Noguris no noguršanas? Vienkārša patiesība, kā pārvarēt izsīkumu no darba

Spēku izsīkums var būt gan fizisks, gan mentāls, un abos gadījumos lielākoties gribas tikai vienu – iekrist dīvānā, sasliet kājas griestos un pavadīt laiku laiskā atpūtā, skatoties kādu izklaidējošu filmu vai sporta sacensības – kas nu kuram tīkamāks. Nemaz nav viegli saņemties un aiziet kaut vai uz vieglu treniņu vai vienkārši pastaigāties. Tikpat grūti darba dienas vai nedēļas beigās ir saņemties mācībām vai kādai citai garīgai nodarbei. Bet vajag, saka RSU vadošā pētniece, psiholoģe Kristīne Šneidere.

Mūsu ķermenis zināmā mērā darbojas kā atkārtoti uzlādējamā "pirkstiņbaterija" – mēs varam patērēt tieši tik daudz enerģijas, cik esam uzlādējuši. Proti, ir nepieciešams balanss starp patērēto enerģiju un uzkrātajiem resursiem. "Pētījumi rāda, ka aktīvs un augstas intensitātes darbs prasa pilnvērtīgu atpūtu, lai mazinātu izsīkuma radītās sekas, un pat palīdz radīt zināma veida psiholoģisko noturību pret stresu, savukārt neregulāra un nepietiekama "rezervju" atjaunošana dara pretējo – šo noturību mazina un tikai paaugstina spriedzi," viņa saka. "Lai kā mēs mīlētu savu darbu, strādāšana ir resursu patēriņš – mēs pieredzam stresu, nereti darbs ietver socializēšanos; lai ātrāk tiktu prom no darba, izlaižam kādu pusdienu pauzi, pēc negulētas nakts – papildu kafijas krūze un saldumi. Problēmas darbā bieži vien ietekmē miegu, projektam termiņš tuvojas – darbs "nāk līdzi" uz mājām un mēs tam ziedojam arī savas brīvdienas utt."

Saprotot, ka joprojām liela daļa dzīves tiek pavadīta sēžam ofisā vai mājās pēc darba vienkārši iekrītam dīvānā, rodas jautājums, vai sēdošā dzīvesveida radītās sekas ir iespējams līdzsvarot, pretī liekot mērķtiecīgu fizisko aktivitāti.