Mūsu tāltālie senči piekopa, no šodienas modes skatoties, veselīgu dzīvesveidu, jo lielākoties bija svaigēdāji – pārtika no saknēm, graudaugiem un augļiem. Un dzīvoja aukstās alās. Vēlāk, līdz ar uguns atklāšanu, nāca komforts un kvalitatīvāks ēdiens, kas savukārt veicināja intelektuālo attīstību.
Vai esat kādreiz aizdomājušies par to, kāpēc mūsu smadzenes ir tik daudz lielākas nekā citiem dzīvniekiem? Atbilde varētu jūs pārsteigt. Izrādās, ka mūsu intelektuālā attīstība ir cieši saistīta ar vienu no senākajām cilvēka darbībām – ēdienu gatavošanu. Sākot ar neapstrādātiem augļiem un saknēm, līdz mūsdienu kulinārijas šedevriem, ēdiens ir bijis ne tikai mūsu izdzīvošanas atslēga, bet arī dzinulis mūsu evolūcijai.
Tieši ar uguns apguvi sākās cilvēces attīstība, uzskata pētnieki, tomēr nav tiešu un nepārprotamu pierādījumu, ka pirms diviem miljoniem gadu cilvēki cepa mamuta steikus uz uguns. Pētnieki pieļauj, ka uguns vairāk kalpoja siltuma iegūšanai un darbarīku apstrādei.
"Visos arheoloģiskajos ierakstos ir pierādījumi par uguni," saka Oksfordas Universitātes arheoloģijas jomas ģeoķīmiķe Betana Linskota. Problēma ir noteikt, vai tā bija kontrolēta uguns vai savvaļas ugunsgrēks. Vai hominīdi spēja paņemt gruzdošu zaru un mērķtiecīgi pielietot to, lai pagatavotu ēdienu?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
