Taurenītis aiz dzelzs priekškara. Ariadnas traģēdija, mēģinot izdzīvot okupētajā Latvijā
VIESTURS RADOVICS
DELFI žurnālists
DELFI žurnālists
Viss sākas ar milzīgo, 1999. gadā izdoto krājumu "No NKVD līdz KGB. Politiskās prāvas Latvijā: 1940–1986". Tajā ir apkopotas visas Latvijas arhīvos atrodamās čekas ierosinātās krimināllietas pret Latvijas iedzīvotājiem. Šajā grāmatā es meklēju lietu par vienu no Kārļa Ulmaņa miesassargiem, bet tad blakus šķirklī nejauši ieraudzīju kādu ierakstu. Tas bija ievērojami garāks par citiem šajā krājumā, kur cilvēku nodarījumu apraksts parasti aprobežojas ar dažu vārdu teikumu.
Ja pat daļa no šeit minētā ir taisnība, tas būtu pamats kārtīgam spiegu trillerim. Ar nolūku saprast, vai tiešām latviete Ariadna Lindgrēna 2. pasaules kara laikā bija vācu un padomju dubultaģente un spiedze, es sāku pētīt viņas dzīvesstāstu un atklāju skaudro patiesību. Tas ir stāsts par talantīgu latviešu meiteni, kuras dzīvi samala divas okupācijas varas, un par čekistu praksi "uzpūst" lietas no nekā, bez jebkādiem pierādījumiem pieprasot apsūdzētajam nāves sodu. Patiesā aina veidojas, liekot kopā gabaliņus no Ariadnas čekas krimināllietas, citiem dokumentiem un liecībām, kā arī no intervijām ar Ariadnas radiniekiem.
Dziedātāja meita
Kas ir Ariadna Lindgrēna? Viņa piedzima 1918. gada 7. decembrī ievērojamā latviešu dziedātāja Paula Saksa un viņa kundzes Mērijas Saksas ģimenē. Nav zināms, kādēļ bērniņam iedots vārds Ariadna, kas saistās ar grieķu mitoloģijas tēlu, Krētas valdnieka Mīnoja meitu Ariadni. Sengrieķu mītos Ariadne varonim Tēsejam palīdzēja labirintā nogalināt nezvēru Mīnotauru. Pēc tam Ariadne apprecēja sengrieķu zemes auglības spēku un vīnkopības dievu Dionīsu un pati kļuva par dievieti.
1920. gadā piedzima Ariadnas māsa Jogita. Meiteņu tēvs Pauls Sakss bija viens no sava laika pazīstamākajiem latviešu liriskajiem tenoriem, lielākos panākumus viņš guva kā koncertizpildītājs un latviešu komponistu, sevišķi Emīla Dārziņa un Alfrēda Kalniņa, dziesmu interprets, lasāms Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā. Sakss bija arī ievērojams un ilggadējs vokālais pedagogs, no 1919. gada viņš darbojās Latvijas konservatorijā, sākumā kā dziedāšanas klases vecākais vadītājs, bet 1927. gadā kļuva par profesoru.
1920. gadā piedzima Ariadnas māsa Jogita. Meiteņu tēvs Pauls Sakss bija viens no sava laika pazīstamākajiem latviešu liriskajiem tenoriem, lielākos panākumus viņš guva kā koncertizpildītājs un latviešu komponistu, sevišķi Emīla Dārziņa un Alfrēda Kalniņa, dziesmu interprets, lasāms Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā. Sakss bija arī ievērojams un ilggadējs vokālais pedagogs, no 1919. gada viņš darbojās Latvijas konservatorijā, sākumā kā dziedāšanas klases vecākais vadītājs, bet 1927. gadā kļuva par profesoru.
Pauls Sakss. Rīga, 1926. gads. Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka.
Pauls Sakss ar savu ģimeni: kundze Mērija, meitas Ariadna (sēž pa kreisi) un Jogita (pa labi). "Atpūta", 1930. gads
Tā kā Ariadna bija ievērojama latviešu dziedātāja meita, latviešu prese ik pa laikam pievērsa uzmanību viņas gaitām. Ariadnas un viņas ģimenes foto bieži parādījās gan "dzeltenajā presē", gan nopietnākos izdevumos. Piemēram, 1935. gadā laikraksts "Rīts" ziņoja, ka Ariadna kopā ar Latvijas labākajiem slēpotājiem devusies uz studentu meistarsacīkstēm Polijā un Čehoslovākijā.
Laikraksts "Pēdējā Brīdī", 1933. gads
Pusaudža gados viens no Ariadnas hobijiem bija zirgi, un pazīstamais advokāts Reinholds Lamsters, kuram piederēja vairāki augstas klases rikšotāji, vienu no saviem zirgiem bija nodevis jaunās meitenes rīcībā. Ariadna bieži trenējās Rīgas hipodromā un pat piedalījās sacīkstēs. 1933. gada 13. septembrī notika nelaime – Ariadna ieradās hipodromā, lai izmēģinātu kādu no ārzemēm ievestu zirgu, un brīdī, kad viņa kopā ar rikšotāju lielā ātrumā centās šķērsot barjeru, zirgs paklupa un nometa meiteni zemē. Ariadna kritienā atsitās pret barjeras mietiem un zaudēja samaņu.
Neatliekamās palīdzības auto nogādāja Ariadnu Rīgas Sarkanā Krusta slimnīcā. Meitenei bija stipri sadragāta kreisā kāja, vieglāk cietusi labā roka un galva. "Papildus mums ziņo, ka ievainojums nav smags. Kāja nav lauzta, bet krītot tikai pārplēsta āda. Ievainojums sašūts, un pēc dažām dienām cietusī varēs atstāt slimnīcu," 1933. gada septembrī vēstīja laikraksts "Latvis". Kā izrādījās vēlāk, kritiens no zirga tomēr bija atstājis meitenei paliekošu traumu.
Neatliekamās palīdzības auto nogādāja Ariadnu Rīgas Sarkanā Krusta slimnīcā. Meitenei bija stipri sadragāta kreisā kāja, vieglāk cietusi labā roka un galva. "Papildus mums ziņo, ka ievainojums nav smags. Kāja nav lauzta, bet krītot tikai pārplēsta āda. Ievainojums sašūts, un pēc dažām dienām cietusī varēs atstāt slimnīcu," 1933. gada septembrī vēstīja laikraksts "Latvis". Kā izrādījās vēlāk, kritiens no zirga tomēr bija atstājis meitenei paliekošu traumu.
Ar čigānu asinīm
"Ļoti aktīva, pat hiperaktīva. Ļoti manīga, ļoti talantīga, spējīga izsist no dzīves visu, ko var. Apbrīnojama personība." Tā Ariadnu sarunā ar portālu "Delfi" raksturo viņas brālēns Jānis Danoss. 98 gadus vecā kunga māte Olga un Ariadnas māte Mērija bija māsas, un 1930. gadu beigās abas ģimenes kādu laiku dzīvojošas kopā dzīvoklī Rīgā, Pērses ielā. Danoss atklāj, ka kāds no viņu kopīgajiem senčiem bija apprecējis čigānieti un, iespējams, tāpēc dzimtā ik pēc paaudzes bija kāds cilvēks ar klejotāja garu.
"Ariadnai bija labs talants gleznošanā, patiešām. Tāpēc viņa arī stājās Mākslas akadēmijā, un tā nebija tāda gadījuma aizraušanās. Viņa bija arī muzikāla, bet māksla tomēr ņēma virsroku. Protams, viņa zināja vairākas svešvalodas. Bet, kad atgriezās no izsūtījuma, viņa vairs neko nezīmēja un negleznoja, pilnīgi neko," piebilst Danoss.
"Ariadnai bija labs talants gleznošanā, patiešām. Tāpēc viņa arī stājās Mākslas akadēmijā, un tā nebija tāda gadījuma aizraušanās. Viņa bija arī muzikāla, bet māksla tomēr ņēma virsroku. Protams, viņa zināja vairākas svešvalodas. Bet, kad atgriezās no izsūtījuma, viņa vairs neko nezīmēja un negleznoja, pilnīgi neko," piebilst Danoss.
Svinības Danosu ģimenes mājās Rīgā, Āgenskalnā, 1932. gads. Pirmajā rindā uz grīdas – Jāņa Danosa mātes māsas Mērijas Sakss meitas Ariadne un Jogita, otrajā rindā centrā – krievu dziedātājs Fjodors Šaļapins (1873-1938). Foto no Okupācijas muzeja krājuma
1935. gadā Pauls Sakss no savas sievas Mērijas izšķīrās. "Dzīve ar Mēriju nebija laimīga. Viņa bija ļoti greizsirdīga, bet ko es varēju darīt – jaunas meitenes juka prātā no manas balss. Mērija bija nonākusi narkotiku atkarībā, publiski to atzina, ārstējās un mudināja citus to darīt, lasot lekcijas par šo tēmu," savās atmiņās raksta Sakss. 1936. gadā viņš apprecēja savu studenti, dziedātāju Irmu Kalniņu, tajā pašā gadā viņiem piedzima meita Ilze.
"Mēriju visi uzskatīja par pustraku, viņa bija arī diezgan agresīva. Savukārt Sakss bija ārkārtīgi maigs un miermīlīgs. Tāpēc viņi arī izšķīrās. Kad Ariadnai bija kādi 18 gadi, viņa ļoti sastrīdējās ar māti, viņas bieži plēsās. Daļēji šīs nesaskaņas varētu skaidrot ar to, ka pēc šķiršanās Ariadna nenovērsās no sava tēva un turpināja ar viņu uzturēt normālas attiecības. Mātei gan jau tas nepatika. Pēc viena šāda strīda Ariadna vienkārši aizlaidās uz Berlīni. Iedomājieties, kāda tā bija uzņēmība pusaugu meitenei. Berlīnē viņa strādāja kādā fotodarbnīcā – iekrāsoja fotogrāfijas. Tas bija veids, kā melnbaltus foto padarīt krāsainus. Berlīnē viņa nodzīvoja labu laiku un Latvijā atgriezās juku laiku priekšvakarā," stāsta Danoss.
"Mēriju visi uzskatīja par pustraku, viņa bija arī diezgan agresīva. Savukārt Sakss bija ārkārtīgi maigs un miermīlīgs. Tāpēc viņi arī izšķīrās. Kad Ariadnai bija kādi 18 gadi, viņa ļoti sastrīdējās ar māti, viņas bieži plēsās. Daļēji šīs nesaskaņas varētu skaidrot ar to, ka pēc šķiršanās Ariadna nenovērsās no sava tēva un turpināja ar viņu uzturēt normālas attiecības. Mātei gan jau tas nepatika. Pēc viena šāda strīda Ariadna vienkārši aizlaidās uz Berlīni. Iedomājieties, kāda tā bija uzņēmība pusaugu meitenei. Berlīnē viņa strādāja kādā fotodarbnīcā – iekrāsoja fotogrāfijas. Tas bija veids, kā melnbaltus foto padarīt krāsainus. Berlīnē viņa nodzīvoja labu laiku un Latvijā atgriezās juku laiku priekšvakarā," stāsta Danoss.
Mērija Sakss ar meitām Jogitu (no kreisās) un Ariadni (no labās). Rīgā, 1930.-1932. gads. Foto no Okupācijas muzeja krājuma
Čekas uzsāktajā krimināllietā pirmajā pratināšanā Ariadna stāstīja, ka patiesībā gribējusi tālāk no Berlīnes doties uz Argentīnu, bet tam trūcis naudas, tāpēc viņa iedzīvojusies Berlīnē, kur strādājusi dažādus darbus, piemēram, kādā alus brūzī par kantora darbinieci un sekretāri. Berlīnē Ariadna iepazinusies ar vairākiem vietējiem vāciešiem, gan kādu armijas lidotāju, gan vācu virsnieku vārdā Francs Pirkerts, kurš latviešu meitenei stāstījis, ka strādā gestapo – nacistiskās Vācijas slepenpolicijā. Saskaņā ar Ariadnas liecību viņa ar Pirkertu Berlīnē saderinājusies un abi gribējuši atgriezties kopā Latvijā. Īsi pirms izbraukšanas Pirkerts Berlīnē arestēts, savukārt Ariadna uz brīdi aizturēta un pratināta Vācijas policijā. "Pratināšanas laikā man izskaidroja, ka Pirkerts arestēts saistībā ar viņa nolūku izbraukt no Vācijas, kā arī, ka viņš nemaz nav gestapo darbinieks, bet gan strādā kriminālpolicijā," jau vēlāk čekistiem liecināja Ariadna. Jāuzsver, ka visi šie notikumi risinājās 1940. gada sākumā, kad Eiropā jau bija sācies 2. pasaules karš.
Liktenīgais Baigais gads
1940. gada aprīlī Ariadna viena pati atgriezās Latvijā, jau pēc Latvijas okupācijas atsāka studēt Latvijas Mākslas akadēmijā, paralēli strādājot par dekoratori. Kopā ar mākslinieku Romanu Sutu viņa strādāja pie filmas "Kaugurieši", kur arī nofilmējās nelielā epizodiskā lomā. Jānis Danoss atceras, ka Ariadna nedaudz filmējusies arī citās latviešu kinolentēs. Vienlaikus Mākslas akadēmijā Ariadna vadīja studentu kori, kā arī iestājās komjaunatnē. "Jā, viņai bija komjaunieša nozīme piesprausta. Studējot Mākslas akadēmijā krievu laikā, viņa nemaz nevarēja nebūt komjaunatnē. Visi tur bija. Ja tu biji aktīvs cilvēks un kaut ko darīji, tu gribot negribot biji komjaunatnē. Tomēr tās bija arī zināmas priekšrocības. Ariadnas atrašanās komjaunatnē neliecina, ka viņa ir bijusi kāda īpaša komuniste. Jums vajag saprast tā laika situāciju, mēs tagad nevaram vērtēt, kā cilvēki toreiz centās iekarot savu vietu dzīvē," uzsver Danoss.
Ariadna Lindgrēna (no labās) kādas pagaidām nenoskaidrotas filmas, iespējams, kinohronikas uzņemšanas laukumā, 1940. gads. Foto no Jāņa Danosa privātā arhīva
Šajā brīdī Ariadnas dzīvē notika viens no liktenīgākajiem pagriezieniem – 1940. gada oktobrī viņa kļuva par Latvijas NKVD (čekas) aģenti ar segvārdu "Tatjana". Ne Ariadnas Lindgrēnas čekas krimināllietā, ne arī Latvijā pieejamajos tā sauktajos čekas maisos nav atrodami dokumenti, kas apliecinātu, ka Ariadna tiešām tika savervēta par aģenti. Tas gan nenozīmē, ka šādi dokumenti vispār neeksistē, tie, iespējams, ir iznīcināti kara sākumā vai arī atrodas arhīvos Maskavā. Informācija, ka viņa ir savervēta, atrodama tikai Ariadnas pratināšanas protokolos, kur viņa to atklāj čekas izmeklētājiem. Par Ariadnas motivāciju ziņot čekai un viņai noteiktajiem uzdevumiem sīkāk būs lasāms pētījuma otrajā daļā.
Latvijas Valsts arhīvs
Tā sauktajā Baigajā gadā Ariadna meklēja dažādus ceļus, kā padomju spēku okupēto Latviju pamest. 1941. gada sākumā, kad notika otrais vācbaltiešu izceļošanas vilnis uz Vāciju, viņa pieteicās repatriācijai, tomēr nesaņēma atļauju aizbraukt, iespējams, nespējot pamatot savu vācisko izcelsmi vai kādu citu saikni ar Vāciju.
1941. gada pavasarī Rīgā Ariadna iepazinās ar Dānijas tirdzniecības flotes kuģa stūrmani, ar kuru steidzīgi nolēma apprecēties. Kā liecina krimināllietai pievienotā laulības apliecība, 1941. gada 6. jūnijā Rīgā Ariadna Sakss apprecējās ar Dānijas pilsoni Paulu Bjernu Lindgrēnu, pieņemot vīra uzvārdu. Savukārt 17. jūnijā Dānijas vēstniecība Maskavā izdeva apliecību, ka Ariadna saskaņā ar Dānijas likumiem pēc laulībām ar Lindgrēnu ir kļuvusi par Dānijas pilsoni. Tas, iespējams, bija pēdējais izmisīgais Ariadnas mēģinājums pamest komunistu okupēto Latviju.
"Kur viņa nogrāba to jūrnieku, es nezinu. Bet viņa bija ļoti seksīga sieviete. Ar lielu seksapīlu, un viņa prata to izmantot. Ariadna nelaida garām nevienu kaut cik foršu vīrieti. Zināmā mērā viņa bija kā taurenītis, kas labprāt pagaršoja jebkuru ziedu. Ar dāni viņa precējās pareizticīgo baznīcā, es tajās kāzās biju kā liecinieks un turēju Ariadnai kroni virs galvas. Pēc tam viņi abi gribēja ar kuģi doties uz Dāniju, bet krievi Ariadnu neuzlaida uz tā. Viņa vēl gaidīja no Maskavas atļauju izbraukšanai, bet tā neatnāca. Tajā brīdī jau bija sācies karš, vācieši iebruka Padomju Savienībā. Lindgrēns savu sievu vēl kādu laiku gaidīja, bet tad viņa kuģis devās prom. Nākamajā dienā Ariadnu un viņas māsu čeka savāca. Kāpēc čeka to darīja, man nav šaubu – viņa taču gribēja pamest Padomju Latviju, kārtoja dokumentus. Ko tur vairāk vajag!" saka Jānis Danoss.
1941. gada pavasarī Rīgā Ariadna iepazinās ar Dānijas tirdzniecības flotes kuģa stūrmani, ar kuru steidzīgi nolēma apprecēties. Kā liecina krimināllietai pievienotā laulības apliecība, 1941. gada 6. jūnijā Rīgā Ariadna Sakss apprecējās ar Dānijas pilsoni Paulu Bjernu Lindgrēnu, pieņemot vīra uzvārdu. Savukārt 17. jūnijā Dānijas vēstniecība Maskavā izdeva apliecību, ka Ariadna saskaņā ar Dānijas likumiem pēc laulībām ar Lindgrēnu ir kļuvusi par Dānijas pilsoni. Tas, iespējams, bija pēdējais izmisīgais Ariadnas mēģinājums pamest komunistu okupēto Latviju.
"Kur viņa nogrāba to jūrnieku, es nezinu. Bet viņa bija ļoti seksīga sieviete. Ar lielu seksapīlu, un viņa prata to izmantot. Ariadna nelaida garām nevienu kaut cik foršu vīrieti. Zināmā mērā viņa bija kā taurenītis, kas labprāt pagaršoja jebkuru ziedu. Ar dāni viņa precējās pareizticīgo baznīcā, es tajās kāzās biju kā liecinieks un turēju Ariadnai kroni virs galvas. Pēc tam viņi abi gribēja ar kuģi doties uz Dāniju, bet krievi Ariadnu neuzlaida uz tā. Viņa vēl gaidīja no Maskavas atļauju izbraukšanai, bet tā neatnāca. Tajā brīdī jau bija sācies karš, vācieši iebruka Padomju Savienībā. Lindgrēns savu sievu vēl kādu laiku gaidīja, bet tad viņa kuģis devās prom. Nākamajā dienā Ariadnu un viņas māsu čeka savāca. Kāpēc čeka to darīja, man nav šaubu – viņa taču gribēja pamest Padomju Latviju, kārtoja dokumentus. Ko tur vairāk vajag!" saka Jānis Danoss.
No 1941. gada 22. jūnija līdz 4. jūlijam padomju vara steigā arestēja 394 Latvijas iedzīvotājus.
Ariadna Lindgrēna, foto no žurnāla "Sievietes pasaule", 1940. gads
Kā liecina krimināllietas materiāli, 1941. gada 23. jūnijā, dienu pēc nacistiskās Vācijas uzbrukuma Padomju Savienībai, Rīgā, dzīvoklī Pērses ielā, čekisti arestēja gan Ariadnu, gan viņas 20 gadus veco māsu Jogitu, kura tobrīd studēja konservatorijā. Arī māsai kā arestēšanas iemesls tika norādīta sadarbība ar vācu izlūkiem. "Es tajā dienā biju skolā, bet Ariadna un Jogita bija mājās, dzīvoklī Pērses ielā. Ariadna nekur nemuka, jo joprojām cerēja saņemt atļauju izbraukt uz Dāniju. Tā viņas aizveda," atceras Jānis Danoss.
No 1941. gada 22. jūnija līdz 4. jūlijam padomju vara steigā arestēja 394 Latvijas iedzīvotājus, liecina vēsturnieces Ineses Dreimanes apkopotie dati. Bez tiesas šajās dienās tika nošauti vēl vairāk nekā simts latviešu. Tūlīt pēc nacistiskās Vācijas iebrukuma Baltijas kara apgabala komandiera vietnieks Georgs Safronovs parakstīja pavēli "aizturēt un nodot Iekšlietu tautas komisariāta (IeTK) darbiniekiem jebkuru aizdomīgu, šaubīgu personu". Šajā jūklī, visticamāk, tika arestētas arī māsas Ariadna un Jogita.
Inese Dreimane, kura ir lasījusi Ariadnas krimināllietu, pētot īsi pēc nacistu iebrukuma aizturēto Latvijas iedzīvotāju biogrāfijas, portālam "Delfi" norāda, ka šajā īsajā laika posmā čekisti Latvijā "grāba" visus, ko varēja, visus, par kuriem bija jebkādas ziņas, kas radīja aizdomas par "spiegošanu". "Un bija cilvēki, kuriem nepaveicās, kuriem neizdevās noslēpties, un čeka viņus savāca. Čekai jebkurš cilvēks, kuram bija draugi vai paziņas ārzemēs vai arī pazīšanās ar ārzemju diplomātiem, bija spiegs. Bet lielākoties visas šīs spiegu lietas bija uzpūstas no nekā," skaidro vēsturniece.
Par to, ko atklāj Ariadnas Lindgrēnas krimināllietas materiāli un kā latviešu meitenei izdevās izdzīvot apcietinājumā un izsūtījumā Padomju Savienībā, "Delfi" skaidros pētījuma otrajā daļā.
No 1941. gada 22. jūnija līdz 4. jūlijam padomju vara steigā arestēja 394 Latvijas iedzīvotājus, liecina vēsturnieces Ineses Dreimanes apkopotie dati. Bez tiesas šajās dienās tika nošauti vēl vairāk nekā simts latviešu. Tūlīt pēc nacistiskās Vācijas iebrukuma Baltijas kara apgabala komandiera vietnieks Georgs Safronovs parakstīja pavēli "aizturēt un nodot Iekšlietu tautas komisariāta (IeTK) darbiniekiem jebkuru aizdomīgu, šaubīgu personu". Šajā jūklī, visticamāk, tika arestētas arī māsas Ariadna un Jogita.
Inese Dreimane, kura ir lasījusi Ariadnas krimināllietu, pētot īsi pēc nacistu iebrukuma aizturēto Latvijas iedzīvotāju biogrāfijas, portālam "Delfi" norāda, ka šajā īsajā laika posmā čekisti Latvijā "grāba" visus, ko varēja, visus, par kuriem bija jebkādas ziņas, kas radīja aizdomas par "spiegošanu". "Un bija cilvēki, kuriem nepaveicās, kuriem neizdevās noslēpties, un čeka viņus savāca. Čekai jebkurš cilvēks, kuram bija draugi vai paziņas ārzemēs vai arī pazīšanās ar ārzemju diplomātiem, bija spiegs. Bet lielākoties visas šīs spiegu lietas bija uzpūstas no nekā," skaidro vēsturniece.
Par to, ko atklāj Ariadnas Lindgrēnas krimināllietas materiāli un kā latviešu meitenei izdevās izdzīvot apcietinājumā un izsūtījumā Padomju Savienībā, "Delfi" skaidros pētījuma otrajā daļā.