Eksperimentā 80 angliski runājošiem cilvēkiem bija jāspēlē asociāciju spēle. Uz ekrāna parādoties vārdam, bija jāpasaka otrs, saistīts vārds. Kopumā tika izmantoti 60 atšķirīgi vārdi, katrs piecas reizes. Tātad pavisam 300 vārdu pāru. Ja uz ekrāna parādās vārds "krēsls", tad dalībnieks atbildē ieraksta, piemēram, "galds". Pusei no dalībniekiem tika piekodināts, ka katru reizi jāizdomā jauns vārds. Proti, ja pirmo reizi cilvēkam spēcīgākā asociācija ar vārdu "galds" bija "krēsls", tad nākamās četras reizes jāizdomā citas asociācijas, kaut varbūt pirmā doma prātā atkal būtu loģiskais "krēsls – galds". Pretējā gadījumā, ja šis noteikums tiks pārkāpts, dalībniekiem netiktu izmaksāta kompensācija par dalību eksperimentā. Tādējādi piešķirta motivācija pirmo asociāciju apspiest un aizvietot ar citu.
Fradkins ar Eldaru pēc tam salīdzināja abu grupu rezultātus un to, cik ātri tika iesniegta atbildes. Protams, ka grupa, kas drīkstēja katru reizi teikt vienu un to pašu vārdu, atbildēja daudz ātrāk. Otrās grupas dalībniekiem tas prasīja ilgāku laiku, jo daļai vispirms prātā iešāvās jau iepriekš iesniegtā atbilde, kas bija jānoraida, un jāmeklē vietā, norāda pētnieki.
Dati par to, cik efektīvi dalībnieki spēja piemeklēt jaunas asociācijas, ievadīti datorprogrammā, lai modelētu veidus, kā cilvēki izvairās no atkārtotām, uzmācīgām domām. Fradkins secina, ka liela daļa reaģē pēc paša fakta, proti, noraida uzmācīgo domu vien tad, kad tā jau ir ienākusi prātā. "Šāda pieeja var būt visai problemātiska. Mūsu atklājumi liecina, ka domas ir sevi pastiprinošas. Iedomājoties kādu domu, tā ar katru reizi arvien vairāk tiek nostiprināta atmiņā un palielinās varbūtība, ka šī doma atkal iešausies prātā. Katru reizi, kad mums, reaģējot uz domu, tā ir jānoraida kā nevēlama asociācija, ir risks šai domai nostiprināties vēl vairāk un kļūt uzmācīgākai," spriež pētnieki. Reizēm šādas uzbāzīgas domas, kuras nekādi neizdodas izmest no prāta, rada ciešanas, ja atmiņas ir nepatīkamas.
Fradkina eksperimentā pētnieki secināja – kaut cilvēki vairumā gadījumu nevar pilnībā izvairīties no nevēlamām domām, daļa jau preventīvi var prognozēt, ka prātā grasās iezagties nevēlamā doma (šajā gadījumā jau izmantotā vārdu asociācija, bet dzīves dažādos scenārijos – kāda nepatīkama atmiņa vai pieredze). Tādējādi šie cilvēki laicīgi var noreaģēt un nofiksēt šo domu, pirms tā sākusi "malties" pa prātu un nostiprināties.
Viss pētījums lasāms izdevumā "PLOS Computational Biology".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
