Vienkāršs paņēmiens, kas var mazināt stresu – bez sportošanas un meditācijas

Birmingemas Pilsētas universitātes lietišķās un eksperimentālās psiholoģijas profesors Maikls Manticioss un lietišķās psiholoģijas lektore Kiriaki Džianu rakstā vietnē "The Conversation" izklāsta savu darbu šajā jomā, pētot, vai stresu var mazināt arī tik vienkārša nodarbe kā figūru krāsošana apvienojumā ar apzinātību.

Pieaugušajiem paredzētās krāsojamās grāmatas pēdējos gados kļuvušas visai populāras kā relaksācijas metode pēc stresa pilnas dienas. Taču cik šī prakse ir iedarbīga? To Manticioss un Džianu lūkoja noskaidrot eksperimentā, iesaistot 72 dalībniekus. Dalībnieki sadalīti divās grupās. Vienā grupā esošie tika pie krāsojamās lapas, kā arī tika apmācīti šai nodarbei pieiet, praktizējot apzinātību. Proti, nevis vienkārši krāsot, lai izpildītu uzdevumu, bet atslābināt ķermeni un pievērst uzmanību veicamajam uzdevumam un sajūtām, ko sniedz krāsošanas process. Pētnieki arī pamācīja dalībniekus, ko darīt, ja domas "aizklīst" prom no veicamā uzdevuma un pie tā netiek apzināti piedomāts. Otra grupa vienkārši saņēma uzdevumu izkrāsot lapā redzamo objektu.

Pēc uzdevuma beigām pētnieki intervēja dalībniekus un iztaujāja par pašsajūtu. Izrādās, ka apzinātības prakses grupas dalībniekiem pēc uzdevuma stresa līmenis bijis zemāks, bet koncentrēšanās spējas labākas nekā otras grupas dalībniekiem. Taču tas nedarbojās pilnīgi visiem – dažiem no apzinātības grupas dalībniekiem tomēr pētnieku sniegtās instrukcijas šķitušas traucējošas.

Citā eksperimentā iesaistīti 35 pedagogi no Apvienotās Karalistes. Atkal jau divas grupas un vienas grupas dalībniekiem vienu nedēļu ik dienu jākrāso, vienlaikus ievērojot apzinātības pamatprincipus. Otra grupa nesaņēma nekādu uzdevumu. Līdzīgi kā iepriekš, pedagogi, kam bija jāveic pētnieku dotais uzdevums, pēc šīs nedēļas apgalvoja, ka jūtas labāk un ne tik trauksmaini.

Pētnieki arī lūkoja noskaidrot, vai šāda "apzinātā krāsošana" ir labāka metode stresa mazināšanai par tradicionālākām meditācijas metodēm. Salīdzinošā eksperimentā ar 180 dalībniekiem Manticioss un Džianu secināja, ka efekti ir līdzvērtīgi.

"Kopumā mūsu darbs liecina, ka krāsošana var būt laba metode, kā relaksēties un justies labāk. Īpaši apvienojumā ar apzinātību," raksta autori un mudina izmēģināt šo metodi. Daži ieteikumi – atrast klusu vietu, kur iespējams koncentrēties. Nepārspīlēt ar pieejamo krāsu klāstu. Ja pa rokai būs 128 flomāsteri, tas var drīzāk traucēt nekā palīdzēt. Labi, ja krāsojamie objekti ir abstrakti – tas var palīdzēt vairāk pievērst uzmanību pašam krāsošanas procesam, bet nenodarbināt prātu ar tādām problēmām kā pareiza krāsu izvēle, kā tas būtu gadījumā ar reālistiskiem, specifiskiem objektiem – kokiem, puķēm vai dzīvniekiem. "Kamēr krāso, pievērs uzmanību domām. Ja "uzpeld" kādas citas domas vai sajūtas, palaid tās vaļā. Mēģini atkal koncentrēties uz procesu – kā tavas rokas kustības pārnes krāsas uz papīra," padomu sniedz autori un piebilst, ka tai nav obligāti jābūt krāsošanai. Apzināti praktizējot arī adīšanu, zīmēšanu vai dodoties pastaigā – kas nu kuram sirdij tuvāka relaksējoša aktivitāte – var mazināt stresu.