Foto: Publicitātes foto
2023. gada 21. jūnijā norisinājās Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) rīkota diskusija "Azartspēļu regulējums – šobrīd un nākotnē", kurā dalībnieki pārrunāja nozares aktualitātes, tostarp plānoto Azartspēļu un izložu likuma grozījumu kontekstā, iztirzāja spēkā esošo regulējumu un ieskicēja nozares iespējamos nākotnes attīstības scenārijus.

Diskusijā piedalījās Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politiku departamenta direktore Olga Bogdanova, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) priekšniece Signe Birne, Latvijas Universitātes (LU) Antropoloģijas studiju nodaļas vadītāja, asociētā profesore Aivita Putniņa un LSBA prezidents Arnis Vērzemnieks; diskusiju vadīja Sandijs Semjonovs.

Politiskā nenoteiktība ar azartspēļu nozari saistītu jautājumu risināšanā joprojām ir augsta, tādēļ ir būtiski, ka iesaistītās puses turpina saturīgu, uz rezultātu vērstu dialogu par gaidāmajām izmaiņām likumdošanā, lai kā komersantiem, tā pašvaldībām un valstij būtu vienots un saprotams rīcības ietvars. Vecuma cenzs, azartspēļu izvietojuma regulējums, vizuālā identitāte pilsētvidē, spēlētāju aizsardzības jautājumi un citi būtiski aspekti joprojām atrodas neskaidrības zīmē.

"Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs sadarbībā ar nozares pārstāvjiem izvērtēta situācija azartspēļu un izložu jomā un attiecīgi izklāstītas konstatētās problēmas un iespējamie to risinājumu varianti, tai skaitā atkarības novēršanas un profilakses pasākumi. Grozījumi likumā, kas ievieš daļu no pamatnostādnēs noteiktajiem pasākumiem, paredz tostarp mazināt nelegālās un nelicencētās azartspēles un pilnveidot nozares uzraudzību. Ņemot vērā, ka azartspēļu joma skar vairāku valsts pārvaldes iestāžu kompetenci, lai nodrošinātu kontrolētu, legālu un caurskatāmu azartspēļu nozari, ir nepieciešama visu iesaistīto pušu iesaiste, tādēļ konstruktīvam dialogam ir izšķiroša nozīme mērķu sasniegšanā," atzīmē FM Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politiku departamenta direktore Olga Bogdanova.

Korelācija starp pārāk stingru spēļu zāļu ierobežošanu un nelegālo spēļu pieaugumu ir secināta arī vairākos ārvalstu pētījumos, un tie norāda, ka Latvijā ir lielākais nelegālā azartspēļu tirgus īpatsvars Eiropā – aptuveni 26% no kopējā tirgus. Tā, piemēram, 2022. gadā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) pieņēmusi 558 lēmumus par nelegālo vietņu bloķēšanu.

"Jāuzteic, ka azartspēļu nozare jau šobrīd tiek stingri regulēta un uzraudzīta, taču, neskatoties uz to, joprojām pastāv liels nelegālo azartspēļu organizēšanas vietu skaits, īpaši interneta vidē. Būtiski, lai, ieviešot izmaiņas regulējumā, netiktu radīta labvēlīga vide nelegālo azartspēļu izplatībai, jo tas uzliktu papildu slogu inspekcijai, pildot nozares uzraudzības funkciju, turklāt arī Pašatteikušos personu reģistrs nedarbojas pagrīdē. Tāpat būtu nepieciešams reģistru izvērst Baltijas valstu līmenī, lai, piemēram, cilvēks, kas izvēlējies sevi iekļaut reģistrā, nevarētu piekļūt azartspēlēm ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Tas būtu vērtīgs solis pareizajā virzienā un sniegtu papildu palīdzību atkarības skartajiem," uzsver IAUI priekšniece Signe Birne.

Jāatzīmē, ka Finanšu ministrijas (FM) darba grupā, kas veltīta azartspēļu nozares pamatnostādņu ieviešanai, tapis likumprojekts, kas paredz virkni grozījumu, lai tādējādi veicinātu sabiedrības interešu aizstāvību un mazinātu ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus, kā arī nodrošinātu legālu, sociāli atbildīgu un drošu azartspēļu un izložu organizēšanas vidi. Diskusijas dalībnieki savas kompetences ietvaros akcentēja būtiskākās izmaiņas regulējumā, salīdzināja tās ar situāciju ārvalstīs un apsprieda sabiedrības paradumu maiņu, tostarp izceļot tehnoloģiskās attīstības ietekmi uz nozari, kā arī vērtēja Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs noteikto mērķu sasniegšanu.

"Paredzētie grozījumi Azartspēļu un izložu likumā lielākoties ir atbalstāmi, turklāt arī pati nozare jau ilgstoši veic godprātīgu pašregulācijas darbu. Vienlaikus jāatzīmē, ka plānoto 50 grozījumu kopums pat pasaules mērogā ir unikāls, un azartspēļu nozare jau šobrīd ir viena no visstingrāk regulētajām nozarēm Latvijā. Tāpat Asociācija aicina uz pilnvērtīgu diskusiju par sabalansētu iespējamo azartspēļu organizēšanas vietu izvietojuma regulējumu, ņemot vērā pamatnostādnēs ietvertās atziņas un līdzšinējo pieredzi," pauž LSBA prezidents Arnis Vērzemnieks

Pilnu diskusijas ierakstu var noskatīties šeit.

Par Latvijas Spēļu biznesa asociāciju

Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA) ir biedrība, kuras sastāvā ir lielākie spēļu biznesa uzņēmumi Latvijā ("Admirāļu klubs", "Alfor", "Klondaika", "JOKER LTD", "Olympic Casino Latvia"), kas iestājas par atbildīgu izklaidi un kvalitatīvu spēļu biznesa veidošanu Latvijā. Saskaņā ar asociācijas darbības kodeksu tiek veicināta droša un atbildīga spēle. Viens no LSBA mērķiem ir veicināt sabalansētas azartspēļu nozares politikas un stabilas regulatīvās vides izveidi azartspēļu nozarē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!