Kā uztrenēt vielmaiņu tauku dedzināšanai

Kas tad nosaka, ka vienam katrs šokolādes batoniņš ies labumā, bet cits šķietami var ēst saldumus, cik vien uziet, un kā nepaliek, tā nepaliek apaļāks?

Sporta ārste–rezidente un Latvijas Universitātes lektore Laila Ušacka norāda, ka nebūs pareizi visu norakstīt uz gēniem kā attaisnojumu. Vienu nelielu daļu gadījumu var ietekmēt ģenētika, taču galvenais ir aktivitāte un pārējais uzturs. "Te ir tas stāsts, ka organisms iemācījies dzīvot uz cukuriem vai uz taukiem. Ja visu laiku tiek uzņemti ogļhidrāti, šūnai nemaz nav nepieciešams iekurbulēt sarežģīto tauku šķelšanas mašinēriju. Ja visu laiku uzņemam cukuru, to arī galvenokārt izmantojam. Ja nepaspējam visu iztērēt, tas saiet rezervēs. Pārsvarā – tauku rezervēs," komentē ārste.

Bet vai vielmaiņu var "izdresēt" un panākt, ka organisms cītīgāk patērē taukos uzkrātās enerģijas rezerves? Ušacka saka, ka jā. Un atbilde ir gaužām vienkārša – tā dēvētie otrās intensitātes zonas treniņi. Šī robeža, kur tad sākas un beidzas otrā zona, ir "mistiski nosakāma zona", kā norāda Ušacka. Un katram cilvēkam tas var nedaudz atšķirties. Taču caurmērā ar to saprot intensitāti, pie kuras pulss ir ap 60–70% no maksimālā, ir jūtama mērena slodze, taču mierīgi var sarunāties pilnos teikumos. Labs piemērs būtu aktīva pastaiga mežā. Mērenas slodzes un ilgstošs pārgājiens dabā taukus palīdzēs "svilināt" daudz labāk nekā vienu stundu intensīva "paplosīšanās'" trenažieru zālē. Ja šāda mērena un ilgstoša slodze tiek piekopta regulāri, arī vielmaiņa attiecīgi tiks uztrenēta enerģijai vairāk izmantot taukus.

Visu podkāstu klausies "Spotify", "Apple Podcasts" un skaties "YouTube" – raidījumā uzzināsi arī, vai var būt aptaukojies un reizē veselīgs cilvēks? Cik kaitīgi mums ir pusfabrikāti? Kā ar uztura bagātinātājiem – vajadzīgi vai tikai lieka naudas izmešana? Un kā var uztrenēt vielmaiņu?