Makaki
Kognitīvo spēju ziņā cilvēkiem konkurences nav. Galu galā neviena cita mums zināmā suga nav nosūtījusi zondes uz citām planētām, izgudrojusi vakcīnas, kas glābj dzīvības, vai raksta dzeju. Kā gan cilvēka prāts apstrādā informāciju, lai ļautu paveikt visas minētās lietas – tas ir jautājums, kas joprojām fascinē, bet uz kuru aizvien neesam raduši galīgo atbildi.

Mūsu izpratne par galvas smadzeņu funkcijām laika gaitā mainījusies. Šī brīža teorētiskie modeļi raksturo smadzenes kā tīklveida informācijas apstrādes sistēmu. Proti, tīklveida tāpēc, ka smadzenēm ir atsevišķi komponenti, kas ir cieši savienoti vienotā tīklā. Lai komunicētu savā starpā, atsevišķie smadzeņu apgabali apmainās ar informāciju, izmantojot ievades un izvades signālu sistēmu.

Tomēr šī ir vien neliela daļa no daudz sarežģītākas kopbildes. Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Nature Neuroscience", izmantojām dažādas neirozinātnes disciplīnas un analizējām dažāda sugas, lai pierādītu, ka smadzenēs nenorit tikai viena veida informācijas apstrādes process. Ir arī atšķirības starp to, kā informācija tiek apstrādāta cilvēku un citu primātu smadzenēs, kas arī varētu izskaidrot mūsu sugas pārākās kognitīvās spējas.

DzīvniekiApzinātībaPsiholoģijaPrātsSmadzeneszinatneBioloģijaNeirozinātne

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit