Nepatiesi un dzīvībai bīstami uzskati par sirds un asinsvadu slimībām  (1)

Tā ir taisnība, ka sirds slimības biežāk skar cilvēkus, kas vecāki par 65 gadiem, bet četri līdz 10 procenti sirdslēkmju skar cilvēkus, kas ir jaunāki par 45 gadiem, un galvenokārt vīriešus, skaidrots portālā ''Medical News Today''. Turklāt tas, kā mēs dzīvojam savu dzīvi kā bērni, pusaudži un pieaugušie, nosaka mūsu sirds veselību vecumdienās. Piemēram, uzturs ar augstu trans un piesātināto tauku saturu vai smēķēšana palielina sirds slimību risku, mums novecojot. Dzīvesveida izmaiņas šodien var veidot spēcīgu pamatu veselīgai sirdij turpmākajā dzīvē.

Tas ir mīts. Fiziskās aktivitātes palīdz stiprināt sirds muskuli un uzlabot ķermeņa asinsriti. 2020. gada augustā Eiropas Kardioloģijas biedrība publicēja vadlīnijas par vingrinājumiem sirds un asinsvadu slimību pacientiem. Profesors Sandžejs Šarma, kurš iesaistījās vadlīniju izveidē, paskaidro: ''Iespējamība, ka fiziskās aktivitātes izraisīs sirdsdarbības apstāšanos vai sirdslēkmi, ir ārkārtīgi maza.'' Tomēr viņš papildina sacīto ar piesardzības pasākuma pamudinājumu: ''Cilvēkiem, kuri ir pilnīgi neaktīvi, un tiem, kuriem ir progresējoša sirds slimība, pirms fizisko aktivitāšu uzsākšanas nepieciešams konsultēties ar savu ārstu.''

Daži medikamenti, piemēram, statīni, samazina holesterīna līmeni asinīs. Tomēr tas nenozīmē, ka cilvēks, kas lieto statīnus, var bez bēdas ēst ēdienus, kas satur piesātinātos taukus. Holesterīns tiek uzņemts ar pārtiku, kuru ēdam, vai arī to saražo aknas. Statīni bloķē fermentu aknās, kas nepieciešams holesterīna ražošanai, tādējādi samazinot holesterīna līmeni asinīs. Tomēr tas nozīmē, ka caur pārtiku uzņemtais holesterīns joprojām var nonākt asinīs.

Īsāk sakot, statīni var palīdzēt samazināt slikta uztura kaitīgo ietekmi, bet nepareizs uzturs palielinās citu neatkarīgu sirds slimību riska faktoru, piemēram, aptaukošanās, hipertensijas un cukura diabēta, attīstības risku.

Ja tev tuvi ģimenes locekļi ir saskārušies ar sirds slimībām, tas var nozīmēt, ka arī tev ir paaugstināts šādu slimību risks. Tomēr tas nav iekalts akmenī, un ir vairāki veidi, kā samazināt risku pat cilvēkiem ar ģenētisko uzņēmību. Tie ietver veselīgu uzturu, smēķēšanas atmešanu, asinsspiediena regulēšanu un regulāras fiziskās aktivitātes.

Tāpat vērts atzīmēt, ka, ja ģimenē ir sirds slimības, tā var nebūt ģenētiskās uzņēmības pazīme. Ģimenēm parasti ir kopīgi dzīvesveida faktori, piemēram, vienāds uzturs un fizisko aktivitāšu paradumi, kas abi var ietekmēt sirds slimību attīstības risku.

Kaut arī lielākā daļa vitamīnu, kas uzņemti ieteicamajās devās, visticamāk, nekaitēs sirds veselībai, nav pierādījumu, ka jebkuru vitamīnu papildu lietošana var samazināt sirds slimību risku. Un tie noteikti nevar aizstāt veselīgu uzturu un regulāras fiziskās aktivitātes.

Piemēram, sistemātiskā pārskatā un metaanalīzē tika meklētas saistības starp multivitamīnu un minerālvielu uztura papildinātājiem un vairākām kardiovaskulārajām slimībām, tostarp koronāro sirds slimību un insultu. Šī analīze, kas publicēta 2018. gadā, iekļāva datus no 18 iepriekš veiktiem pētījumiem, kuros kopā piedalījās 2019862 dalībnieku. Autori secināja, ka multivitamīnu un minerālvielu uztura papildinātāji nepalīdz mazināt kardiovaskulāro slimību attīstību.

Saskaņā ar Viktorijas Teilores, Lielbritānijas Sirds fonda vadošā uztura speciāliste, teikto: ''Runājot par uzturu, nav īsceļu – uztura bagātinātāji neaizstāj veselīgu pārtiku. Iespējams, veselības aprūpes speciālists var tev izrakstīt vitamīnu vai minerālvielu uztura papildinātājus dažādu iemeslu dēļ, taču es neiesaku lietot multivitamīnus, lai palīdzētu novērst sirds un asinsrites slimības.''

Tas ir mīts. Tabakas smēķēšana ir galvenais sirds slimību cēlonis. Tiklīdz cilvēks pārtrauc smēķēšanu, sākas veselības ieguvumi. Amerikas Nacionālais novecošanās institūts raksta: ''Nav svarīgi, cik vecs tu esi vai cik ilgi esi smēķējis. Smēķēšanas atmešana jebkurā laikā uzlabo tavu veselību. Kad to atmet, tu, iespējams, savam mūžam pievienosi vairākus gadus, elposi vieglāk, būsi enerģiskāks un ietaupīsi naudu.'' Viņi arī paskaidro, ka, atmetot smēķēšanu, tu samazināti sirdslēkmes un insulta risku un uzlabosi asinsriti.

Tā kā sirds slimības ir galvenais nāves cēlonis gan vīriešiem, gan sievietēm, arī šis ir mīts. Tas ir bieži sastopams nepatiess uzskats, ka sirds slimības skar tikai vīriešus. Jā, tā ir taisnība, ka vīriešiem sirds un asinsvadu slimības mēdz attīstīties agrāk nekā sievietēm, un viņiem arī ir lielāks koronāro sirds slimību risks. Taču sievietēm ir lielāks insulta risks.

Kādā pētījumā skaidrots: ''Lai gan sirds un asinsvadu slimību sastopamība sieviešu vidū parasti ir mazāka nekā vīriešu, sievietēm ir augstāka mirstība un sliktākas prognozes pēc akūtām sirds un asinsvadu slimībām.''

Kas vēl – sirdslēkmes laikā cilvēks, iespējams, ir pie samaņas, bet sirdsdarbības apstāšanās laikā viņš gandrīz vienmēr ir bezsamaņā. Jāņem gan vērā tas, ka abos gadījumos ir nepieciešama ārkārtas medicīniskā palīdzība.

Cilvēkam ar sirds un asinsvadu slimībām noteikti jāsamazina piesātināto tauku, kas atrodas tādos produktos kā sviests, cepumi, bekons un desas, kā arī daļēji hidrogenēto un transtauku, kas atrodami maizes izstrādājumos, saldētās picās, popkornā un citos pārtikas produktos, patēriņš. Tomēr nepiesātinātie tauki var arī nākt par labu, piemēram, ir pierādījumi, ka omega-3, kas ir polinepiesātinātie tauki, var aizsargāt sirds veselību.

Amerikas Sirds asociācija iesaka: ''Visiem pieaugušajiem jāēd zivis, it īpaši taukainas zivis, vismaz divas reizes nedēļā. Zivis ir olbaltumvielu avots, un tajās ir maz piesātināto tauku. Zivis, it īpaši taukainās sugas, piemēram, skumbrija, forele, siļķes, sardīnes, tuncis un lasis, nodrošina ievērojamu daudzumu divu veidu omega-3 taukskābju, kas palīdz aizsargāt sirds veselību.''

Viņi arī iesaka ēst augu izcelsmes omega-3 taukskābes. Tās var atrast tofū un citās sojas pupiņu formās, valriekstos, linsēklās un to eļļā, kā arī rapšu eļļā

Jā, sirds slimības ir ļoti izplatītas, bet tās nav neizbēgamas. Ir dzīvesveida izmaiņas, kuras mēs visi varam ieviest savā ikdienā, lai samazinātu sirds un asinsvadu problēmu rašanās risku neatkarīgi no vecuma un ģimenes anamnēzes.