarp jaunieši, kļūst arvien vairāk pārliecināti par Sandu valdības spējām risināt pēdējos gados radušās ekonomikas, militārās un enerģētikas problēmas," rezultātus komentējis IRI pārstāvis Stefens Niks.

Moldovas premjerministra vietnieks reintegrācijas jautājumos gan martā norādīja uz bažām, ka proeiropeiskie balsotāji uz vēlēšanām vienkārši nenāks: "Lai gan viņi ir proeiropeiski, nav viennozīmīgi teikts, ka viņiem patīk prezidenta amata kandidāte. Jo tu neizvēlies tikai Krieviju vai Eiropu, tu izvēlies arī konkrēto politiķi, un tā ir smaga izvēle." Viņš secināja, ka, izņemot pašreizējo proeiropeisko prezidenta amata kandidāti, citas alternatīvas īsti nepastāv. Jautājums neesot par to, cik daudzi redz Moldovu integrējamies Eiropā, bet gan – cik daudzi no šiem cilvēkiem aizies uz vēlēšanām.

Moldovā bāzētās domnīcas "WatchDog.MD" vadītājs Valeriu Paša norādīja, ka, runājot tieši par informatīvo telpu, Krievijas spiediens esot ievērojami pieaudzis tieši pēc 2021. gada parlamenta vēlēšanām, kā arī paredzams, ka tas pieaugs arī pirms šī gada prezidenta vēlēšanām un rudenī plānotā referenduma.

Sandu martā paziņoja par plāniem rudenī rīkot referendumu. Tolaik viņa komentēja: "Mēs sagaidām, ka Krievijas uzbrukumi un provokācijas turpināsies, bet es aicinu iedzīvotājus nebaidīties un atbalstīt proeiropeisko referendumu, jo ES ir vienīgais variants, kas var nodrošināt mieru."

"Principā mēs redzam arī jēgu no referenduma, lai šos propagandas objektus vienkāršotu. Daļa no opozīcijas arī saka, ka sabiedrība nemaz nevēlas dalību ES, – tas būtu arī skaidrs veids, kā pateikt, ka mēs kā sabiedrība tiešām to vēlamies, vai arī nevēlamies," sprieda Mažeiks, norādot, ka pašai ES nav prasību pret referendumu.

Flekja secināja, ka 2024. gadā Moldovu sagaida daudz izaicinājumu, tai skaitā saistībā ar vēlēšanām un referendumu: "Es redzu ļoti labas iespējas un potenciālu izturīgai un vienotai sabiedrībai. Vienkārši pareizajiem cilvēkiem ir pareizi jāiegulda īstajā laikā un vietā."

*PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.