Divi mēneši un divas dienas. Tik ilgi ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) apmācītajam spiegam Nikolajam Balodim, kuru 1952. gada augusta beigās iesūtīja Latvijā, izdevās nodzīvot brīvībā čekas nenoķertam. No visiem ASV un Lielbritānijas aģentiem, kurus pēc 2. pasaules kara slepeni nogādāja Latvijā, Balodis noturējās visilgāk. Citus čeka aizturēja vai nošāva pirmajās stundās vai dienās pēc nokļūšanas Latvijas PSR. Vai no šī brīvībā pavadītā laikā CIP bija kāds labums un Balodis palīdzēja sagraut čekas radīto melu un dezinformācijas sistēmu, kas gandrīz desmit gadus turēja maldos rietumniekus? Diemžēl ne.
Portāls "Delfi" turpina rakstu sēriju par CIP spiegu Nikolaju Balodi un viņa darbību Latvijā Aukstā kara laikā. Pirmajā publikācijā stāstījām par britu un ASV slepeno dienestu operācijām Latvijā pēckara periodā, kas čekas pretdarbības un nodevēju dēļ pilnībā izgāzās. Savukārt otrajā publikācijā, balstoties uz CIP un čekas dokumentiem, atklājām, kā ASV specdienestā nokļuva padomju spiegs, kurš jau pamatu pamatos sabotēja CIP operāciju.
1952. gada 27. augustā pie Gramzdas Kurzemē no lidmašīnas tika desantēti trīs Rietumvācijā apmācīti ASV spiegi – bijušais Latviešu leģiona leitnants Alfrēds Riekstiņš, čekas iesūtīts spiegs Edvīns Ozoliņš un šī stāsta varonis Nikolajs Balodis. Balodi pēc izlēkšanas ar izpletni vējš aiznesa sāņus, savukārt Riekstiņš un Ozoliņš devās uz Sabiles pusi. Tur kādās mājās abus spiegus aplenca čekas spēki, Riekstiņš izdarīja pašnāvību, pārkožot indes ampulu, savukārt nodevējs Ozoliņš čekistiem stāstīja, ka Latvijā ir vēl trešais CIP spiegs, kurš jāatrod, – Balodis.
Šajā brīdī vēlreiz jānorāda, ka turpmākā notikumu gaita lielākoties ir rekonstruēta pēc čekas avotiem, kas var būt ne līdz galam patiesi.
Mētelis un restorāns
Patiesībā Balodim krietni paveicās, ka viņš ar izpletni nosēdās atsevišķi no abiem pārējiem spiegiem. Citādi arī viņam draudētu Riekstiņa liktenis. Mežā krūmos noslēpis mašīnpistoli, izpletni, radiouztvērēju un daļu naudas, viņš devās uz tuvāko dzelzceļa staciju un jau nākamajā dienā netraucēti nonāca Rīgā. Latvijas galvaspilsētā viņš uz ielas satika savu bērnības draudzeni Tamāru, kura atļāva Nikolajam pie viņas Rīgā pārnakšņot. Tamāra bija trīs bērnu vientuļā māte, kura dzīvoja kopā ar saviem vecākiem.
Jau otrajā dienā Balodis atzinās Tamārai, ka ir ASV iesūtīts spiegs, kuram Latvijā ir uzticēta īpaša misija. Sieviete to uztvēra mierīgi un pat palīdzēja Balodim slēpt viņa nelegālo ekipējumu. Tā kā spiegam bija līdzi daudz padomju naudas, viņš Tamārai uzdāvināja mēteli, veda uz restorāniem un visādi citādi lutināja, liecina čekas materiāli. Naudu viņš ir devis arī Tamāras vecākiem, kuri to esot izmantojuši, lai rīkotu iedzeršanas.
Tikmēr 30. augustā, kad jau Balodis bija Rīgā, kāds kolhoznieks Priekules apkaimē atrada specifisku izpletņlēcēju cepuri, bet 14. septembrī padomju karavīri un čekisti šajā pašā apkaimē atrada Baloža rūpīgi noslēptās mantas. Tikai šajā brīdī padomju drošībnieki saprata, ka tiešām ir bijis vēl trešais spiegs, jo sava aģenta "Pilot" liecībām viņi līdz galam neticēja
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
