ES valstis nāks klajā ar kopīgu paziņojumu saistībā ar Putina pārvēlēšanas pasākumu  (7)

Paziņojums būs par "vēlēšanu" procesu, leģitimitāti, opozīcijas apspiešanu un tamlīdzīgiem jautājumiem, tomēr Braže konkrētu paziņojuma saturu neatklāja.

Viņa uzsvēra, ka Putina pārvēlēšana neuzlabo drošības situāciju pasaulē un starptautiskā spriedze turpināsies. Tāpēc Latvijas un citu valstu uzdevums ir ne tikai sekot tam, kas notiek Krievijā, bet arī stiprināt pašiem sevi.

Būtiskākie uzdevumi ir visos veidos stiprināt un atbalstīt Ukrainu, nepieļaut Krievijas spēju atjaunošanu, kā arī stiprināt pašu drošību. Šie visi darba virzieni jāveic vienlaikus, tie ir apjomīgi un vienlīdz svarīgi uzdevumi, pauda Braže.

Kā ziņots, tā saucamās Krievijas prezidenta "vēlēšanas" nav bijušas nedz brīvas, nedz godīgas, tādēļ Latvija uzskata, ka tām nav demokrātiskas leģitimitātes, paziņojusi Ārlietu ministrija (ĀM).

Kā norāda ĀM pārstāvji, kopš 2000. gada Putins ir bijis Krievijas prezidenta amatā jau četras reizes, viņa prezidentūrai kopumā ilgstot jau vairāk nekā 20 gadus. Iespēju piekto reizi kandidēt vēlēšanās pavēra 2020. gada Krievijas konstitūcijas grozījumi, ar kuriem tika anulēti viņa iepriekšējie prezidentūras termiņi. Šos konstitūcijas grozījumus kā neatbilstīgus pašai konstitūcijai un starptautisko tiesību principiem nopietni kritizējusi gan Eiropas Padomes Venēcijas komisija, gan neatkarīgi starptautiskie eksperti.

Šogad prezidenta "vēlēšanas" notikušas apstākļos, kad Krievijā tiek pilnībā apspiesta neatkarīgo mediju darbība, vēl vairāk nostiprinot propagandas ietekmi Krievijas informatīvajā telpā, skaidro ĀM. Krievijas politiskā opozīcija lielākoties ir iznīcināta vai izspiesta no valsts. Dalībai "vēlēšanās" netika pielaists neviens kaut cik reāls politiskais kandidāts. Tā saucamās "vēlēšanas" tika aizvadītas bez neatkarīgu starptautisko novērotāju klātbūtnes, jo Krievija, pretēji tās starptautiskajām saistībām, atteicās uz tām uzaicināt EDSO vēlēšanu novērošanas misiju.

"Atkārtoti uzsveram, ka Latvija kategoriski neatzīst un nosoda nelikumīgās "vēlēšanas" un to rezultātus Krievijas uz laiku okupētajās un anektētajās Ukrainas teritorijās, Gruzijas reģionos - Abhāzijā un Dienvidosetijā, kas arī atrodas Krievijas pagaidu okupācijā, kā arī Moldovas Pārdņestras reģionā," teikts ĀM paziņojumā.

ĀM atzīmē, ka tā saucamās prezidenta "vēlēšanas" Krievijā beigušās bez pārsteigumiem ar iepriekš paredzamiem rezultātiem, un "persona, kas atbildīga par vispostošākā kara uzsākšanu Eiropā pēc Otrā pasaules kara beigām, ir pārapstiprināta Krievijas prezidenta amatā".

Kā ziņots, tā dēvētās vēlēšanas, kas faktiski ir vienīgi izrāde pašreizējā diktatora Putina leģitimitātes kārtējai apliecināšanai, notika no 15. līdz 17. martam. Saskaņā ar neatkarīgo tīmekļa izdevumu "Meduza" un "Vjorstka" ziņām Kremlis amatpersonām izvirzījis uzdevumu nodrošināt, lai par 71 gadu veco Putinu būtu nobalsojuši vismaz 80% vēlētāju.

Pat nerēķinoties ar ierastajām manipulācijām ar balsu skaitīšanas rezultātiem un vēlētāju aktivitāti, nebija ne mazāko šaubu, ka Putins kārtējo reizi tā dēvētajās vēlēšanās "uzvarēs", paliekot amatā vismaz līdz 2030. gadam, jo Krievijā jau sen nepastāv nekāda reāla opozīcija un visi vērā ņemamie opozīcijas līderi vai nu bijuši spiesti atstāt valsti vai ielikti cietumā, bet opozīcijas redzamākais politiķis Aleksejs Navaļnijs tika nomērdēts cietumā.