sports, fiziskas aktivitātes, vingrošana, svara samazināšana
Foto: Shutterstock
Ja pavadīsi pietiekami ilgu laiku sociālajos tīklos, diezgan droši, ka pamanīsi arī reklāmas, kas sola palīdzēt "nodzīt" taukus konkrētās ķermeņa vietās. Šīs reklāmas popularizē konceptu, ko dēvē par "Spot reduction" un kas paredz tauku "dedzināšanu" specifiskās vietās ar konkrētu vingrinājumu programmu. Parasti ir runa par vidukļa zonu.

Nav retums arī tādas reklāmas, kas iesaka specifiskas diētas un uztura bagātinātājus, solot samazināt tauku daudzumu noteiktās ķermeņa zonās. Šīs reklāmas bieži izmanto efektīgus attēlus ar cilvēku "pirms" un "pēc" šo līdzekļu lietošanas, un reizēm var šķist visai ticamas.

Diemžēl mērķēta tauku "dedzināšana" konkrētās ķermeņa vietās ir kārtējais ar svara zaudēšanu saistītais mīts. Nav iespējams mērķēti samazināt tauku daudzumu tikai viduklī vai tikai gurnos. Tālāk lasi par iemesliem, kāpēc tā ir.

1. Mūsu ķermeņi enerģijai izmanto visas tauku rezerves

Lai saprastu, kāpēc "spot reduction" ir mīts, jāsaprot, kā ķermenis uzkrāj un patērē taukus. Mūsu ķermenī tauki uzkrājas triglicerīdu veidā. Tie ir lipīdi jeb tauku molekulas, kuras mūsu organisms var izmantot enerģijai. AP 95% no taukiem, ko uzņemam, ir triglicerīdi. Kad mēs ēdam, arī neizmantoto enerģiju mūsu organisms pārvērš triglicerīdu rezervēs.

Triglicerīdi uzglabājas īpašās taukšūnās – adipocītos. Tie nonāk mūsu asinsritē un tiek nogādāti līdz adipozajiem audiem – tiem, ko mēs ikdienā dēvējam par ķermeņa taukiem.

Šie tauki atrodas viscaur mūsu ķermenī, bet primāri uzkrājas kā zemādas tauki vai kā viscerālie tauki ap mūsu iekšējiem orgāniem. Šie tauki ir vitāli svarīgas enerģijas rezerves, un tad, kad ilgstoši nodarbojamies ar fiziskām aktivitātēm, mūsu ķermenis mobilizējas un piekļūst šajos audos uzkrātajiem triglicerīdiem. Tāpat šīs rezerves organisms izmanto tad, kad ievērojam diētas vai gavējam.

Tomēr, pretēji tam, ko apgalvo "spot reduction" popularizējošās reklāmas, mūsu muskuļi vingrinājumu laikā nevar enerģijas iegūšanai "sadedzināt" taukus no konkrētām ķermeņa zonām. Notiek process, ko sauc par lipolīzi un kas pārvērš triglicerīdus brīvajās taukskābēs un glicerolā, kas tad nonāk muskuļaudos ar asiņu palīdzību. Rezultātā mēs vingrinājumu laikā izmantojam enerģiju, kas nāk no visā organismā uzkrātajām tauku rezervēm. Nevis no konkrēti vidukļa joslas vai citas zonas tauku rezervēm.

Foto: Shutterstock

Pētījumi apstiprinājuši, ka "spot reduction" pieeja ir mīts. Piemēram, šis randomizētais 12 nedēļas ilgušais klīniskais pētījums, kurā atklāts – nav būtisku atšķirību starp grupu, kas ievēroja diētu un veica specifiskus vidukļa zonas stiprināšanas vingrinājumus, un grupu, kas ievēroja tikai diētu. Abām grupām tauku samazinājums vidukļa zonā bija līdzīgs.

Arī 2021. gadā veikta 13 pētījumu metaanalīze (kopumā vairāk nekā 1100 pētījuma dalībnieku) apstiprināja, ka lokalizētai muskuļu trenēšanai nav nekādas ietekmes uz tauku sarukumu attiecīgajās zonās. Tikai ar vēdera preses vingrinājumiem nav iespējams samazināt vēdera aptaukošanos.

Pētījumi, kas atbalsta mērķētās tauku "dedzināšanas" efektivitāti, parasti ir ar ļoti nelielu dalībnieku skaitu un nav klīniski nozīmīgi.

2. Ķermenis pats izlemj, kur uzglabājam taukus

Vietas, kurās mums vispirms uzkrājas tauki (un no kurām tauki visātrāk pazūd, kad vingrojam vai ievērojam diētu), ir ārpus mūsu apzinātas kontroles. To nosaka vairāki faktori.

Pirmkārt, tie ir mūsu gēni. Gluži tāpat, kā tavi gēni nosaka, vai būsi īsa vai gara auguma, tie spēlē arī būtisku lomu tajā, kā mūsu organisms menedžē tauku rezerves. Pētījumi rāda, ka gēniem ir 60% "balsstiesību" – tātad vairākums – par to, kā organisms sadala tauku rezerves. Ja tavai mammai tauki vispirms uzkrājas sejas zonā un no turienes arī visātrāk pazūd, tad ir liela varbūtība, ka tev būs tāpat.

Otrkārt, mūsu dzimums. Daba iekārtojusi, ka sievietēm un vīriešiem tauku rezerves ķermenī uzkrājas atšķirīgi. Tostarp sievietēm bieži ir lielāks tauku īpatsvars nekā vīriešiem. Tas galvenokārt ir tāpēc, ka sievietes ķermenis ir optimizēts šādu rezervju uzkrāšanai, lai varētu nodrošināties ar enerģiju grūtniecības laikā. Sievietēm ir tendence vispirms svaru zaudēt no sejas, ikriem un rokām, bet grūtāk tas nākas atbrīvoties no taukiem gurnu, cisku un pēcpuses zonās.

Foto: Shutterstock

Treškārt, mūsu vecums. Novecošana izmaina mūsu muskuļu masu, vielmaiņu, hormonu līmeņus. Tas viss var ietekmēt, no kurām zonām un cik ātri spējam "nomest" liekos taukus. Sievietēm pirms menopauzes un pusmūža vīriešiem ir tendence uzkrāt taukus vidukļa joslā. Tie ir "ietiepīgi", no tiem grūti atbrīvoties.

3. Tabletes un uztura bagātinātāji nepalīdzēs

Vairumā gadījumu šādu līdzekļu reklāmas apgalvo, ka tie ir "labākais veids, kā "nodzīt" vēdera taukus". Bieži tiek apgalvots, ka līdzekļa efektivitāte pārbaudīta "klīniskos pētījumos", tam "esot zinātniski pierādījumi". Realitāte ir tāda, ka neatkarīgi veikti pētījumi šos apgalvojumus apgāž.
Piemēram, divi nesen Sidnejas Universitātē veikti pētījumi, kas apkopoja vairāk nekā 120 pētījumos par dažādiem uztura bagātinātājiem secināto, atklāja – neviens no tiem nepalīdz tukliem cilvēkiem būtiski samazināt svaru.

Rezumējums

Tauku "nodzīšana" no konkrētām ķermeņa zonām ir mīts. Mēs nevaram to kontrolēt. Tā vietā varam sasniegt savus mērķus šīm konkrētajām ķermeņa zonām, zaudējot taukus kopumā.

Jebkuras fiziskās aktivitātes var palīdzēt atbrīvoties no taukiem un uzturēt tonusā muskuļus. Fiziskas aktivitātes ar laiku izmainīs visa ķermeņa aprises un palīdzēs ilgtermiņā menedžēt savu svaru. Mūsu vielmaiņu – cik daudz enerģijas patērējam arī esot miera stāvoklī – nosaka tas, cik liela ir mūsu muskuļu un tauku masa. Muskuļi prasa vairāk enerģijas nekā tauki, un cilvēkiem ar lielāku muskuļu masu būs ātrāka vielmaiņa nekā tiem, kam lielāka tauku masa.

Lai ilgtermiņā veiksmīgi samazinātu tauku masu, tas jādara pakāpeniski. Periodiski "nometot" svaru, tad strādājot, lai šis svars tiktu saglabāts un tauki neatgrieztos tikpat ātri, cik pazuduši. Un tā uz priekšu, līdz sasniegts vēlamais mērķis. Jāievieš pakāpeniskas izmaiņas dzīvesveidā – uzturā, fiziskajās aktivitātēs, miega režīmā.

--

Šis raksts ir pārpublicēts no "The Conversation" saskaņā ar "Creative Commons" licenci un autora atļauju. Visu rakstu oriģinālvalodā var lasīt vietnē "The Conversation".

Raksta autors ir Sidnejas Universitātes (University of Sydney) uztura speciālists, vielmaiņas un aptaukošanās cēloņu pētnieks Niks Fullers (Nick Fuller).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!