Lai cilvēkiem uz šīs Zemes, kas bija, ir un pārskatāmā nākotnē būs mūsu vienīgās mājas, dzīvošana būtu komfortabla, nepieciešami noteikti apstākļi un paredzamas šo apstākļu izmaiņas. Vēlams, ne pārāk straujas. Planētas "veselības stāvokļa" noteikšanai pētnieki izstrādājuši diagnostikas rīku ar deviņām tā dēvētajām robežām jeb "planetary boundaries", kuras šķērsot nevajadzētu, ja gribam savas mājas saglabāt dzīvošanai tīkamas. Diemžēl šobrīd cilvēku saimniekošanas rezultātā sešas no deviņām robežām jau ir šķērsotas, liecina izdevumā "Science Advances" publiskots pētījums.
Pirmo reizi šīs robežas zinātnieki definēja 2009. gadā, bet atjaunināja 2015. gadā. Jaunajā pētījumā šīs robežas ir definētas vēl konkrētāk nekā iepriekš – ar noteiktām, izmērāmām skaitliskām vērtībām. Piemēram – maksimālais pieļaujamais oglekļa dioksīda daļiņu daudzums atmosfērā ir 350 daļiņas uz miljonu. Tas pat nav tik zems kā atskaites posmā pirms rūpnieciskās revolūcijas, kad gaisā bija 280 CO2 daļiņas uz miljonu. Taču pat pētnieku noteiktā latiņa šobrīd ir krietni pārsniegta – atmosfērā šobrīd ir nu jau apmēram 420 CO2 daļiņu uz miljonu.
Nosakot šos deviņus raksturlielumus, pētnieki ņēma vērā apstākļus, kādi uz Zemes valdījuši pēdējos 10 tūkstošos gadu jeb Holocēnā, posmā kopš pēdējā ledus laikmeta līdz mūsdienām. Cilvēces attīstības gaita šajās tūkstošgadēs liecina, ka klimats un citi apstākļi bijuši labvēlīgi civilizāciju uzplaukšanai.
Kas ir šīs deviņas robežas? Lūk, uzskaitījums:
- klimata pārmaiņas (kritērijs ietver gan CO2 koncentrāciju atmosfērā, gan starojuma bilanci jeb starpību starp Zemes virsmas saņemto un zaudēto Saules enerģijas daudzumu);
- jaunu vielu un organismu radīts piesārņojums (piemēram, mikroplastmasa vai radioaktīvs piesārņojums);
- statosfērā esošā ozona slāņa noārdīšanās;
- aerosolu uzkrāšanās atmosfērā;
- okeāna skābuma līmeņa paaugstināšanās;
- bioķīmiskās ieplūdes (slāpekļa un fosfora savienojumu nonākšana vidē);
- saldūdens piesārņojums;
- sauszemes platību izmantošanas izmaiņas;
- biosfēras integritāte – funkcionālā un ģenētiskā daudzveidība.
Plaša, starptautiska zinātnieku komanda apkopoja aptuveni 2000 iepriekš veiktu pētījumu datus un secinājumus, lai izvērtētu, kuras no šīm robežām un cik tālu jau esam pārkāpuši. Izrādās, ka normas robežās esam spējuši noturēties vien trīs kritērijos.
Attēls: Katherine Richardson, Will Steffen, Wolfgang Lucht et al.; Earth beyond six of nine planetary boundaries / Science Advances
Pagaidām okeāni vēl nav skābāki par vēlamo robežu, taču ir tuvu tai. Arī aerosoli atmosfērā jeb, vienkāršiem vārdiem runājot, gaisa piesārņojums ir normas robežās. Vislabākā šobrīd ir situācija ar ozona slāni, un par to jāsaka paldies izlēmīgajai rīcībai 80. gadu beigās, kad tika izstrādāts Monreālas protokols, ar kuru būtiski tika ierobežota ozona slāni noārdošu savienojumu izmantošana rūpniecībā. Nesen tapis izvērtējums vairākas desmitgades pēc protokla stāšanās spēkā liecina, ka tas paglābis planētu un mūs no graujošas katastrofas. Ozona slānis atkopjas, un par to jāsaka paldies tikai izlēmīgai un savlaicīgai rīcībai. Diemžēl ar klimata pārmaiņu ierobežošanas pasākumiem tik raiti neiet.
Savukārt pārējās sešas robežas ir pārkāptas. Kā redzams, vissliktākā situācija ir ar bioloģisko daudzveidību un piesārņojumu – kā mikroplastmasas, tā citu savienojumu. Tostarp arī slāpekļa un fosfora savienojumu, kas ir lauksaimniecībā plaši lietoti kā mēslojums, nonākšana ūdeņos. CO2 koncentrācija atmosfērā un starojuma bilance arī pārāk iepriecinoša nav. Ko šī ne pārāk labā diagnoze nozīmē planētai un mums? Ne gluži nenovēršamu katastrofu, kā norāda Kopenhāgenas Universitātes Zemes sistēmu pētniece un pētījuma vadošā autore Katrīna Ričardsone. "Tas ir brīdinājums," viņa uzsver un salīdzina to ar paaugstinātu asinsspiedienu cilvēkam.
Ja nemainīsim veidu, kā saimniekojam, tuvākajā gadsimtā vai pat gadu desmitos planēta var kļūt par vietu, kas vairs ne tuvu nav tik patīkama dzīvošanai. Tostarp daļa zinātnieku satraukušies par straujo iedzīvotāju skaita pieaugumu un lēš, ka pārskatāmā nākotnē planētas populāciju gaida vērienīgs sarukums. Par to vairāk lasi šajā rakstā:
Prognozē drīzu un vērienīgu Zemes iedzīvotāju skaita sarukumu
Planētas populācija burtiski ir "eksplodējusi" pēdējā gadsimta laikā. Pētnieki bieži sprieduši par to, kāds ir optimālais Zemes iedzīvotāju skaits, kā arī maksimālais, cik daudz cilvēku šī planēta "spēj nest". Britu Kolumbijas universitātes pētnieks Viljams Rīss uzskata, ka lūzuma punkts vairs nav aiz kalniem un pat šajā gadsimtā varam sagaidīt vērienīgu globālās populācijas korekciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
