Tie, kas lielāko daļu darbadienu aizvada birojos pie datoriem, veikalos aiz letes, ražotnē pie kādas iekārtas vai jebkur citur, kur vismaz tehniski ir iespēja izvēlēties starp sēdēšanu un stāvēšanu, paši zinās – ilgstoša atrašanās jebkādā statiskā pozā ir ļoti nogurdinoša. Taču parasti par grēkāzi padarīta tiek tieši sēdēšana. Sēdošs darbs esot viena no būtiskākajām 21. gadsimta slimībām. Tāpēc nu jau labu laiku daudzviet birojos modē ir regulējami stāvgaldi, kas tad no šīs "slimības" var glābt. Taču jaunā pētījumā atklātais liecina – ilgstoša stāvēšana darbā varētu nebūt diez ko veselīgāka par sēdēšanu, vēsta populārzinātniskā vietne "Science Alert"
Jo īpaši darbavietās, kur visa diena jāpavada ekrānu priekšā, stāvgaldi ar regulējamu augstumu, kas ļauj pēc sirds patikas pāriet no sēdus pozīcijas stāvus pozīcijā un atpakaļ, uzskatīti par gandrīz vai panaceju un drošu pretlīdzekli pret visām tām kaitēm, ar kurām mums draud sēdošs dzīvesveids.
Austrālijas un Nīderlandes pētnieku komanda lūkoja noskaidrot, vai tiešām ilgstoša statiska stāvēšana pie datora "vienos vārtos" pārspēj sēdēšanu pie datora. Pētījumā apkopoti dati par 83 013 pieaugušajiem no Apvienotās Karalistes "Biobank" datu krātuves. Šajā izlasē iekļauto cilvēku fizioloģiskie rādītāji un aktivitātes rādītāji (kustībā, sēdus un miegā pavadītais laiks) ievākti ar viedpulksteņiem septiņu gadu laika posmā. Pētnieki lūkoja noteikt – ir vai nav dažādiem kustīguma, sēdēšanas un aktivitātes profiliem pozitīva vai negatīva korelācija ar sirds un asinsinsvadu sistēmas slimību risku.
Pārsteigums, pārsteigums! Izrādās, ka stāvus pavadītajam laikam nav statistiski nozīmīgas korelācijas ar to, cik liels konkrētajam cilvēkam ir kardiovaskulāro slimību risks. Sidnejas Universitātes pētnieks un viens no darba autoriem Metjū Ahmadi skaidro, ka iepriekš pētījumos secinājumi par stāvēšanas it kā sniegtajiem ieguvumiem balstīti uz datiem par asinsspiediena izmaiņām un triglicerīdu līmeni asinīs. Savukārt Ahmadi komanda skatījās, vai "ilgie sēdētāji" tiešām biežāk nonāk slimnīcā vai mirst no sirds slimībām nekā tie, kas vairāk laika pavada stāvot. "Nevar teikt, ka ilgāk stāvus pavadīts laiks samazinās cilvēka risku saslimt ar šīm kaitēm. Tāpat nevar teikt, ka tas šo risku paaugstina," zinātnieku citē vietne "Science Alert".
Ilgstoša sēdēšana, jo īpaši nepiemērotā krēslā un neizkustoties, nav nekas veselīgs nedz īstermiņā, nedz ilgtermiņā. Taču šis pētījums vedina domāt, ka arī stāvēšana uz vietas neko daudz nepalīdzēs. "Tas liecina, ka tieši pastaigu un citu kustību trūkums varētu būt tas, kas virza šo slimību risku," raksta pētījuma autori. "Stāvēšanu jākombinē ar citām aktivitātēm, kas ļauj izkustināt ķermeni," iesaka pētnieks.
Fiziskas aktivitātes veselībai nāk par labu. Taču arī ar tām pārspīlēt nevajag. Kas par daudz, tas par skādi – tā vienā frāzē var sasummēt to, ko raidījumā "Zinātne vai muļķības" par sportošanu, veselīgu uzturu un uztura bagātinātājiem saka kardiologs Roberts Feders.
"Veselību nejauši sabojāt var, ja labās lietas hiperbolizējam, pārspīlējam," tā Feders. Viņš atsaucas uz pētījumiem par tā dēvētajiem "lifelong" sportistiem jeb sportistiem, kas turpina aktīvi trenēties augstas intensitātes sporta veidos arī pēc 30 gadu vecuma, līdz 50 vai vairāk gadu vecumam. Feders norāda, ka šiem cilvēkiem var attīstīties dažādas sirds slimības.
Vairāk par to, kā novecot veselīgi un skaisti, klausies raidījumā:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
