ben-white-yy3GonY48N0-unsplash
Līdz ko kāda uzbāzīga doma iesēžas prātā, to ārā dabūt grūti. Tā ir problēma gadījumos, ja šīs doma ir saistīta ar negatīvām emocijām, kādu sāpīgu pārdzīvojumu un pieredzi – piemēram, šķiršanos, atlaišanu no darba vai strīdu ar tuvinieku. Kādi mehānismi darbojas mūsu prātā, kad tos pārņem uzmācīgas domas, un kā no tām atbrīvoties – to cenšas izzināt Jeruzalemes Ebreju universitātes Psiholoģijas departamenta pētnieks Īzaks Fradkins ar kolēģi Eranu Eldaru.

Eksperimentā 80 angliski runājošiem cilvēkiem bija jāspēlē asociāciju spēle. Uz ekrāna parādoties vārdam, bija jāpasaka otrs, saistīts vārds. Kopumā tika izmantoti 60 atšķirīgi vārdi, katrs piecas reizes. Tātad pavisam 300 vārdu pāru. Ja uz ekrāna parādās vārds "krēsls", tad dalībnieks atbildē ieraksta, piemēram, "galds". Pusei no dalībniekiem tika piekodināts, ka katru reizi jāizdomā jauns vārds. Proti, ja pirmo reizi cilvēkam spēcīgākā asociācija ar vārdu "galds" bija "krēsls", tad nākamās četras reizes jāizdomā citas asociācijas, kaut varbūt pirmā doma prātā atkal būtu loģiskais "krēsls – galds". Pretējā gadījumā, ja šis noteikums tiks pārkāpts, dalībniekiem netiktu izmaksāta kompensācija par dalību eksperimentā. Tādējādi piešķirta motivācija pirmo asociāciju apspiest un aizvietot ar citu.

Fradkins ar Eldaru pēc tam salīdzināja abu grupu rezultātus un to, cik ātri tika iesniegta atbildes. Protams, ka grupa, kas drīkstēja katru reizi teikt vienu un to pašu vārdu, atbildēja daudz ātrāk. Otrās grupas dalībniekiem tas prasīja ilgāku laiku, jo daļai vispirms prātā iešāvās jau iepriekš iesniegtā atbilde, kas bija jānoraida, un jāmeklē vietā, norāda pētnieki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!