Komisija ir nākusi klajā ar pirmo Eiropas pusgada rudens paketi, kurā Eiropas Komisija (EK) atzīst, ka Latvijas 2025. gada valsts budžeta plāna projekts atblist ES fiskālajām noteikumiem, "Delfi" informēja EK pārstāvniecība Latvijā.
Kopš 2024. gada aprīļa stājusies spēkā reformētā ES jaunā ekonomikas pārvaldības sistēma. Tas ir būtisks solis reformas mērķu sasniegšanā, lai sistēmu padarītu vienkāršāku, pārredzamāku un efektīvāku un palielinātu valstu līdzdalību, uzsver EK.
Jaunā sistēma palīdz dalībvalstīm panākt makroekonomisko stabilitāti, izaugsmi un fiskālo stabilitāti, kas ir kritiski svarīgi ES ekonomiskajam potenciālam pārbaudījumiem pilnajā mūsdienu globālajā vidē. Tā arī veicina reformas un investīcijas, kas liks pamatus ilgtermiņa ekonomikas stabilitātei un ilgtspējīgai izaugsmei. Visbeidzot, tā palīdz veidot noturīgāku, taisnīgāku, konkurētspējīgāku un drošāku ES ekonomiku iedzīvotāju labā.
Kā skaidro Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), EK atzinusi, ka Latvijas 2025. gada valsts budžeta plāna projekts atbilst ES fiskālajām noteikumiem.
Tāpat EK ir pozitīvi novērtējusi Latvijas vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu no 2025. līdz 2028. gadam. Plānā ir paredzēts vidējais budžeta neto izdevumu pieaugums 4,1% apmērā 2025.–2028. gadā, kā arī ir iekļautas arī reformas un investīcijas, kas risina galvenos izaicinājumus, kas identificēti Eiropas semestra rekomendācijās.
Vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni, ko jāsagatavo katrai dalībvalstij, stiprina ekonomisko un sociālo noturību, veicina zaļo un digitālo pāreju, kā arī pastiprina Eiropas drošības spējas, pakapeniski samazinot budžeta deficītu un valsts parādu, atbalstot prioritārās publiskās investīcijas un izaugsmi veicinošas reformas, pauž Dombrovskis.
Eiropas pusgada rudens pakete ir tapusi laikā, kad pēc ilgstoša stagnācijas perioda ES ekonomika atgriežas pie pieticīgas izaugsmes, pauž EK. Prognoze rāda, ka, kamēr dalībvalstis vajadzības gadījumā veiks fiskālo korekciju, publiskās investīcijas 2025. gadā gandrīz visās dalībvalstīs palielināsies, un vairākās dalībvalstīs ievērojama daļa no tām būs no "NextGenerationEU" Atveseļošanas un noturības mehānisma un ES līdzekļiem.
Eiropas Padome un Eurogrupa tagad apspriedīs Eiropas pusgada rudens fiskālajā paketē izklāstīto.
Pēc tam, kad Padome būs apstiprinājusi vidēja termiņa plānus, Komisija uzraudzīs, vai dalībvalstis ievēro plānos ietvertās saistības attiecībā uz visu plānā ietverto laikposmu. Dalībvalstis iesniegs gada progresa ziņojumus, lai sekmētu efektīvāku uzraudzību un izpildi.
Komisija arī tuvākajās nedēļās iepazīstinās ar Eiropas pusgada rudens paketes otro daļu, kurā iekļauta gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija, eirozonai adresēts ieteikums, brīdināšanas mehānisma ziņojums un priekšlikums vienotajam nodarbinātības ziņojumam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
