miegs, narkolepsija
Foto: Shutterstock
Iespējams, kādam no jums ir kolēģis, kurš mēdz regulāri iemigt, piemēram, sapulces laikā. Kāds varbūt nosodoši teiks, ka pirms darba dienas nepieciešams izgulēties un krāt spēkus, nevis ballēties cauru nakti. Tomēr – vai tas ir patiesais iemesls? Varbūt šim kolēģim ir narkolepsija – slimība, kas pēc starptautiskiem pētījumiem skar vienu no katriem 2000 cilvēkiem. Tātad Latvijā ar narkolepsiju varētu sirgt ap 900 iedzīvotāju, taču lielākā daļa no viņiem to nezina, jo diagnosticēti tiek vien aptuveni 10%. Kas mediķiem un zinātniekiem patlaban ir zināms par šo reto saslimšanu un tās ārstēšanas iespējām, stāsta pediatre, miega slimību speciāliste Marta Celmiņa.

Miega slimību diagnostika, izpēte un ārstniecība ir ārstes Martas Celmiņas ikdiena. Tā paiet Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centrā. Mediķe ir Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle un ir bijusi docētāja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Pediatrijas katedrā. Ārste ir novērojusi, ka par narkolepsiju nezina ne tikai lielākā daļa sabiedrības, bet arī daļa mediķu. Reiz kāds dakteris šādu pacientu esot aizsūtījis pie narkologa. Sākas taču ar "narko"! Tomēr narkologs nevarēs palīdzēt, jo tā ir neiroloģiska slimība, kuras rezultātā cilvēks visu laiku jūtas miegains.

Miega speciāliste min salīdzinājumu, ka vesels cilvēks tā varētu justies, ja nebūtu gulējis trīs diennaktis. Pacientam regulāri nāk miegs, viņš var aizmigt pat visnepiemērotākajās situācijās – ne tikai sabiedriskajā transportā, bet pat sarunas laikā ar citiem cilvēkiem, pusdienojot vai arī jebkurā brīdī, kad kļūst nedaudz garlaicīgāk. Vēl viens narkolepsijai tipisks simptoms ir katapleksija. Tas nozīmē, ka emociju, visbiežāk pozitīvu, iespaidā zūd muskuļu spēks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!