Kas par daudz, tas par skādi – tā vienā frāzē var sasummēt to, ko raidījumā "Zinātne vai muļķības" par sportošanu, veselīgu uzturu un uztura bagātinātājiem saka kardiologs Roberts Feders. Otrajā sērijā par to, kā novecot skaisti un veselīgi, ārstam prasījām, vai viņa praksē ir arī pacienti, kas sagandējuši veselību, gribot labu.
"Veselību nejauši sabojāt var, ja labās lietas hiperbolizējam, pārspīlējam," tā Feders. Viņš atsaucas uz pētījumiem par tā dēvētajiem "lifelong" sportistiem jeb sportistiem, kas turpina aktīvi trenēties augstas intensitātes sporta veidos arī pēc 30 gadu vecuma, līdz 50 vai vairāk gadu vecumam. Feders norāda, ka šiem cilvēkiem var attīstīties dažādas sirds slimības.
Tiesa, tas vēl ir pētījumu objekts, jo "esam zinātniski apstulbuši – visu laiku esam uz to (aktīvu sportošanu) cilvēkus mudinājuši". Pārprast arī nevajag – ārsts neaicina praktizēt pasīvu dzīvesveidu un pārtikt tikai no kūkām.
Fiziskas aktivitātes ir vajadzīgas, taču bez ekstrēmiem un pārspīlējumiem.
"Slodzes laikā ir normāli, ka uzkāpj asinsspiediens. Bieži vien tas uzkāpj līdz 200. Iedomājaties, ja šis cilvēks visu laiku piecas stundas dienā tā sporto. Viņam piecas stundas dienā asinsspiediens ir tuvu pie 200, kas principā sāk imitēt slima cilvēka organismu," skaidro ārsts. Te arī atbilde, kā, gribot savai veselībai labu, var pārspīlēt. Feders salīdzina ar vitamīniem – ja vitamīni ir labi un organismam vajadzīgi, tas nenozīmē, ka mums tagad jāiet aptiekā, jāpērk un jāēd visi pēc kārtas. Tie jālieto tad, ja ir konkrētu vitamīnu deficīts. "Metot pa virsu" vēl vairāk par nepieciešamo, nekas labāk nekļūs.
Visu raidījumu klausies "Spotify", "Apple Podcasts" kā arī citās podkāstu platformās. Video formātā tas skatāms "YouTube".
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
