<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@areksan">Arek Adeoye</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Par to, ka dienā vēlams mērot vismaz 10 tūkstošus soļu, droši vien dzirdējis katrs. Taču ieciklēties uz soļu skaitu vien nevajadzētu. Īpaši ja atceramies, ka šo izslavēto slieksni bez jebkāda zinātniska pamatojuma savulaik aizsāka Japānas kompānija "Yamasa" sešdesmitajos gados, pirms Tokijas olimpiādes mārketinga kampaņā reklamējot pirmo soļu skaitītāju.

Pārprast arī nevajadzētu – vēlāki pētījumi apliecinājuši, ka 10 tūkstoši soļu dienā nudien nāk par labu veselībai. Tiesa, bieži vien pietiek arī ar mazāku soļu skaitu jeb, citiem vārdiem sakot, kustēties pat nedaudz ir labāk nekā nekustēties nemaz. Tomēr visbiežāk pievēršam uzmanību tieši soļu skaitam. Nupat divos plašos pētījumos spriests, ka ne mazāk būtiski arī ir – kā mēs šos soļus mērojam. Proti, svarīgs ir arī iešanas ātrums.

Pētījumā iesaistīti 78,5 tūkstoši cilvēku no Anglijas, Skotijas un Velsas vecumā no 40 līdz 79 gadiem, kuri ikdienā nēsāja ierīces ar soļu skaitīšanas funkciju. Pēc aktivitātes tie iedalīti divās kategorijās – tie, kas minūtē vidēji veica mazāk par 40 soļiem un tie, kas veica vairāk par 40 soļiem, kas tika uzskatīta jau par mērķtiecīgu staigāšanu, nevis vienkārši viegla pastaigāšanās, piemēram, šurpu turpu pa istabu. Ņemot vērā, ka bija arī ļoti aktīvi staigātāji, tiem tika izveidota atsevišķa grupa – šajā grupā ieskaitīti cilvēki, kas veica vislielāko soļu skaitu 30 minūtēs (tām nebija jābūt secīgi – skaitījās arī, piemēram, divi 15 minūšu ātras staigāšanas posmi).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!