Stropi zem 5G torņiem – vai Rīgā ievākts medus ir tīrs un drošs ēšanai

Saka, ka ar bitēm neko nekad nevar zināt. Taču tā ir tikai daļēja patiesība – pie mums viesos ir divi cilvēki, kas par bitēm zina diezgan daudz. Ne visu, bet daudz. Urbāno biškopju saimi pārstāv Valdis Janovs, bet par bitēm un kukaiņiem vispār vislabāk zinās neviens cits kā Jānis Gailis, Latvijas Entomoloģijas biedrības valdes loceklis un asociētais profesors Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē.

Bites nereti tiek minētas kā viens no indikatoriem planētas veselībai. Ja izmiršot bites, tad gals pienāks arī cilvēkiem. Vai tā ir tiesa?

Nedaudz pārspīlēts būs, taču šajā apgalvojumā ir arī liela daļa patiesības, spriež entomologs Jānis Gailis. "Bites un citi kukaiņi, kas veic apputeksnēšanu, patiesībā nodrošina mūs ar lielu daļu pārtikas. Ja nebūs apputeksnētāju, var izzust liela daļa augu, kurus mēs ēdam vai kurus ēd tie lopiņi, kurus mēs gribam ēst. Šī barības ķēde trūkst pušu. Ja pazūd bites un citi apputeksnētāji, civilizācija var nonākt diezgan lielās sprukās." Tas būtu kā domino efekts, un bišu izmiršana ietekmētu daudzus jo daudzus aspektus. Diez vai cilvēce pilnībā aizietu bojā, bet neko labu bišu izmiršana mums nesolītu.

Neko labu bišu bojāeja cilvēcei nesolītu, uzskata LBTU asociētais profesors un vadošais pētnieks Jānis Gailis.

Cik labi bites jūtas un vai eksperti par bišu likteni mūsdienu pasaulē ir satraukti? Vai bitēm šodien izdzīvot un darboties ir grūtāk nekā pirms 50 gadiem? Valdis Janovs atzīst, ka bišu populācijām mūsdienās ir jauni izaicinājumi, piemēram, varroze, kas mūsu platuma grādos ievazāta no Āzijas, pateicoties cilvēku mobilitātei un intensīvai ceļošanai, globālai preču un produktu apritei.

Liels izaicinājums ir arī klimata pārmaiņas. Straujas laikapstākļu svārstības – te +20 grādi martā, tad pēc dažām dienām atkal slapjš sniegs, pēc tam vēsa un lietaina nedēļa, tad pēkšņi dienas laikā atkal +20 grādi. Ko par to saka bites? "Tāpat kā cilvēkam, zināmā mērā bitēm tas ir šoks," atzīst Janovs.

Pēdējā desmitgadē strauji augusi urbānās biškopības popularitāte. Bišu dravas atrodas nevis kādā skaistā meža ielokā, pļavas malā vai lauku sētā, bet gan pilsētās. Turklāt ne tikai mazpilsētās, bet arī Rīgā, kur bites tur arī Valdis Janovs. Kā tās jūtas pilsētā?

"Bites jūtas labi. Man ir dravas gan Rīgā, gan laukos, tāpēc varu salīdzināt ziemošanas un barības bāzes apstākļus, arī piesārņojuma aspektus," pieredzē dalās Janovs. Daļā sabiedrības gan vēl šādu praksi esot grūti pieņemt – par Rīgas bitēm un to ievākto medu dzirdēts daudz ķengu. "Pagājušgad ar LMT bišu savākto medu vinnējām garšīgākā tumšā medus godalgu Latvijas Biškopības biedrības rīkotajā konkursā," stāsta biškopis. Taču pēc tam nācies klausīties, ka tās bites taču saēdušās ogļu putekļus un bitumu un vēl visu ko. "Cilvēkiem patīk muldēt visu, kas ienāk prātā. Taču medus tiek sūtīts uz visām analīzēm, un kā kolēģi biedrībā teica – garlaicīgas tās analīzes. Jau cik gadus meklējam [kaut ko ārpus normas, kaitīgu – red.], un nevaram atrast."

Pat ja kādam tā nešķiet, Rīga kopumā ir ļoti zaļa pilsēta, uzskata biškopis. Galveno bišu barības bāzi te veido apstādījumos esošās liepas, kā arī visi mazdārziņi. Pavasarī ziedēs ābeles, bumbieres, visādi apstādījumi. Pirms gada Janovs ar LMT bišu ievākto medu ieguva arī garšīgākā medus godalgu gaišā medus kategorijā. Rīgas apstādījumu dažādība bijusi viena no veiksmes atslēgām. "Tas ir ļoti viegls, aromātisks. Savdabīgs tieši ar dažādību, ko nodrošina pilsēta."

Janova bišu saimes dzīvo arī tiešā 5G torņu tuvumā. Protams, ka biškopis dzirdējis arī ierosinājumus bitēm izgatavot folijas cepurītes. Taču ja nopietni, tehnoloģijas jau šobrīd biškopjiem būtiski var atvieglot darbu un ļauj turēt rūpi par saimi attālināti.

Viens no Janova stropiem stāv uz viedajiem svariem, un strops aprīkots ar sensoriem. "Tas palīdz saprast, kāda ir temperatūra stropā. Svari dod informāciju par to, vai ir ienesums. To smuki var redzēt attālināti. Uzreiz zinu – jā, ir sākušas ziedēt liepas, tāpēc ir jādodas uz dravu un jāuzliek papildu medus telpas. Viedās ierīces palīdz."

Reizēm gan gadās arī ķibeles. Turpat pie minētās 5G antenas reiz ligzdoja arī kaijas. Kad Janovs gājis apraudzīt dravu, lielās kaijas metušās virsū. Ar laiku gan ir pieradušas, taču mazie kaijulēni piedzima un līda zem stropiem, jo tur ir ēna. "Viens no tādiem aspektiem bija – līst lietus, bet man sensors to nerāda. Kaut kas nav. Aizbraucu uz dravu un skatos, ka kaijuļi pietaisījuši lietus sensoru."

Jānis Gailis piebilst: "Viedās tehnoloģijas vismaz pagaidām cilvēka darba aspektu aizstāt nevar. Dūmeklis būs jālieto, jo pie stropiem jāiet, un medus sviede arī būs jālieto. Bet tehnoloģijas var padarīt biškopību efektīvāku un precīzāku. Piemēram, ja tās ir dravas ārpus pilsētas, var attālināti skatīties dinamiku, kā pieaug masa saimēs. Kolīdz redzi, ka pieaugums sāk kļūt ļoti neliels, skaidrs – bitēm tur īsti vairs nav nekā darāma. Savā rādiusā tās visu ir savākušas. Var domāt par saimes pārvietošanu."

Vairāk par bitēm pilsētā klausies podkāstā "Zinātne vai muļķības" – uzzināsi arī, vai Vecrīgā ievākts medus garšo pēc rumkolām, cik liela problēma biteniekiem Latvijā ir lāči un kā labāk tikt galā ar bišu dzēlienu sekām. Epizodi klausies "Spotify", "Apple Podcasts" un citās podkāstu platformās, kā arī skaties "YouTube".