Lai cilvēkiem uz šīs Zemes, kas bija, ir un pārskatāmā nākotnē būs mūsu vienīgās mājas, dzīvošana būtu komfortabla, nepieciešami noteikti apstākļi un paredzamas šo apstākļu izmaiņas. Vēlams, ne pārāk straujas. Planētas "veselības stāvokļa" noteikšanai pētnieki izstrādājuši diagnostikas rīku ar deviņām tā dēvētajām robežām jeb "planetary boundaries", kuras šķērsot nevajadzētu, ja gribam savas mājas saglabāt dzīvošanai tīkamas. Diemžēl šobrīd cilvēku saimniekošanas rezultātā sešas no deviņām robežām jau ir šķērsotas, liecina izdevumā "Science Advances" publiskots pētījums.
Pirmo reizi šīs robežas zinātnieki definēja 2009. gadā, bet atjaunināja 2015. gadā. Jaunajā pētījumā šīs robežas ir definētas vēl konkrētāk nekā iepriekš – ar noteiktām, izmērāmām skaitliskām vērtībām. Piemēram – maksimālais pieļaujamais oglekļa dioksīda daļiņu daudzums atmosfērā ir 350 daļiņas uz miljonu. Tas pat nav tik zems kā atskaites posmā pirms rūpnieciskās revolūcijas, kad gaisā bija 280 CO2 daļiņas uz miljonu. Taču pat pētnieku noteiktā latiņa šobrīd ir krietni pārsniegta – atmosfērā šobrīd ir nu jau apmēram 420 CO2 daļiņu uz miljonu.
Nosakot šos deviņus raksturlielumus, pētnieki ņēma vērā apstākļus, kādi uz Zemes valdījuši pēdējos 10 tūkstošos gadu jeb Holocēnā, posmā kopš pēdējā ledus laikmeta līdz mūsdienām. Cilvēces attīstības gaita šajās tūkstošgadēs liecina, ka klimats un citi apstākļi bijuši labvēlīgi civilizāciju uzplaukšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
