Tirgus, stacija, "Aukla". Bīstamākais rajons Rīgā?
Maskavas priekšpilsētas kriminālais stāsts
Foto: Dmitrijs Suļžics / f64
KRIMINĀLĀ RĪGA. LABAIS KRASTS
Diāna Čučkova
žurnāliste, projekta autore
Olga Petrova
žurnāliste, projekta autore
Bīstamākā apkaime Rīgā – Maskačka jeb Maskavas priekšpilsēta. Šādi uzskata lielākā daļa rīdzinieku: vismaz tā rāda SKDS rīkoto aptauju rezultāti 2002. un 2015. gadā. Te bieži vien notikušas laupīšanas uz ielas, daudz uzbrukumu, zādzību un ar narkotikām saistītu noziegumu. Vai šī situācija reiz mainīsies?
Šis raksts ir daļa no stāstu cikla "Kriminālā Rīga. Labais krasts", kurā DELFI atklāj dažādu Rīgas apkaimju kriminālo pagātni un tagadni.
Maskačkas teritorijā iekļaujas arī Rīgas Centrālā stacija, autoosta, Centrāltirgus un krāmu tirgus "Latgale". Ikvienā pasaules pilsētā tieši stacijas un tirgi kā magnēts vilina gan noziedzniekus, gan margināļus. Te patīk pulcēties gan klaidoņiem, gan iebraukušajiem "viesmāksliniekiem", šī ir īsta paradīze kabatzagļiem un narkotiku izplatītājiem.
Maskavas forštate aizņem gandrīz 760 hektārus Rīgas teritorijas, 2017. gadā te bija teju 30 tūkstoši iedzīvotāju. Šis ir viens no senākajiem Rīgas mikrorajoniem, kuru nosacīti var dalīt četrās daļās. Caur to vijas arī viena no lielākajām pilsētas maģistrālēm – Krasta iela.
Maskavas priekšpilsēta
760
30 000
iedzīvotāji
personas
hektāri
platība
Jāteic, ka pēdējos gados Maskavas priekšpilsētā kļuvis mierīgāk nekā, piemēram, Pļavniekos vai Ķengaragā. Daudzi objekti iekļauti tūristu ceļvežos, vēsturiskās ēkas tiek savestas kārtībā. Iespējams, pavisam drīz par pamestajiem Maskačkas graustiem atcerēsimies vien no citu atmiņām.
Tirgus un stacija
Maskavas (vēlāk – Latgales) rajona milicijas (policijas) nodaļas darbinieki kontrolēja milzīgu teritoriju. Faktiski tā bija kriminogēnākā vieta Rīgā. Neskaitot Maskavas forštati un Centrāltirgu, tajā iekļāvās allaž huligāniskais Ķengarags, Pļavnieki, kā arī daļa Valmieras un Satekles ielas līdz A. Čaka ielai (pāra numuri).
"Tirgus vienmēr bijis īpaša vieta. Te ir gan kabatzagļi, gan "gopņiki", zagļi un narkomāni... Zināmā mērā par kārtību teritorijā rūpējās "barigas", kas tirgoja spirtu, degvīnu un cigaretes. Viņiem nevajadzēja liekas problēmas," atminas Aleksandrs Djomins. "Starp citu, šie tirgoņi parādījās astoņdesmito gadu vidū, kad Gorbačovs paziņoja, ka mūsu nelaime ir šņabis. Cīņa ar pļēgurošanu ļāva uzplaukt nelegālajam biznesam. Sākās pagrīdes degvīna tirgošana, to varēja nopirkt arī pie nelegālajiem taksistiem. Bet to visu kūrēja partijas biedri un komjaunieši. Tirdzniecībai bieži vien izmantoja dienesta garāžas."
Pie Rīgas Sporta manēžas darbojās tirgus, kur "strādāja" uzpirksteņu spēlmaņi un citi krāpnieki. Viņus kontrolēja Sergo Bakradze (par viņu plašāk uzzināsim stāstā par Rumbulu).
Parkos un kapsētās pulcējās dzērāji un narkomāni. Bieži vien gadījās pārdozēšanas, laupīšanas, zagšana, vietējo "autoritāšu" ķīviņi. Deviņdesmitajos gados zagļi regulāri aptīrīja daudzās Maskavas forštates baznīcas un dievnamus. No kriminālajiem elementiem cieta it visi – gan pareizticīgie, gan katoļi, gan vecticībnieki.
NOZIEGUMU KARTE
Maskavas forštate
1990-2000
2000-2010
2010-2020
1998. gada jūnijs.
Laupīšana Rīgas komercbankas filiālē Lomonosova ielā. Maskās tērpti noziedznieki uzbruka inkasentiem, ievainojot viņus, un nolaupīja 8000 latus un aptuveni 5000 dolārus.
Laupīšana Rīgas komercbankas filiālē Lomonosova ielā. Maskās tērpti noziedznieki uzbruka inkasentiem, ievainojot viņus, un nolaupīja 8000 latus un aptuveni 5000 dolārus.
1997. gada decembris.
Policija atšķetina slepkavības lietu Matīsa kapos, kas bija piedēvēta "Rīgas maniakam". Izrādījās, agrāk tiesāto 36 gadus veco sievieti bija nogalinājuši viņas paziņas – Jeļena un Silvestrs.
Policija atšķetina slepkavības lietu Matīsa kapos, kas bija piedēvēta "Rīgas maniakam". Izrādījās, agrāk tiesāto 36 gadus veco sievieti bija nogalinājuši viņas paziņas – Jeļena un Silvestrs.
1996. gada 22. septembris.
Dzirnavu ielas 151. nama pagalmā nogalināts holdinga "Mono-M" vadītājs uzņēmējs Valērijs Mačugins, kā arī viņa pavadone – modeļu aģentūras "Natalie" vadītāja Natālija Meisāne.
Dzirnavu ielas 151. nama pagalmā nogalināts holdinga "Mono-M" vadītājs uzņēmējs Valērijs Mačugins, kā arī viņa pavadone – modeļu aģentūras "Natalie" vadītāja Natālija Meisāne.
1995. gada jūnijs.
Rāznas ielā izvarota, nogalināta un aplaupīta 20 gadus veca jauniete. Noziedznieks upurim atņēma ādas jaku, zelta ķēdīti, divas zelta rokassprādzes, divus zelta gredzenus ar briljantiem un divus bez.
Rāznas ielā izvarota, nogalināta un aplaupīta 20 gadus veca jauniete. Noziedznieks upurim atņēma ādas jaku, zelta ķēdīti, divas zelta rokassprādzes, divus zelta gredzenus ar briljantiem un divus bez.
1994. gada 7. jūlijs.
Sprādziens pie Latgales priekšpilsētas policijas pārvaldes ēkas Gogoļa ielā. Tika uzskatīts, ka šī ir atriebība tiesībsargājošajām struktūrām par Rīgā un apkārtnē notikušajām pārbaudēm un aizturēšanām. Policija konfiscēja lielu daudzumu nelegāli ievesta spirta. Pārbaudes notika Latgales priekšpilsētas teritorijā: Centrāltirgū, Sporta manēžā un Rumbulas tirgū.
Sprādziens pie Latgales priekšpilsētas policijas pārvaldes ēkas Gogoļa ielā. Tika uzskatīts, ka šī ir atriebība tiesībsargājošajām struktūrām par Rīgā un apkārtnē notikušajām pārbaudēm un aizturēšanām. Policija konfiscēja lielu daudzumu nelegāli ievesta spirta. Pārbaudes notika Latgales priekšpilsētas teritorijā: Centrāltirgū, Sporta manēžā un Rumbulas tirgū.
1994. gada 24. maijs.
Sprādziens Lāčplēša ielā 131 – pie biroja smagi ievainots uzņēmējs Vladimirs Dukāts, divi viņa darbinieki un vēl viena persona. Uzņēmējs no gūtajām traumām pēc nedēļas slimnīcā mira.
Sprādziens Lāčplēša ielā 131 – pie biroja smagi ievainots uzņēmējs Vladimirs Dukāts, divi viņa darbinieki un vēl viena persona. Uzņēmējs no gūtajām traumām pēc nedēļas slimnīcā mira.
1993. gada oktobris.
Gogoļa un Lāčplēša ielas stūrī eksplodē Vladimiram B. piederošā automašīna "Ford Granada". Cietušais guva muguras ievainojumu.
Gogoļa un Lāčplēša ielas stūrī eksplodē Vladimiram B. piederošā automašīna "Ford Granada". Cietušais guva muguras ievainojumu.
1993. gada 9. maijs. Netālu no Salu tilta Krasta ielā atrasts vīrieša līķis ar sasietām rokām un kājām. Uz upura kakla eksperti atrada atlikas no auduma, ar kuru uzbrucēji nosmacējuši savu upuri.
1993. gada marts.
Rāznas ielā atrasti divu noslepkavotu sieviešu līķi. Aizdomās par nozieguma izdarīšanu policija apcietināja 29 gadus vecu grūtnieci un viņas līdzdalībnieku. Slepkavības izdarītas, lai aplaupītu upurus.
Rāznas ielā atrasti divu noslepkavotu sieviešu līķi. Aizdomās par nozieguma izdarīšanu policija apcietināja 29 gadus vecu grūtnieci un viņas līdzdalībnieku. Slepkavības izdarītas, lai aplaupītu upurus.
1992. gada novembris. Centrāltirgus apkārtnē notiek uzbrukums 1971. gadā dzimušam vīrietim. Noziedznieki, kas uzdevās par milicijas darbiniekiem, vispirms upuri piekāva, bet pēc tam nolēma noslīcināt Daugavā. Vīrietis izdzīvoja, vien zaudēja 600 rubļus (ap četrarpus eiro) un dokumentus. Pusdzīvo upuri ļaundari iesēdināja mikroautobusā "Latvija" un aizveda uz dzīvokli Salaspilī, kur vēlreiz piekāva un nolaupīja pulksteni.
1992. gada 7. aprīlis.
Notiek uzbrukums firmas "Viking" birojam Lāčplēša ielā 106/108. Noziedznieki piekāva apsargu un nolaupīja tehniku 1,2 miljonu Latvijas rubļu vērtībā (8500 eiro).
Notiek uzbrukums firmas "Viking" birojam Lāčplēša ielā 106/108. Noziedznieki piekāva apsargu un nolaupīja tehniku 1,2 miljonu Latvijas rubļu vērtībā (8500 eiro).
1992. gada 12. marts.
Pie Centrālās stacijas apcietina 23 gadus vecu klaidoni, kurš policijas iecirknī izvelk granātu RG-42 un mēģina to uzspridzināt.
Pie Centrālās stacijas apcietina 23 gadus vecu klaidoni, kurš policijas iecirknī izvelk granātu RG-42 un mēģina to uzspridzināt.
1990. gada 6. septembris.
Vagonu parkā pusaudži izdemolē vilciena vagonu: sagraizīts sēdekļu audums, izsisti gaismekļi, kā arī logi un spoguļi. Pēc grautiņa kompānija pielēja vagonu ar ugunsdzēsības putām. Vainīgo grupa tika aizturēta: septiņi Latvijas iedzīvotāji, divi no Tallinas, divi no Petrozavodskas un viena persona no Kauņas.
Vagonu parkā pusaudži izdemolē vilciena vagonu: sagraizīts sēdekļu audums, izsisti gaismekļi, kā arī logi un spoguļi. Pēc grautiņa kompānija pielēja vagonu ar ugunsdzēsības putām. Vainīgo grupa tika aizturēta: septiņi Latvijas iedzīvotāji, divi no Tallinas, divi no Petrozavodskas un viena persona no Kauņas.
1998. gada maijs.
Lāčplēša ielā 161 savā darbavietā ar diviem šāvieniem nogalināts stomatologs Andrejs M.
Lāčplēša ielā 161 savā darbavietā ar diviem šāvieniem nogalināts stomatologs Andrejs M.
1998. gada maijs
Kādā dzīvoklī Dzirnavu ielā 132 noziedznieki īpaši nežēlīgi nogalina laulāto pāri – 1913. gadā dzimušo Marku un 1912. gadā dzimušo Arkādiju.
Kādā dzīvoklī Dzirnavu ielā 132 noziedznieki īpaši nežēlīgi nogalina laulāto pāri – 1913. gadā dzimušo Marku un 1912. gadā dzimušo Arkādiju.
1992. gada aprīlis.
Maskavas ielā no noliktavas telpām ļaundari nozog 19 tonnas bronzas, 10 tonnas titāna sakausējuma un 24 tonnas vara.
Maskavas ielā no noliktavas telpām ļaundari nozog 19 tonnas bronzas, 10 tonnas titāna sakausējuma un 24 tonnas vara.
1992. gada 9. novembris
Maskavas ielā nenoskaidrota "Bonija un Klaids" uzbrūk automašīnas "Žiguļi" vadītājam, iešauj viņam sejā no gāzes pistoles un atņem transportlīdzekli. Tiesa, tālu viņiem neizdodas aizbraukt – pavisam netālu žigulis ietriecas kokā.
Maskavas ielā nenoskaidrota "Bonija un Klaids" uzbrūk automašīnas "Žiguļi" vadītājam, iešauj viņam sejā no gāzes pistoles un atņem transportlīdzekli. Tiesa, tālu viņiem neizdodas aizbraukt – pavisam netālu žigulis ietriecas kokā.
1993. gada 7. jūlijs
Noziedznieki nolaupa automašīnu MAZ54329 ar piekabi no Jēkabpils ielas 9. Zagļu guvums – četras tonnas minerālūdens.
Noziedznieki nolaupa automašīnu MAZ54329 ar piekabi no Jēkabpils ielas 9. Zagļu guvums – četras tonnas minerālūdens.
1993. gada 29. oktobris.
Uzbrukums pārtikas veikalam Mazā Kalna ielā 14/16. Laupītāji sašauj pārdevēju, ievainojot rokā, un nolaupa 110 latus.
Uzbrukums pārtikas veikalam Mazā Kalna ielā 14/16. Laupītāji sašauj pārdevēju, ievainojot rokā, un nolaupa 110 latus.
1997. gada aprīlis.
Firmas "RSG" telpās Maskavas ielā atrasts vīrieša līķis ar šautu brūci deniņos.
Firmas "RSG" telpās Maskavas ielā atrasts vīrieša līķis ar šautu brūci deniņos.
1992. gada novembris
Centrāltirgus teritorijā netālu no Gastronomijas paviljona atkritumu konteinerā atrasts jaundzimušā līķis.
Centrāltirgus teritorijā netālu no Gastronomijas paviljona atkritumu konteinerā atrasts jaundzimušā līķis.
2001. gada 18. aprīlis.
Lauvas ielā kādā kafejnīcā agrāk sešas reizes tiesātais Aleksandrs B. un Arnis S. atklāj uguni uz personālu. Viena darbiniece gāja bojā, otra ar divām šautām brūcēm galvā nonāca slimnīcā. Noziedznieki nozaga naudu no kases aparāta un spēļu automātiem. Viņi tika aizturēti dažas dienas vēlāk. Arnis no cietuma bija iznācis vien dažas dienas pirms šī nozieguma izdarīšanas – 2001. gada 14. aprīlī.
Lauvas ielā kādā kafejnīcā agrāk sešas reizes tiesātais Aleksandrs B. un Arnis S. atklāj uguni uz personālu. Viena darbiniece gāja bojā, otra ar divām šautām brūcēm galvā nonāca slimnīcā. Noziedznieki nozaga naudu no kases aparāta un spēļu automātiem. Viņi tika aizturēti dažas dienas vēlāk. Arnis no cietuma bija iznācis vien dažas dienas pirms šī nozieguma izdarīšanas – 2001. gada 14. aprīlī.
2002. gada 8. janvāris.
Mazajā Kalna ielā kādā dzīvoklī noslepkavots 1923. gadā dzimis pensionārs. Eksperti konstatēja galvas traumu. Aizdomās par slepkavības organizēšanu apcietināja Zentu A. un Pēteri G.
Mazajā Kalna ielā kādā dzīvoklī noslepkavots 1923. gadā dzimis pensionārs. Eksperti konstatēja galvas traumu. Aizdomās par slepkavības organizēšanu apcietināja Zentu A. un Pēteri G.
2003. gada augusts.
No Galvenās policijas pārvaldes Aspazijas bulvārī aizdzīts policijas transportlīdzeklis "Ford Mondeo". Blakus kvartālā – 13. janvāra un Prāgas ielas krustojumā – auto iekļuva avārijā. Par zādzību tika aizturēta 23 gadus veca sieviete.
No Galvenās policijas pārvaldes Aspazijas bulvārī aizdzīts policijas transportlīdzeklis "Ford Mondeo". Blakus kvartālā – 13. janvāra un Prāgas ielas krustojumā – auto iekļuva avārijā. Par zādzību tika aizturēta 23 gadus veca sieviete.
2003. gada 1. augusts.
Alus bārā pie fabrikas "Vārpa" Aleksandrs T., Jana N. un Māris R. pamana pieklājīgi ģērbtu, bet iereibušu vīrieti – Latvijas Universitātes docentu Ilmāru M. Ļaundari ievilka vīrieti Maskavas ielas 111. namā, kur sāka viņu sist un pieprasīt naudas maku, vēlāk arī bankas kartes PIN kodu. Kad vīrietis vairs neizrādīja nekādas dzīvības pazīmes, slepkavas savāca bankas karti un devās uz bāru. Divas nedēļas vēlāk Aleksandrs T. nogalināja Gaļinu P., kas zināja par docenta slepkavību un mēģināja viņu šantažēt.
Alus bārā pie fabrikas "Vārpa" Aleksandrs T., Jana N. un Māris R. pamana pieklājīgi ģērbtu, bet iereibušu vīrieti – Latvijas Universitātes docentu Ilmāru M. Ļaundari ievilka vīrieti Maskavas ielas 111. namā, kur sāka viņu sist un pieprasīt naudas maku, vēlāk arī bankas kartes PIN kodu. Kad vīrietis vairs neizrādīja nekādas dzīvības pazīmes, slepkavas savāca bankas karti un devās uz bāru. Divas nedēļas vēlāk Aleksandrs T. nogalināja Gaļinu P., kas zināja par docenta slepkavību un mēģināja viņu šantažēt.
2004. gada marta sākums.
Lubānas ielā 8 piekauts skandalozais izdevniecības "Vieda" vadītājs Aivars Garda. Divi maskās tērpušies vīrieši piekāva izdevēju un aizdedzināja viņam piederošo "Mercedes Benz". Uz priekšējā pasažiera sānu stikla uzbrucēji atstājuši zīmējumu – sirpi un āmuru.
Lubānas ielā 8 piekauts skandalozais izdevniecības "Vieda" vadītājs Aivars Garda. Divi maskās tērpušies vīrieši piekāva izdevēju un aizdedzināja viņam piederošo "Mercedes Benz". Uz priekšējā pasažiera sānu stikla uzbrucēji atstājuši zīmējumu – sirpi un āmuru.
2005. gada septembris.
Līksnas ielā policijas darbinieks, būdams alkohola reibumā, ievaino sievieti, izšaujot no pistoles TT. Lai gan policists nepildīja dienesta pienākumus, viņš bija tērpies uniformā.
Līksnas ielā policijas darbinieks, būdams alkohola reibumā, ievaino sievieti, izšaujot no pistoles TT. Lai gan policists nepildīja dienesta pienākumus, viņš bija tērpies uniformā.
2008. gada februāris.
Elijas ielā kādā namā atrasts sievietes līķis ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par slepkavību apcietināts sešas reizes tiesāts 33 gadus vecs vīrietis, kas bija izsludināts meklēšanā. Konstatēts, ka ļaundaris iepazinies ar sievieti un uzaicinājis pie sevis uz mājām. Izcēlies konflikts, kurā ļaundaris sievieti līdz nāvei piekāvis. Pēc slepkavības varmāka līķi iepakoja polietilēna maisā un iznesa kāpņutelpā.
Elijas ielā kādā namā atrasts sievietes līķis ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par slepkavību apcietināts sešas reizes tiesāts 33 gadus vecs vīrietis, kas bija izsludināts meklēšanā. Konstatēts, ka ļaundaris iepazinies ar sievieti un uzaicinājis pie sevis uz mājām. Izcēlies konflikts, kurā ļaundaris sievieti līdz nāvei piekāvis. Pēc slepkavības varmāka līķi iepakoja polietilēna maisā un iznesa kāpņutelpā.
2008. gada februāris.
Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki netālu no Ludzas un Katoļu ielas krustojuma aiztur ar ķēdēm, nūjām un stikla pudelēm bruņotu pusaudžu grupu, kas uzbruka garāmgājējiem. Medicīniskā palīdzība bija nepieciešama četriem cietušajiem.
Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki netālu no Ludzas un Katoļu ielas krustojuma aiztur ar ķēdēm, nūjām un stikla pudelēm bruņotu pusaudžu grupu, kas uzbruka garāmgājējiem. Medicīniskā palīdzība bija nepieciešama četriem cietušajiem.
2009. gada marts.
Maskavas ielā apcietināta prostitūta, kas līdz nāvei piekāvusi savu klientu. Iepriekš divreiz sodītajai 27 gadus vecajai sievietei bija pieci bērni, sestais mira uzreiz pēc nākšanas pasaulē. Izmeklēšanā konstatēts, ka konflikta laikā sieviete nodarījusi smagus miesas bojājumus 58 gadus vecam vīrietim, sitot viņam ar šampanieša pudeli.
Maskavas ielā apcietināta prostitūta, kas līdz nāvei piekāvusi savu klientu. Iepriekš divreiz sodītajai 27 gadus vecajai sievietei bija pieci bērni, sestais mira uzreiz pēc nākšanas pasaulē. Izmeklēšanā konstatēts, ka konflikta laikā sieviete nodarījusi smagus miesas bojājumus 58 gadus vecam vīrietim, sitot viņam ar šampanieša pudeli.
2009. gada septembris.
Mazajā Kalna ielā tiek apšaudīts 15. trolejbuss, tam tuvojoties pieturvietai. Apšaudes rezultātā trolejbusa priekšējā vējstiklā radušies divi punktveida caurumi, kā arī izbiris salona labās puses logs. Negadījumā cilvēki necieta. Trolejbusa vadītāja pieļāva, ka šauts no pneimatiskā ieroča.
Mazajā Kalna ielā tiek apšaudīts 15. trolejbuss, tam tuvojoties pieturvietai. Apšaudes rezultātā trolejbusa priekšējā vējstiklā radušies divi punktveida caurumi, kā arī izbiris salona labās puses logs. Negadījumā cilvēki necieta. Trolejbusa vadītāja pieļāva, ka šauts no pneimatiskā ieroča.
2009. gada novembris.
Policijas iecirkņa "Latgale" darbiniekiem izdodas likvidēt vienu no lielākajām narkotiku izplatīšanas vietām Maskavas forštatē. Lai pārtrauktu "narkotočkas" darbību Maskavas un Mazās Kalna ielas krustojumā, policija vērsās pēc palīdzības pie speciālās vienības. Aizturētie – vienas ģimenes locekļi, kas jau ilgu laiku izplatīja heroīnu, amfetamīnu, sintētiskās narkotikas un marihuānu.
Policijas iecirkņa "Latgale" darbiniekiem izdodas likvidēt vienu no lielākajām narkotiku izplatīšanas vietām Maskavas forštatē. Lai pārtrauktu "narkotočkas" darbību Maskavas un Mazās Kalna ielas krustojumā, policija vērsās pēc palīdzības pie speciālās vienības. Aizturētie – vienas ģimenes locekļi, kas jau ilgu laiku izplatīja heroīnu, amfetamīnu, sintētiskās narkotikas un marihuānu.
2001. gada aprīlis.
Maskavas ielā 111 atrast agrāk sodītā Jāņa R. (dz. 1980. g.) līķis ar septiņām durtām brūcēm.
Maskavas ielā 111 atrast agrāk sodītā Jāņa R. (dz. 1980. g.) līķis ar septiņām durtām brūcēm.
2002. gada februāris
Krasta ielā no kādas autostāvvietas aizdzīts kravas auto ar visu kravu – 22 tonnām kokvilnas. Aprīlī nenoskaidroti noziedznieki no šīs pašas stāvvietas aizdzina "Volvo FH12" ar 25 tonnām vistas gaļas..
Krasta ielā no kādas autostāvvietas aizdzīts kravas auto ar visu kravu – 22 tonnām kokvilnas. Aprīlī nenoskaidroti noziedznieki no šīs pašas stāvvietas aizdzina "Volvo FH12" ar 25 tonnām vistas gaļas..
2002. gada 22. marts.
Ekonomiskās policijas darbinieki Maskavas ielā atklāj nelegālu noliktavu, kurā tika glabātas un citos iepakojumos fasētas pārtikas un rūpniecības preces – kafija, cukurs, kā arī cigaretes.
Ekonomiskās policijas darbinieki Maskavas ielā atklāj nelegālu noliktavu, kurā tika glabātas un citos iepakojumos fasētas pārtikas un rūpniecības preces – kafija, cukurs, kā arī cigaretes.
2009. gada 21. aprīlis
Ludzas un Mazā Kalna ielas krustojumā atrasts 25 gadus veca vīrieša līķis ar kājā iedurtu nazi.
Ludzas un Mazā Kalna ielas krustojumā atrasts 25 gadus veca vīrieša līķis ar kājā iedurtu nazi.
2010. gada augusts.
Kopīgas alkohola lietošanas laikā Katoļu ielā kādā dzīvoklī izceļas konflikts starp māti, meitu un viņu kaimiņu. Galu galā vīrietis aizgāja pēc naža un uzbruka sievietēm. No gūtajām traumām mira 1974. gadā dzimusī sieviete.
Kopīgas alkohola lietošanas laikā Katoļu ielā kādā dzīvoklī izceļas konflikts starp māti, meitu un viņu kaimiņu. Galu galā vīrietis aizgāja pēc naža un uzbruka sievietēm. No gūtajām traumām mira 1974. gadā dzimusī sieviete.
2012. gada 8. augusts.
Mediķi saņem izsaukumu uz kādu dzīvokli Lāčplēša ielā, kur atrod 2004. gadā dzimuša zēna mirstīgās atliekas ar vardarbīgas nāves pazīmēm. "Ātro palīdzību" izsaukuši mirušā brālis un māsa. Sekcijā konstatēts, ka pirms nāves zēns ēdis tikai ievārījumu, viņa barības traktā un kuņģī nebija citas pārtikas. Tika pieļauts, ka izsalkušais bērns bez atļaujas izēdis ievārījuma burciņu, tādējādi izraisot vecāku dusmas. Bērna nāve iestājusies pēc piekaušanas. Aizdomās par slepkavību apcietināti bērna patēvs un māte. Vīrietis jau bija sodīts par slepkavību, savukārt sieviete – par smagu miesas bojājumu nodarīšanu. Vēlāk vīrietis cietumā pakārās.
Mediķi saņem izsaukumu uz kādu dzīvokli Lāčplēša ielā, kur atrod 2004. gadā dzimuša zēna mirstīgās atliekas ar vardarbīgas nāves pazīmēm. "Ātro palīdzību" izsaukuši mirušā brālis un māsa. Sekcijā konstatēts, ka pirms nāves zēns ēdis tikai ievārījumu, viņa barības traktā un kuņģī nebija citas pārtikas. Tika pieļauts, ka izsalkušais bērns bez atļaujas izēdis ievārījuma burciņu, tādējādi izraisot vecāku dusmas. Bērna nāve iestājusies pēc piekaušanas. Aizdomās par slepkavību apcietināti bērna patēvs un māte. Vīrietis jau bija sodīts par slepkavību, savukārt sieviete – par smagu miesas bojājumu nodarīšanu. Vēlāk vīrietis cietumā pakārās.
2015. gada 15. maijs.
Mazajā Kalna ielā atrasti divu vīriešu līķi. Iespējams, vīrieši miruši pēc narkotiku pārdozēšanas.
Mazajā Kalna ielā atrasti divu vīriešu līķi. Iespējams, vīrieši miruši pēc narkotiku pārdozēšanas.
2015. gada 15. jūnijs.
Policijas darbinieki apcietina vīrieti, kurš Mazajā Kalna ielā ievainojis kādas automašīnas pasažieri. Divi draugi bija atbraukuši uz atpūtas centru, bet kāds apmeklētājs viņiem pieprasīja pamest šīs telpas. Vīrieši atgriezās mašīnā un jau bija uzsākuši kustību, kad atskanēja šāviens. Lode caururba priekšējo vējstiklu un trāpīja pasažierim. Cietušais smagā stāvoklī nogādāts slimnīcā. Pāris stundu vēlāk policija jau bija noskaidrojusi šāvēju.
Policijas darbinieki apcietina vīrieti, kurš Mazajā Kalna ielā ievainojis kādas automašīnas pasažieri. Divi draugi bija atbraukuši uz atpūtas centru, bet kāds apmeklētājs viņiem pieprasīja pamest šīs telpas. Vīrieši atgriezās mašīnā un jau bija uzsākuši kustību, kad atskanēja šāviens. Lode caururba priekšējo vējstiklu un trāpīja pasažierim. Cietušais smagā stāvoklī nogādāts slimnīcā. Pāris stundu vēlāk policija jau bija noskaidrojusi šāvēju.
2019. gada maijs.
Netālu no policijas iecirkņa Turgeņeva ielā izceļas kautiņš, kurā tiek pielietots aukstais ierocis. Ar nazi sadurtas trīs personas. Brīdī, kad notikuma vietā ieradās policija, iespējamais incidenta vaininieks sēdēja uz pakāpieniem kopā ar draugu un mierīgi vēroja apkārt notiekošo. Kārtības sargi konstatēja, ka vīrietis bija lietojis marihuānu.
Netālu no policijas iecirkņa Turgeņeva ielā izceļas kautiņš, kurā tiek pielietots aukstais ierocis. Ar nazi sadurtas trīs personas. Brīdī, kad notikuma vietā ieradās policija, iespējamais incidenta vaininieks sēdēja uz pakāpieniem kopā ar draugu un mierīgi vēroja apkārt notiekošo. Kārtības sargi konstatēja, ka vīrietis bija lietojis marihuānu.
2010. gada rudens
Aleksandrs A., Maksims M. un Uldis J. Katoļu ielā uzbrūk 38 gadus vecam vīrietim. Ļaundari domāja, ka viņu upuris ir policijas ziņotājs, tādēļ bija nolēmuši viņu pārmācīt. Upuris tika nežēlīgi spīdzināts, varmākas viņam centās aizdedzināt dzimumorgānus. Cietušajam izdevās izdzīvot – viņu uzgāja kaimiņi, kas izsauca mediķus un policiju.
Aleksandrs A., Maksims M. un Uldis J. Katoļu ielā uzbrūk 38 gadus vecam vīrietim. Ļaundari domāja, ka viņu upuris ir policijas ziņotājs, tādēļ bija nolēmuši viņu pārmācīt. Upuris tika nežēlīgi spīdzināts, varmākas viņam centās aizdedzināt dzimumorgānus. Cietušajam izdevās izdzīvot – viņu uzgāja kaimiņi, kas izsauca mediķus un policiju.
2012. gada augusts
Ar gāzes pistoli bruņojies noziedznieks ielaužas lombardā Katoļu ielā. Vīrietis izšāva darbinieka virzienā, sadauzīja vitrīnu un nolaupīja juvelierizstrādājumus.
Ar gāzes pistoli bruņojies noziedznieks ielaužas lombardā Katoļu ielā. Vīrietis izšāva darbinieka virzienā, sadauzīja vitrīnu un nolaupīja juvelierizstrādājumus.
2017. gada 24. marts
15. trolejbusā aplaupīts 16 gadus vecs skolnieks. Uzbrucējs jaunietim piedraudēja ar nazi, atņēma mobilo tālruni un izskrēja no trolejbusa Mazās Kalna ielas pieturā. Tobrīd trolejbusā citu pasažieru nebija. Drīz vien kārtības sargi aizturēja 23 gadus vecu aizdomās turēto, kurš jau agrāk bija nonācis policijas uzmanības lokā par zādzībām un narkotiku lietošanu.
15. trolejbusā aplaupīts 16 gadus vecs skolnieks. Uzbrucējs jaunietim piedraudēja ar nazi, atņēma mobilo tālruni un izskrēja no trolejbusa Mazās Kalna ielas pieturā. Tobrīd trolejbusā citu pasažieru nebija. Drīz vien kārtības sargi aizturēja 23 gadus vecu aizdomās turēto, kurš jau agrāk bija nonācis policijas uzmanības lokā par zādzībām un narkotiku lietošanu.
Lai izpētītu karti, pagrieziet savu viedierīci horizontāli.
"Reiz mums pāri gāja laupīšanu sērija. Upuriem uzbruka parkā, sita no muguras ar ķieģeli pa galvu, ievilka vai nu vārtrūmē, vai pagrabā. Galvenokārt uzbruka sievietēm. Tā arī atradām laupīšanas upura līķi Daugavpils ielas 48. nama pagrabā," atceras Aleksandrs Djomins. Vainīgais tika notverts vēlāk. Tas izrādījās sīks 18–19 gadus vecs puišelis.
Bēgšanas no cietumiem: ķīlnieki un bezjēdzīgā nežēlība
Latgales priekšpilsētas teritorijā atradās Rīgas Centrālcietums (agrāk – Rīgas izmeklēšanas izolators) un Matīsa cietums. Deviņdesmitajos gados te bija ļoti nemierīgi: bēgšanas mēģinājumi, ķīlnieki, asiņainas sadursmes.
Jāpiebilst, ka no cietuma bēga ne tikai tā sauktajos jaunajos laikos, bet arī padomju periodā. Rīgas izmeklēšanas izolatora ēka būvēta 1905. gadā kā mūsdienīgākais cietums Krievijas impērijā. Tomēr 80 ar astīti gados būve bija tik ļoti nodrupusi, ka arestētajiem bija pavisam reāla iespēja bēgt. Dažas no šīm reizēm beidzās traģiski.
1984. gadā, mēģinot aizbēgt no Rīgas izmeklēšanas izolatora, noziedznieki bija sagrābuši kā ķīlnieci uzraudzi – sieviete gāja bojā. Savukārt noziedznieki tika nogalināti apšaudē. 1989. gadā ķīlnieki tika sagrābti trīs reizes. Pirmajās divās reizēs iztika bez asins izliešanas.
1989. gada 13. decembrī notikumu gaita ritēja pēc traģiskā scenārija. Divi par smagiem noziegumiem notiesātie (ieskaitot slepkavību un izvarošanu) izkļuva no kameras koridorā un uzbruka uzraugiem. Vienam no viņiem, 22 gadus vecam vīrietim, bēgļi iesita pa galvu un sadūra ar nazi, pēc tam ievilka cietuma kamerā un izvirzīja prasības: piešķirt ieroci un automašīnu. Prasības neizpildīšanas gadījumā viņi draudēja nogalināt gan uzraugu, gan pārējos kamerā palikušos – sešus ieslodzītos.
Iekšlietu ministrijas speciālās nodaļas karavīri uzlauza durvis un atklāja uguni. Otrs ķīlniekos sagrābtais uzraugs, kurš arī bija sadurts, nonāca reanimācijā. Ķīlnieku sagrābēji guva smagus ievainojumus, viens no viņiem trīs dienas vēlāk slimnīcā nomira.
1993. gada 11. septembrī no Rīgas izmeklēšanas izolatora izbēga seši ieslodzītie. Viņi izsita grīdā caurumu un iekļuva kartonāžas darbnīcā, kur uzlauza grīdu un izraka pazemes eju brīvībā. Bēgšanu konstatēja vien 12. septembra rītā. Naktī uz 16. septembri policija Bauskas rajonā aizturēja divus izbēgušos – Aivaru P. un Eduardu P. Viņi pastāstīja, ka brīvībā izlauzušies vēl divi – Juris J. un Ojārs Š. Kur palika piektais un sestais, neviens tobrīd nezināja. Izrādījās, ka Valentīns B. un Igors B. bija gājuši bojā zem gruvešiem, kad iebruka pazemes eja. Viņu mirstīgās atliekas tika atrastas vien vairākas dienas pēc bēgšanas.
1994. gada decembrī bēgšanas mēģinājumā no Rīgas Centrālcietuma nepilngadīgo noziedznieku korpusa nāvīgi tika ievainots Latvijā vecākais dežurants-inspektors Imants Tenis, kam bija 70 gadu. Smagus miesas bojājumus guva arī viņa pāriniece – uzraudze Olga Rota. Vakara pārbaudes laikā septiņu pusaudžu grupa uzbruka uzraugiem, bruņojusies ar dvieļos ietītām metāla plāksnēm. Kad Tenis iegāja kamerā, ieslodzītie viņu sāka sist, izmantojot arī tējkannu. Vēlāk noziedznieki piekāva arī gaitenī sastapto uzraudzi Olgu.
Pusaudžu grupa atņēma darbiniekiem atslēgas, iekļuva dežurantu telpā, no kuras nozaga formastērpu, gumijas steku, rokudzelžus, cigaretes, šķiltavas, cimdus un naudu. Atgriezušies kamerā un konstatējuši, ka Imants Tenis joprojām izrāda dzīvības pazīmes, noziedznieki turpināja asiņaino izrēķināšanos. Pēc tam izskrēja cietuma pagalmā un noslēpās atkritumu konteineros, domājot, ka viņus tur neviens neatradīs. Visa banda tika notverta pēc 10 minūtēm.
Jāpiebilst, ka no cietuma bēga ne tikai tā sauktajos jaunajos laikos, bet arī padomju periodā. Rīgas izmeklēšanas izolatora ēka būvēta 1905. gadā kā mūsdienīgākais cietums Krievijas impērijā. Tomēr 80 ar astīti gados būve bija tik ļoti nodrupusi, ka arestētajiem bija pavisam reāla iespēja bēgt. Dažas no šīm reizēm beidzās traģiski.
1984. gadā, mēģinot aizbēgt no Rīgas izmeklēšanas izolatora, noziedznieki bija sagrābuši kā ķīlnieci uzraudzi – sieviete gāja bojā. Savukārt noziedznieki tika nogalināti apšaudē. 1989. gadā ķīlnieki tika sagrābti trīs reizes. Pirmajās divās reizēs iztika bez asins izliešanas.
1989. gada 13. decembrī notikumu gaita ritēja pēc traģiskā scenārija. Divi par smagiem noziegumiem notiesātie (ieskaitot slepkavību un izvarošanu) izkļuva no kameras koridorā un uzbruka uzraugiem. Vienam no viņiem, 22 gadus vecam vīrietim, bēgļi iesita pa galvu un sadūra ar nazi, pēc tam ievilka cietuma kamerā un izvirzīja prasības: piešķirt ieroci un automašīnu. Prasības neizpildīšanas gadījumā viņi draudēja nogalināt gan uzraugu, gan pārējos kamerā palikušos – sešus ieslodzītos.
Iekšlietu ministrijas speciālās nodaļas karavīri uzlauza durvis un atklāja uguni. Otrs ķīlniekos sagrābtais uzraugs, kurš arī bija sadurts, nonāca reanimācijā. Ķīlnieku sagrābēji guva smagus ievainojumus, viens no viņiem trīs dienas vēlāk slimnīcā nomira.
1993. gada 11. septembrī no Rīgas izmeklēšanas izolatora izbēga seši ieslodzītie. Viņi izsita grīdā caurumu un iekļuva kartonāžas darbnīcā, kur uzlauza grīdu un izraka pazemes eju brīvībā. Bēgšanu konstatēja vien 12. septembra rītā. Naktī uz 16. septembri policija Bauskas rajonā aizturēja divus izbēgušos – Aivaru P. un Eduardu P. Viņi pastāstīja, ka brīvībā izlauzušies vēl divi – Juris J. un Ojārs Š. Kur palika piektais un sestais, neviens tobrīd nezināja. Izrādījās, ka Valentīns B. un Igors B. bija gājuši bojā zem gruvešiem, kad iebruka pazemes eja. Viņu mirstīgās atliekas tika atrastas vien vairākas dienas pēc bēgšanas.
1994. gada decembrī bēgšanas mēģinājumā no Rīgas Centrālcietuma nepilngadīgo noziedznieku korpusa nāvīgi tika ievainots Latvijā vecākais dežurants-inspektors Imants Tenis, kam bija 70 gadu. Smagus miesas bojājumus guva arī viņa pāriniece – uzraudze Olga Rota. Vakara pārbaudes laikā septiņu pusaudžu grupa uzbruka uzraugiem, bruņojusies ar dvieļos ietītām metāla plāksnēm. Kad Tenis iegāja kamerā, ieslodzītie viņu sāka sist, izmantojot arī tējkannu. Vēlāk noziedznieki piekāva arī gaitenī sastapto uzraudzi Olgu.
Pusaudžu grupa atņēma darbiniekiem atslēgas, iekļuva dežurantu telpā, no kuras nozaga formastērpu, gumijas steku, rokudzelžus, cigaretes, šķiltavas, cimdus un naudu. Atgriezušies kamerā un konstatējuši, ka Imants Tenis joprojām izrāda dzīvības pazīmes, noziedznieki turpināja asiņaino izrēķināšanos. Pēc tam izskrēja cietuma pagalmā un noslēpās atkritumu konteineros, domājot, ka viņus tur neviens neatradīs. Visa banda tika notverta pēc 10 minūtēm.
Latgales priekšpilsētas teritorijā darbojās gan legālie, gan nelegālie uzpircēji, ap kuriem mēdza pulcēties dažādi krāpnieki. Narkotiku "točkās" varēja atrast gan zagtu zeltu, gan dārgu tehniku. Zeltu visbiežāk uzpirka čigāni. "Ja mēs nepaguvām noķert uzpircējus, zagtās lietas nonāca lombardos. Mums bija kontakts ar atsevišķu lombardu īpašniekiem, viņi bieži vien piegādāja informāciju par aizdomīgām mantām. Daudzās lietās nācās veidot neformālos kontaktus, jo visi zināja – oficiālais process prasīs ļoti daudz laika," atceras Djomins.
Narkotočkas: efedrīns, heroīns un citi
Ilgu laiku slavenākā "narkotočka" Rīgā bija "Aukla" Maskavas ielā. Narkotiku pārdevējs dozu apmaiņā pret naudu narkomāniem padeva caur logu, nolaižot auklā. "Aukla" darbojās samērā ilgi. "Gandrīz pretī dzīvoja augsta ranga policists, kurš tieši cīnījās ar narkotikām. Bija gan foto no tās vietas, gan video, policija regulāri rīkoja reidus. Bet "Auklai" tas netraucēja," atceras Djomins. Zīmīgi, ka kāds no šīs "točkas" "darbiniekiem" vēlāk kļuva par deputāta palīgu.
Pusaudzis ar zvēra iekšām
1991. gada maijā LR Augstākā tiesa nolasīja spriedumu Zigmundam Niekrašam, atzīstot par vainīgu īpaši nežēlīgās slepkavībās. Viņam tika piespriesta brīvības atņemšana uz 10 gadiem. Tik maigs sods tika piespriests vien tādēļ, ka noziegumi bija izdarīti laikā, kad vainīgais vēl bija nepilngadīgs. Viņa izdarītās slepkavības bija ārkārtīgi nežēlīgas, izmeklētāji nespēja noticēt, ka to visu izdarījis nupat no skolas sola iznācis jaunietis.
Pirmo slepkavību 16 gadus vecais Niekrašs izdarīja 1989. gada martā. Kopā ar draugu viņš ievilka dzīvoklī meiteni. Kā teikts tiesas materiālos, varmākas meiteni seksuāli izmantoja, bet pēc tam nolēma no viņas atbrīvoties. Niekrašs grasījās viņu nežēlīgi nogalināt, taču viņa līdzdalībnieks F.A. visu padarīja savām rokām: naktī, kad meitene aizmiga, viņš deviņas reizes iesita viņai pa galvu ar cirvi. Līķis tika noslēpts pamestās kaimiņu mājas pagrabā.
Otrs noziegums tika izdarīts vien nedēļu vēlāk. Niekrašs kopā ar F.A. ieradās Tallinas ielā pie paziņas, kuram F.A. bija aizlienējis magnetofonu. Atklājās, ka tehnika ir nedaudz bojāta, tādēļ draugi sāka paziņam draudēt ar izrēķināšanos. Uzzinājuši, ka paziņa grasās doties uz miliciju, lai pastāstītu par meitenes slepkavību, draugi nolēma no viņa atbrīvoties. Naktī F.A. sāka dauzīt ar cirvi pa upura galvu, savukārt Niekrašs lika lietā nazi. Mirstīgās atliekas tika apraktas tajā pašā pagrabā, kur jau bija paslēpts pirmais upuris. Eksperti vēlāk uz upura līķa saskaitīja 26 cirvja atstātas pēdas un 16 naža dūrienus.
Izmeklēšanas laikā F.A. izdarīja pašnāvību, tādēļ par šīm slepkavībām tiesāja tikai Zigmundu Niekrašu. Jāteic gan, ka baisākais noziegums vēl tikai sekoja.
1989. gada 14. aprīļa vakarā pēc treniņa mājās neatgriezās deviņus gadus vecais Kaspars. Vecāki nekavējoties vērsās milicijā. Trīs dienas vēlāk zēna līķis tika atrasts kāda dzīvojamā nama bēniņos Suvorova ielā (tagad – A. Čaka iela). Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka Niekrašs, būdams dzērumā, upuri ievilināja dzīvojamās mājas pagrabā Visvalža ielā 1. Draudot ar izrēķināšanos, uzbrucējs apmierināja savas izvirtīgās seksuālās fantāzijas, bet pēc tam, draudot ar nazi, aizveda bērnu uz bēniņiem Suvorova ielā 32. Tur varmāka apmēram stundu turpināja ņirgāties par upuri, beigās bērnu pakarot.
Izmeklētāji konstatēja, ka laikā no 1988. gada augusta līdz 1989. gada martam Niekrašs bija izdarījis ap 15 zādzībām, kā arī vairākas laupīšanas. Tieši saistībā ar laupīšanu viņš arī tika notverts – 17. aprīlī. Tajā pašā dienā viņš atzinās par bērna slepkavību, bet vēlāk arī par Tallinas ielā nogalinātajiem cilvēkiem.
Kā stāsta bijušie milicijas darbinieki, tādu nežēlību viņiem gadījies piedzīvot ārkārtīgi reti. Uz jautājumu, kādēļ viņš to darījis, Niekrašs mierīgi atbildēja, ka viņam patīk ņirgāties par cilvēkiem un sagādāt viņiem ciešanas. "Spēlēju gestapo," viņš paskaidroja izmeklētājiem.
Nežēlīgā skolnieka slepkavība pilsētā uzjundīja baumu vilni. Paskaidrojumu plašsaziņas līdzekļos publicēja LPSR Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas pārvaldes darbinieks. Viņš vēstīja, ka Niekraša māte mirusi, kad zēns vēl bija pavisam mazs, savukārt tēva rūpes par dēlu aprobežojušās ar regulāru piekaušanu. 1981. gadā, kad Niekrašam bija vien deviņi gadi, Maskavas rajona prokuratūra ierosināja krimināllietu pret zēna tēvu par cietsirdīgu izturēšanos pret bērnu. Tomēr galu galā visi lietas materiāli tika nodoti izskatīšanai biedru tiesā.
No 11 gadu vecuma Niekrašs regulāri lietoja alkoholu, vēlāk kļuva par toksikomānu. Jau no bērnības viņam bija noslieces uz zagšanu. Iekārtojies pirmajā darbā, viņš tūlīt apzaga kolēģus, par ko nonāca nepilngadīgo lietu inspekcijas uzskaitē. Zināms, ka pusaudzis ārstējies arī dermatoveneroloģiskajā dispanserā.
1988. gadā, kad Niekrašs izdarīja kārtējo noziegumu, pret viņu ierosināja krimināllietu un nosūtīja uz ekspertīzi psihiatriskajā slimnīcā, jaunietis no turienes veiksmīgi aizbēga un kopš decembra bija meklēšanā. Šajā sakarā Iekšlietu ministrijā un prokuratūrā notika dienesta izmeklēšana, lai noskaidrotu, kādēļ Niekrašs netika laikus izolēts no sabiedrības.
Par Niekraša likteni pēc iznākšanas no ieslodzījuma nekas nav zināms. 2008. gada novembrī laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" bija publicēts sludinājums par mirušu personu, kuras vārds un dzimšanas dati sakrita ar Zigmunda Niekraša personas datiem. Rīgas dome meklēja nelaiķa ģimeni vai tuviniekus, kas viņu apglabātu.
Pirmo slepkavību 16 gadus vecais Niekrašs izdarīja 1989. gada martā. Kopā ar draugu viņš ievilka dzīvoklī meiteni. Kā teikts tiesas materiālos, varmākas meiteni seksuāli izmantoja, bet pēc tam nolēma no viņas atbrīvoties. Niekrašs grasījās viņu nežēlīgi nogalināt, taču viņa līdzdalībnieks F.A. visu padarīja savām rokām: naktī, kad meitene aizmiga, viņš deviņas reizes iesita viņai pa galvu ar cirvi. Līķis tika noslēpts pamestās kaimiņu mājas pagrabā.
Otrs noziegums tika izdarīts vien nedēļu vēlāk. Niekrašs kopā ar F.A. ieradās Tallinas ielā pie paziņas, kuram F.A. bija aizlienējis magnetofonu. Atklājās, ka tehnika ir nedaudz bojāta, tādēļ draugi sāka paziņam draudēt ar izrēķināšanos. Uzzinājuši, ka paziņa grasās doties uz miliciju, lai pastāstītu par meitenes slepkavību, draugi nolēma no viņa atbrīvoties. Naktī F.A. sāka dauzīt ar cirvi pa upura galvu, savukārt Niekrašs lika lietā nazi. Mirstīgās atliekas tika apraktas tajā pašā pagrabā, kur jau bija paslēpts pirmais upuris. Eksperti vēlāk uz upura līķa saskaitīja 26 cirvja atstātas pēdas un 16 naža dūrienus.
Izmeklēšanas laikā F.A. izdarīja pašnāvību, tādēļ par šīm slepkavībām tiesāja tikai Zigmundu Niekrašu. Jāteic gan, ka baisākais noziegums vēl tikai sekoja.
1989. gada 14. aprīļa vakarā pēc treniņa mājās neatgriezās deviņus gadus vecais Kaspars. Vecāki nekavējoties vērsās milicijā. Trīs dienas vēlāk zēna līķis tika atrasts kāda dzīvojamā nama bēniņos Suvorova ielā (tagad – A. Čaka iela). Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka Niekrašs, būdams dzērumā, upuri ievilināja dzīvojamās mājas pagrabā Visvalža ielā 1. Draudot ar izrēķināšanos, uzbrucējs apmierināja savas izvirtīgās seksuālās fantāzijas, bet pēc tam, draudot ar nazi, aizveda bērnu uz bēniņiem Suvorova ielā 32. Tur varmāka apmēram stundu turpināja ņirgāties par upuri, beigās bērnu pakarot.
Izmeklētāji konstatēja, ka laikā no 1988. gada augusta līdz 1989. gada martam Niekrašs bija izdarījis ap 15 zādzībām, kā arī vairākas laupīšanas. Tieši saistībā ar laupīšanu viņš arī tika notverts – 17. aprīlī. Tajā pašā dienā viņš atzinās par bērna slepkavību, bet vēlāk arī par Tallinas ielā nogalinātajiem cilvēkiem.
Kā stāsta bijušie milicijas darbinieki, tādu nežēlību viņiem gadījies piedzīvot ārkārtīgi reti. Uz jautājumu, kādēļ viņš to darījis, Niekrašs mierīgi atbildēja, ka viņam patīk ņirgāties par cilvēkiem un sagādāt viņiem ciešanas. "Spēlēju gestapo," viņš paskaidroja izmeklētājiem.
Nežēlīgā skolnieka slepkavība pilsētā uzjundīja baumu vilni. Paskaidrojumu plašsaziņas līdzekļos publicēja LPSR Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas pārvaldes darbinieks. Viņš vēstīja, ka Niekraša māte mirusi, kad zēns vēl bija pavisam mazs, savukārt tēva rūpes par dēlu aprobežojušās ar regulāru piekaušanu. 1981. gadā, kad Niekrašam bija vien deviņi gadi, Maskavas rajona prokuratūra ierosināja krimināllietu pret zēna tēvu par cietsirdīgu izturēšanos pret bērnu. Tomēr galu galā visi lietas materiāli tika nodoti izskatīšanai biedru tiesā.
No 11 gadu vecuma Niekrašs regulāri lietoja alkoholu, vēlāk kļuva par toksikomānu. Jau no bērnības viņam bija noslieces uz zagšanu. Iekārtojies pirmajā darbā, viņš tūlīt apzaga kolēģus, par ko nonāca nepilngadīgo lietu inspekcijas uzskaitē. Zināms, ka pusaudzis ārstējies arī dermatoveneroloģiskajā dispanserā.
1988. gadā, kad Niekrašs izdarīja kārtējo noziegumu, pret viņu ierosināja krimināllietu un nosūtīja uz ekspertīzi psihiatriskajā slimnīcā, jaunietis no turienes veiksmīgi aizbēga un kopš decembra bija meklēšanā. Šajā sakarā Iekšlietu ministrijā un prokuratūrā notika dienesta izmeklēšana, lai noskaidrotu, kādēļ Niekrašs netika laikus izolēts no sabiedrības.
Par Niekraša likteni pēc iznākšanas no ieslodzījuma nekas nav zināms. 2008. gada novembrī laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" bija publicēts sludinājums par mirušu personu, kuras vārds un dzimšanas dati sakrita ar Zigmunda Niekraša personas datiem. Rīgas dome meklēja nelaiķa ģimeni vai tuviniekus, kas viņu apglabātu.
Vēl kāds rajons, kurā bija daudz narkotiku tirgoņu, alkoholiķu, narkomānu un dzērāju, – kvartāls, ko norobežo Matīsa, Lāčplēša, Aleksandra Čaka un Valmieras iela. "Tur galvenokārt lielās, vecās ēkās bija komunālie dzīvokļi. Raiba tauta, netrūka arī "pritonu". Maskavas forštatē dzīvoja darbaļaudis. Agrāk tur pamatā bija alkoholiķi, arī čigāni veselām saimēm. Atrada mājas, kas bija avārijas stāvoklī, un ievācās. Tad vieglu sirdi pameta un meklēja nākamo tādu pašu mitekli. Astoņdesmitajos gados sāka parādīties arī narkomāni," stāsta Djomins.
Narkotirgoņi tolaik galvenokārt izplatīja magoņu salmus, tā saukto "latvieti", vietējās, vājās kaņepes, ko apsmidzināja ar heroīnu. Tirgoja arī stipras iedarbības medicīnas (recepšu) preparātus. Tajos laikos hašišs bija liels retums. "Populārs bija efedrīns. To izmantoja zvēraudzētavās, lai ūdeļu vai sesku kažokus padarītu spīdīgākus. Viens grams efedrīna maksāja piecus latus, vēlāk cena kāpa līdz astoņiem. Prasmīgākie no tā gatavoja efedronu. Vienu "ķīmiķi" ķērām Ķengaragā. Vēlāk uzzinājām, ka šāda laboratorija darbojās kaut kur pie Rēzeknes. No magoņu salmiem vārīja "hanku", pārlēja magones ar acetonu vai šķīdinātāju, vārīja, pēc tam attīrīja," stāsta Djomins.
Narkotikas, ko tirgoja un tirgo Maskačkā
DELFI brīdina: narkotiku lietošana ir bīstama dzīvībai un veselībai. Narkotisko vielu tirdzniecība Latvijā ir krimināli sodāma, narkotiku iegāde var tikt uzskatīta par administratīvu vai kriminālpārkāpumu.
Cena atkarīgas ne tikai no narkotisko vielu daudzuma, bet arī "tīrības" pakāpes un izcelsmes
Fentanila grupas narkotikas.
Fentanils — sintētisks analgētiķis, kas var izraisīt atkarību. Pieņemamās cenas dēļ iecienīts starp narkotiku atkarīgajiem. Bieži vien ir pārdozēšanas iemesls.
Fentanils — sintētisks analgētiķis, kas var izraisīt atkarību. Pieņemamās cenas dēļ iecienīts starp narkotiku atkarīgajiem. Bieži vien ir pārdozēšanas iemesls.
70-100 €/g
Hašišs - kaņepju produktu grupas nosaukums, kurā iekļautas vairākas no kaņepēm ekstrahētas, cietas pīpējamās vielas ar psihoaktīvām sastāvdaļām. Narkotikas iedarbība iestājas 10-30 minūtes pēc smēķēšanas un var ilgt vairākas stundas.
7-15 €/g
Heroīns – izplatītākā opiātu narkotika. Ļoti toksiska un ātri veidojas atkarība.
10-20 €/čeks (0,1 g)
Marihuāna - tautā saukta par zālīti vai gandžu, ir psihotrops preparāts, ko iegūst, izžāvējot kaņepju virszemes daļas pārsvarā - ziedus. Parasti to smēķē kā "kāsīti" – pašrocīgi tītās cigaretēs, pilda pīpē vai pievieno ēdienam.
7-15 €/g
Amfetamīns – popularitāte lielā mērā saistīta ar ātro narkotisko iedarbību un lētumu. Atkarība veidojas ātri, bieži vien cilvēks "uzsēžas" jau pēc pirmās lietošanas reizes. Viela rada patoloģiskas izmaiņas gan uzvedībā, gan psihē.
15-20 €/g
Karfentanils, zināms arī kā "Baltais ķīnietis". Viena no spēcīgākajām narkotikām. Šī sintētiskā opioīda iedarbība ir 100 un 1000 reizes spēcīgāka nekā fentanilam un morfijam. Karfentanila lietotāji īpaši bieži mirst no pārdozēšanas.
7-15 €/гр
MDMA – (ekstazī) - jauniešu iecienītākā pussintētiskā narkotika. Rada eiforijas, atvērtības un tuvības sajūtu, tajā pašā laikā mazinot bailes un trauksmi. MDMA lietošana izraisa nopietnas izmaiņas organisma sistēmas un atsevišķu orgānu darbībā.
7-15 €/g
Mefedrons
Metadons — spēcīga opiātu grupas sintētiskā narkotika. Parasti tiek tirgots kā balts pulveris vai gatavs šķīdums. Daudzās valstīs tiek izmantots kā aizstājterapija opiātu narkomānijas ārstēšanai.
līdz 7 €/ml
Metamfenīns – spēcīgas iedarbības psihostimulators, kas izraisa kustību-halucignoēnu efektu. Daudz negatīvu blakņu. Strauji izraisa patoloģiskas pārmaiņas uzvedībā un psihē.
15-20 €/g
Opijs – spēcīgas iedarbības narkotika, ko iegūst no nenobriedušām miega magoņu pogaļām. Pēc ziedlapu nobiršanas, baltā, sveķainā viela ("hanka", "netīrumi", "černuha") pamazām cietē un kļūst brīna. Magoņu salmi tiek izmantoti acetilēta opija šķīduma pagatavošanai.
7-15 €/гр
Ilgu laiku Daugavpils ielā, netālu no dzelzceļa, darbojās kāda "narkotočka", kur, kā stāsta bijušie operatīvie darbinieki, vienmēr varēja dabūt narkotikas. Spraiga tirdzniecība notika Lubānas ielā starp 37. un 50. numuru. "Tradicionāli "točkas" bija Jersikas un Maskavas ielā – no ielas gala līdz septiņdesmitajiem numuriem. Tur tirgoja "zālīti". Vēl piecas sešas "točkas" bija centrā. Deviņdesmito gadu sākumā glāze magoņu salmu maksāja piecus latus. Ap 1994. gadu vienā dienā caur visām "točkām" izgāja slepenie, bija policijas reidi, un tirdzniecība aprāvās, bet pēc tam parādījās heroīns," atceras Aleksandrs Djomins.
Deviņdesmito gadu beigās un 2000. gadu sākumā heroīna tirdzniecība zēla un plauka Mazās Kalna, Jersikas un Daugavpils ielas apkaimē. Lubānas iela un tās apkārtne (tautā sauktais Lubančiks) tika uzskatīta par narkolielveikalu. Kad dome ķērās pie Maskačkas vēsturiskās daļas labiekārtošanas, narkodīleri pārcēlās uz Lomonosova un Viļānu ielu, kur atrodas vairākas augstskolas. Tagad "točkas" pamazām virzās uz Krasta masīva un Ķengaraga pusi.
Par narkotikām un "mājsēdes" labumu
"Kad sāku te strādāt, godīgi sakot, biju šokā. Nespēju noticēt, ka kas tāds notiek," atceras Valsts policijas Rīgas Reģionālās policijas pārvaldes iecirkņa "Latgale" priekšnieks Sergejs Galilejevs. "Centrālā stacija, Kalna, Mazā Kalna, Lubānas iela... Teikā man bija divas trīs zādzības mēnesī, bet te pirmās nedēļas laikā jau piecas. Decembrī bija 14 zādzības, Teikas iecirknī pa visu gadu vien 36! Un tas viss, ņemot vērā, ka ir vien 52% aizpildītu štata vietu. Vislielākais darbinieku trūkums un sarežģītākā kriminogēnā situācija Rīgā."
"Kad sāku darbu, te bija trīs operatīvie darbinieki," stāsta Galilejevs. "Grūti cīnīties ar narkotikām, ja nemitīgi notiek citi noziegumi, vienkārši trūkst resursu. Bet narkotiku tik daudz kā netīrumu ielās. Burtiski nupat Centrālajā stacijā aizturējām personu ar 11 paciņām."
Toties Centrāltirgū samazinājies kontrabandas cigarešu tirgoņu skaits: kopš 2020. gada 1. septembra Latvijā par to ieviesta kriminālatbildība. "Centrāltirgū viņus (cigarešu pārdevējus – red.) esam izspieduši, viņi tagad baidās. Gada sākumā aizturējām personu ar 20 cigarešu blokiem, tas vīrietim nebija pirmais ar akcīzes precēm saistītais pārkāpums. Tiesa piesprieda apcietinājumu kā preventīvu līdzekli. Proti, tagad viņš sēž cietumā un gaida, kad beigsies izmeklēšana. Pēdējā pusgada laikā arests piemērots diviem. Agrāk cīņa bija daudz sarežģītāka – izrakstām protokolu, bet viņš jau nākamajā dienā atkal tirgo."
Tikmēr Centrāltirgus apkārtnē joprojām gadās laupīšanas uz ielas. "Nesen bija parādījies kāds nelabs cilvēks. Pūpolu ielā iet pie garāmgājējiem, palūdz telefonu, lai piezvanītu, un bēg. Centrāltirgū viņš tādā veidā atņēma tālruni vājredzīgam vīrietim. Gāja cilvēks ar balto spieķi – tu taču to redzi, nu neaiztiec viņu!" sašutis stāsta Galilejevs. Cits ļaundaris arī prasījis garāmgājējiem tālruni, lai piezvanītu. Neuzticīgākajiem pat piedāvājis neizlaist ierīci no rokām, ļāvis ieslēgt skaļruni, bet tad pieliecies pie telefona un izrāvis to no rokām. "Kādu mēnesi vai pusotru vairs nav manīts. Domāju, nonācis cietumā par citu noziegumu," pieļauj iecirkņa priekšnieks.
Galilejevs stāsta, ka pēdējā laikā policijā parādās jauni darbinieki – iespējams, jāpateicas Covid-19 pandēmijai. "Privātajā sektorā daudz kas tiek slēgts, cilvēki nāk pie mums. Pēc likuma viņiem jāapmeklē sešu mēnešu kursi. No mūsu iecirkņa pieci aizgājuši mācīties, drīz sāks strādāt. Runāšu atklāti, ne gluži Covid-19, bet ar to saistītā situācija valstī mums nesusi tikai ieguvumus. Visā Rīgā samazinājies noziegumu skaits. It īpaši tad, kad bija izsludināta "mājsēde", bet ielās parādījās ļoti daudz policijas darbinieku. Noziegumu vilnis uzreiz noplaka, mazāk zādzību, mazāk laupīšanu. Tā kā daudzi sēž mājās un strādā attālināti, ir mazāk dzīvokļu zādzību. Iespējams, kaut kur palielinājies sadzīves konfliktu apjoms. Bet mums, iecirknī "Latgale", to ir kļuvis mazāk!"
Maskačkas jaunā dzīve?
"Jūs vienkārši neesat bijuši tajās vietās, par kurām varētu sacīt: "Tā ir Maskačka, draudziņ!"" stāsta policijas iecirkņa "Ķengarags" priekšnieks Vladimirs Stoļarovs. Viņš ilgus gadus vadīja policijas iecirkni "Latgale" un, šķiet, Maskavas forštati pārzina vislabāk. "Tās vietas ir baisas. Cilvēki dzīvo bez elektrības, bez gaismas. Dzīvo vienā istabā, bet mēslo otrā. Istaba piemēslota, pāriet uz citu. Vai arī uz citu māju. Guļ uz grīdas vai netīra dīvāna, sienas rotā blakšu "raksti", uz grīdas prusaki. Izsisti logi. Dzer katru dienu..." Tiesa, tā kā Rīgas dome pakāpeniski sākusi labiekārtot Maskačku, pilsētas padibenes aizplūst uz citām apkaimēm.
"Labiekārtotā rajonā vairumam normālu cilvēku roka necelsies nomest izsmēķi uz ielas vai rakstīt lamuvārdus uz sienām," spriež Stoļarovs. "Biju Tallinā, mani veda rādīt visbaisāko rajonu. Tur savulaik izmitināja visus margināļus, normāli cilvēki tur negribēja dzīvot. Tagad tas ir neslikts rajons! Vai tur ir narkomāni? Jā, nešaubos! Taču viņi nav redzami. Nedaudz pūliņu – un slikts rajons pārvērties par skaistu vietu, kur gribas dzīvot."
Vai Maskavas forštatei gaidāma tāda pati nākotne? Stoļarovs noplāta rokas: "Jautājums – kurš to darīs? Bija izpilddirekcija, kas saveda kārtībā krastmalu, izbūvēja promenādi. Kurš tagad virzīs līdzīgus projektus? Cerēsim, ka kāds to darīs."