Viduslaiki nebija gluži tas vēstures periods, kad ēdiena būtu bijis pārpārēm. Bagātīgi klāti galdi bija tikai tiem, kam pietika naudas – augstmaņiem un bagātniekiem. Pārējie iztika, kā nu prata. Un tomēr daži no tā laika ēšanas paradumiem ir saglabājušies līdz mūsu dienām, un dažus pat cenšamies atkal ieviest, raksta specializētais portāls "History Collection".
Viduslaikos sabiedrība iedalījās tajos, kam bija nauda, un tajos, kam nebija – vidusšķira vēl nepastāvēja. Abām klasēm bija ļoti atšķirīgi ēšanas paradumi un arī virtuves aprīkojums – bieži vien tas bija tikai grāpis virs uguns.
Visa pamats viduslaiku pārtikā bija maize, taču tā bija cepta no rupja maluma miltiem un bieži neraudzēta. Pienu deva govis, aitas un kazas, bet dzēra to tikai bērni – pārējo izmantoja siera gatavošanā, jo to bija vienkāršāk uzglabāt. Ledusskapju un ledus pagrabu tak nebija! Parastie ļaudis dzēra alu, bagātie – vīnu. Uzturā salīdzinoši daudz lietoja gaļu, izņemot dienas, kad to aizliedza baznīca, un aizliedza bieži, gandrīz trešdaļu gada.
Kas no viduslaiku ēšanas paradumiem ir saglabājušies līdz mūsu dienām?
Uz galda – vietējie produkti
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
