Fiziskas aktivitātes ir laba lieta. Vairumam cilvēku par labu var nākt arī skriešana. Taču to ir jāmāk darīt pareizi, lai nenodarītu sev pāri. Ultramaratonists Andris Ronimoiss un sporta ārste Laila Ušacka zina pietiekami daudz piemēru par cilvēkiem, kas nolēmuši sākt skriet, taču drīz vien tas beidzas ar vilšanos vai pat traumām. Kādas ir biežākās kļūdas, ko pieļauj iesācēji – to speciālisti stāsta podkāstā "Zinātne vai muļķības".
Gandrīz jebkura fiziskā aktivitāte ir koks ar diviem galiem. Darot to pareizi, veselība uzlabojas, kļūstam stiprāki. Taču ja zināšanu nav, tad traumas un nepatīkama pieredze gandrīz garantēta. Ar ko visbiežāk grēko skrējēji–iesācēji?
Ronimoisa pieredze ir tāda, ka cilvēki aizvien neprot vai negrib mācīties no citu kļūdām un mācās tikai no savām. Pat ja treneris saka – nedari tā, esmu redzējis simtiem tādus kā tu –, ieteikumi netiks ņemti vērā, iekams sūrā pieredze nebūs izjusta uz savas ādas. Visbiežāk nākas saskarties ar divām kļūdām. Pirmkārt, iesācēji treniņos skrien pārāk ātri. Otrkārt, sākot jauno nodarbi, mēdz pārlieku aizrauties un skrien pārāk daudz. Kā trenēties pareizi, lai veselību uzlabotu, ne sabojātu – klausies podkāstā, kas pieejams "Spotify", "Apple Podcasts" un citās platformās, kā arī video formātā vietnē "YouTube".
Raidījumā iztaujājām ekspertus gan par piemērotākajiem apaviem un segumiem veselīgai skriešanai, gan par to, vai var uzticēties viedpulksteņu mērījumiem. Cik daudz un vai pirms skriešanas ir jāēd? Vai skriešanas laikā var iztikt bez dzeršanas un kas labāk veselībai – skriet garas distances lēnāk vai tomēr īsāki krosiņi, taču ar augstāku intensitāti.
--
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
