"Zinātne vai muļķības" jaunākajā epizodē par bitēm pilsētvidē cītīgi iztaujājām urbāno biškopi Valdi Janovu un entomologu Jāni Gaili ne tikai par to, kā bites jūtas Rīgas centrā, bet arī par galaprodukta kvalitāti. To, vai Rīgā ievākts medus ir tīrs un kvalitatīvs, jau noskaidrojām. Bet kā ar tā pareizu pielietojumu? Vai medu ir jēdzīgi šaut klāt verdoši karstai tējai?
Medus nav vienkārši cukurs ar labāku reklāmu, uzskata Janovs. Tajā ir arī dažādas minerālvielas (mangāns, selēns), kā arī vitamīni (visvairāk – B grupas vitamīni). Kā liecina zinātniskā institūta BIOR 2023. gadā veiktais Latvijas izcelsmes medus kvalitātes novērtējums, šis minerālvielu un vitamīnu daudzums medū nav liels, tomēr tās tur ir. Tāpat medū, piemēram, ir holīns (no 0,3 līdz 25 miligramiem uz kilogramu), un šim savienojumam ir nozīme kardiovaskulāro un smadzeņu funkciju nodrošināšanā.
Tāpat medū ir polifenoli – nozīmīga ķīmisko savienojumu grupa, kam piemīt antioksidantu īpašības. Kopš 80. gadiem tiek pētītas arī medus antibakteriālās īpašības, un šajā ziņā viens no vērtīgākajiem medus veidiem ir mānukas medus, kam ir inhibējošs efekts pret 60 baktēriju sugām, izvērtējumā uzskaita BIOR. Šīs īpašības mazākā mērā piemīt arī viršu medum, akācijas un vairāku daudzziedu medus veidiem.
Podkāsta klausītāji gribēja zināt, vai tā ir taisnība, ka medus zaudē savas labās īpašības, ja to apstrādā augstā temperatūrā. Piemēram, liek klāt ļoti karstai tējai.
"Neredzu iemeslu, kāpēc medu jāšķīdina karstā ūdenī. Ja tēja ir silta, tad medus vērtību nezaudē. Šķiet, BIOR bija veicis pētījumus un konstatējis, ka vērtība saglabājas. Vai to vajag likt verdošā ūdenī? Gan jau, ka nē. Siltā tējā noteikti var šķīdināt," spriež Janovs.
Ir veikti vairāki pētījumi par temperatūras ietekmi uz dažādās pasaules vietās ievākta medus ķīmisko sastāvu. Pētījumā par Austrālijas un Malaizijas bišu ievākto medu secināts, ka medus karsēšana 45, 55 un 65 grādu temperatūrā būtiski nemazina antioksidantu īpašības, taču samazina antibakteriālās īpašības. Līdzīgi secinājumi arī par mūsu platuma grādiem tuvāk ievāktu medu. Polijas ziemeļos ievākta rapšu, griķu un daudzziedu medus karsēšana 22, 42, 62, 82 un 100 grādu temperatūrā 15 vai 120 minūtes liecina, ka augstākās temperatūrās (sākot no 62 grādiem) samazinās antibakteriālās īpašības. Toties karsēšana īsu laiku (15 minūtes) palielināja polifenolu sastāvu.
No šī var secināt – ja gribam saglabāt medus antibakteriālās īpašības, labāk tiešām pavisam karstiem dzērieniem to nepievienot, bet pagaidīt, lai tēja nedaudz atdziest.
Entomologs Jānis Gailis arī atgādina, ka tēju jau arī ne vienmēr pareizi ir gatavot verdošā ūdenī, kā cilvēki ieraduši to darīt. Piemēram, zaļajai tējai piemērotākā temperatūra ir ap 70 līdz 80 grādiem pēc Celsija, atkarībā no tējas veida.
Vairāk par bitēm klausies podkāstā "Zinātne vai muļķības". Kopā ar Jāni Gaili un urbāno biškopi Valdi Janovu noskaidrojam, vai Vecrīgā ievākts medus garšo pēc rumkolām, cik liela problēma biteniekiem Latvijā ir lāči un kā labāk tikt galā ar bišu dzēlienu sekām. Ar tehnoloģiju inovāciju uzņēmumu LMT sadarbībā tapušo epizodi klausies "Spotify", "Apple Podcasts" un citās podkāstu platformās, kā arī skaties "YouTube".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
