Latvija nepiekāpjas Eiropas konvencijas prasībām par krievu valodas lietojumu  (1)

2005. gada 26. maijā Saeima ratificēja minēto konvenciju, kas nosaka, ka valstij ir jārada atbilstoši apstākļi, kas ļautu izpaust, saglabāt un attīstīt katras mazākumtautībai piederošas personas etnisko, kultūras, lingvistisko un reliģisko identitāti. Konvencijas īstenošanu tās dalībvalstīs izvērtē konsultatīvā komiteja, ko veido neatkarīgi dalībvalstu eksperti. Konsultatīvā komiteja sagatavo viedokli par konvencijas īstenošanu konkrētajā valstī, ietverot analīzi par nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kas skar mazākumtautību jautājumus, to īstenošanu praksē un izsaka rekomendācijas.

Saskaņošanai nodotajā ĀM ziņojumā teikts, ka 2023. gada 9. oktobrī konsultatīvā komiteja pieņēma viedokli par Latviju, kas ietver arī vairākas rekomendācijas par mazākumtautību tiesību īstenošanu un normatīvo aktu pilnveidošanu.

Ziņojumā teikts, ka Latvijai ir svarīgs konsultatīvās komitejas atzītais, ka Latvijas bažas par valsts drošību, ko izraisījis Krievijas agresija un karš Ukrainā, ir pamatotas un pasākumi latviešu valodas kā valsts valodas veicināšanai un aizsardzībai ir leģitīmi. Konsultatīvā komiteja norāda uz PSRS īstenoto rusifikācijas un izglītības segregācijas politiku, vietējo iedzīvotāju masveida deportācijām un iemesliem izmaiņām iedzīvotāju demogrāfiskajā sastāvā.

Tāpat konsultatīvā komiteja atzinīgi novērtē pilsonības automātisku piešķiršanu jaundzimušajiem nepilsoņu bērniem un lībiešu kā pamattautas statusa turpmāku stiprināšanu. Atzinīgi novērtēts, ka romiem tiek piešķirts atbalsts dažādu kultūras pasākumu īstenošanai.

Vienlaikus ĀM informē, ka konsultatīvā komiteja izsaka bažas, ka konvencijas īstenošanas līmenis Latvijā ir krities un neviena no iepriekšējā izvērtēšanas ciklā izteiktajām rekomendācijām nav ņemta vērā. Konsultatīvā komiteja secinājusi, ka publiskajā diskursā ne vienmēr tiek nošķirta Krievijas rīcība no Latvijā dzīvojošās krievu mazākumtautības, radot nepamatotus ierobežojumus krievu mazākumtautības piekļuvei atsevišķām tiesībām.

Tāpat norādīts, ka latviešu nacionālā identitāte arvien vairāk tiek balstīta tikai uz latviešu valodu, tā vietā, lai veidotu piederības sajūtu daudznacionālai un daudzvalodu pilsoniskajai nācijai.

Konsultatīvā komiteja norāda, ka Latvija turpina ierobežot mazākumtautību valodu lietošanu un apguvi. Komitejas ieskatā pēc izglītības reformas ieviešanas Latvijas izglītības sistēma vairs neatbildīs konvencijas normām.

Konsultatīvā komiteja ir izteikusi Latvijai vairākas rekomendācijas. Vislielākais uzsvars likts uz izglītības reformu, iesakot pārskatīt lēmumu par pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā un pakāpenisku atteikšanos no bilingvālā mācību modeļa. Vienlaikus komiteja aicina nodrošināt mazākumtautībām piederošo personu tiesības veidot un vadīt savas privātās izglītības iestādes, kas nodrošina mācības mazākumtautību valodās visos izglītības līmeņos.

Konsultatīvā komiteja arī aicina paplašināt pieeju sabiedrības integrācijai, ne tikai veicinot latviešu valodas lietošanu, bet liekot lielāku uzsvaru uz starpkultūru dialogu un mazākumtautību tiesībām.

ĀM ir apkopojusi nozaru ministriju un to pārraudzībā esošo iestāžu, Ģenerālprokuratūras, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Sabiedrības integrācijas fonda, Satversmes tiesas un Tiesībsarga biroja sniegtos komentārus par komitejas viedokli.

Tā, piemēram, Latvija norāda, ka konsultatīvā komiteja nav ņēmusi vērā Latvijas faktisko un vēsturisko situāciju, ignorējot PSRS okupācijas faktu un tās nelabvēlīgo ietekmi uz Latvijas pamatiedzīvotājiem. "Viedoklis vietām ir tendenciozs, jo tas izceļ galvenokārt krievu izcelsmes iedzīvotājus, aicinot palielināt to tiesību apjomu vairākās jomās. Pārējām Latvijas mazākumtautībām viedoklī pievērsta niecīga uzmanība, vairākās vietās tās dēvējot vienkārši par "citām" mazākumtautībām," pausts Latvijas atbildes projektā.

Latvijas ieskatā, komitejas ieteikums par citu valodu lietošanu publiskajā saziņā ir pretējs Latvijas konstitūcijai, kas noteic, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Tāpēc Latvija nepiekrīt komitejas apgalvojumam, ka Latvijas iestādes nostiprina "ekskluzīvu naratīvu par latviešu nacionālo identitāti". "Saliedētas sabiedrības politikas virsmērķis ir nacionāla, solidāra, atvērta un pilsoniski aktīva sabiedrība, kuras pastāvēšanas pamats ir Satversmē noteiktās demokrātiskās vērtības un cilvēktiesības, latviešu valoda un latviskā kultūrtelpa," pauž ĀM.

Latvijas viedoklī komitejai uzsvērts, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kas pieder kādai mazākumtautībai, ir pienākums zināt un lietot valsts valodu publiskajā telpā, savukārt Latvijas pamatiedzīvotājiem nav pienākuma zināt un lietot mazākumtautību valodas.

Latvijas atbildes projektā teikts, ka komiteja norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā nebūtu jāsaista ar krievu mazākumtautības tiesībām. "Diemžēl komiteja ignorē faktu, ka vēl vairāk spēcinot krievu valodu, tiek atņemta spēcīgas un pašpietiekamas mazākumtautības vēlme mācīties latviešu valodu un integrēties Latvijas sabiedrībā. Tādā veidā tiek nodota maldīga informācija starptautiskajai sabiedrībai, ka krievu mazākumtautības tiesības Latvijā netiek nodrošinātas un tiek pārkāptas, kas neatbilst realitātei," pauž ĀM.

Tāpat Latvija pauž nožēlu, ka konsultatīvā komiteja neizprot vai nevēlas izprast Latvijas vēsturisko situāciju. "Ieteikumi ir vērsti uz latviešu valodas lietojuma samazināšanu, kas ilgtermiņā var novest pie tās iznīcināšanas," secina ministrija.

Atbildē komitejai teikts, ka Latvija nepiekrīt komitejas ieteikumiem pārskatīt lēmumu par pāreju uz izglītību latviešu valodā un pakāpeniski izbeigt bilingvālo mācību modeli. "Latviešu valoda ir vienīgā oficiālā valsts valoda, kuras statuss nostiprināts gan Satversmē, gan Valsts valodas likumā. Pakāpeniska pāreja uz izglītību valsts valodā Latvijā tiek īstenota kopš 1998. gada; tas ir bijis pārdomāts process, kas balstīts uz diviem būtiskiem pamatprincipiem: sabiedrības saliedēšana un latviešu valodas lietojuma stiprināšana. Reforma jāvērtē arī kā viens no līdzekļiem okupācijas seku pārvarēšanai," mudina ĀM.

Vienlaikus dokumentā teikts, ka Latvija pilda starptautiskās saistības attiecībā uz mazākumtautību tiesību aizsardzību. "Visos izglītības reformas posmos ir tikušas nodrošinātas mazākumtautību tiesības mācīties savu valodu, proti, tiek nodrošināts, ka mazākumtautību skolēni var apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi interešu izglītības programmas ietvaros. Minētās programmas apguvei finansējumu nodrošina valsts un pašvaldība," informē ĀM, piebilstot, ka mazākumtautībām ir tiesības brīvi un bez iejaukšanās lietot dzimto valodu vai citas valodas neoficiālajā saziņā un nacionālo un etnisko grupu iekšējā saziņā.