Ja darbs tev sen vairs nesagādā prieku un gandarījuma sajūtu par paveikto, bet drīzāk "izpumpē" līdz pēdējam tā, ka pat pēc brīvdienām vēl nevari atgūties, iespējams, tev draud izdegšana. To vari pārbaudīt pats – nupat Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes pētnieki tiešsaistē publicējuši bezmaksas testu izdegšanas risku izvērtēšanai.
Izdegšana ir lieta, par ko daudz runā, visi zina un daļa ir izjutusi uz savas ādas, bet Pasaules veselības organizācija (PVO) to aizvien neklasificē kā slimību. Tas uzsvērts arī 2019. gada PVO paziņojumā par izdegšanas sindroma iekļaušanu starptautiskajā klasifikatorā – vadlīnijās, ko veselības aprūpes speciālistiem izmantot diagnostikā. Latvijā gan tā iekļauta arodslimību sarakstā, taču būtību tas nemaina – tā ir problēma, no kuras cieš daudzi.
PVO vadlīnijās minēts, ka par izdegšanu var runāt, ja pacients regulāri jūtas "izžmiegts" līdz pēdējam – pārguris, bez enerģijas. Kā arī izdegšanas simptomi ir mentāla distancēšanās no veicamajiem pienākumiem, negatīva un ciniska attieksme pret darbu un samazināta efektivitāte darbā.
Taču tie var būt simptomi arī citām kaitēm, tāpēc ar diagnozēm uzmanīgi. Šo problēmu saprata arī Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes pētnieku grupa, kas izstrādāja jauno rīku. "Iepriekš mums nebija pietiekami detalizētas mērauklas, lai to varētu lietot pētniecībā un arī praksē izdegšanas risku novērtēšanai," vietnei "Science Alert" stāsta viens no darba autoriem psihologs Leons de Bērs.
Rīka izstrādes gaitā pētnieki ievāca datus par 493 Norvēģijs iedzīvotājiem, pētīja šo cilvēku simptomus un salīdzināja tos ar šiem rādītājiem septiņās citās valstīs – Austrijā, Beļģijā, Somijā, Vācijā, Īrijā, Nīderlandē un Japānā. Pagaidām tas ir viens no testa ierobežojumiem – tajā nevar kā dzīvesvietu izvēlēties, piemēram, Latviju. Taču aizpildīt to var tāpat. Tas neprasa daudz laika – to iespējams izdarīt, klikšķinot šeit.
Tajā aplūkoti tādi aspekti kā darba un privātās dzīves līdzsvars, noslodze darbā, apmierinātība ar darbu un darba radītais emocionālais stress. Piemēram, jāatbild uz tādiem jautājumiem, vai tu savam darbam redzi jēgu, vai tev ir šaubas par sava darba lietderību, vai darba vietā mēdz funkcionēt "autopilotā".
Pēc testa aizpildīšanas izdegšanas risks novērtēts vairākās kategorijās, un risks salīdzināts ar vidējiem rādītājiem attiecīgajās valstīs.
Labā ziņa, kā norāda pētnieki, ir tā, ka izdegšanu var vērst par labu. Jo agrāk šie riski tiek identificēti, jo labāk. "Varam ar izdegšanu tikt galā ar individuālu ārstēšanu, taču no tā jēgas būs maz, ja pēc tam cilvēks atgriežas darbā tajā pašā vietā, kur prasības ir pārāk augstas un resursu pārāk maz," spriež psiholoģe Marita Kristensena.
Kā jau minēts, testu var izpildīt šeit, bet pētījums publicēts žurnālā "Scandinavian Journal of Psychology".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
