Šī vasara dārzkopjus ir pārsteigusi pamatīgu karstumu. Zaļie mauriņi daudzviet ir izdeguši, bet augi dārzos ir gluži kā uz pannas. Kā karstums var ietekmēt potenciālo ražu dārzos, raksta turpinājumā savās pārdomās dalās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils.
"Laiks ieskatīties atkal dārzos, lai izdarītu pirmos spriedumus par to, kādu ražu varam cerēt šajā gadā. Katrs gads ir ar kaut ko savādāks, un šis nebūs izņēmums. Pēc kārtīgās ziemas nāca auksts pavasaris, bija tikai atsevišķas siltas dienas līdz pat jūnija sākumam. Līdz tam laikam ar mitrumu viss bija daudzmaz labi, izņemot vietas Viduslatvijā un Autrumlatvijā, kur lauki mirka ūdenī. Tālāk jau laika apstākļi arvien lielākā platībā nesolīja vairs neko labu. Sausums un karstums pieņēmās spēkā. Gaisa temperatūras stabili turējās virs +25 grādu atzīmes, naktis siltas, virs +15 grādiem. Neparasti silts bija arī Jāņos, vasara šogad bagāta ar bargiem negaisiem un krusu. Jūlijs turpina būt ar vēl lielāku karstumu un sausumu. Nu jau tikai atsevišķas vietas Latvijā ir guvušas nelielu veldzi nokrišņu veidā. Prognozes rāda, ka līdz pat augusta sākumam nekas labāks negaida. Situāciju vēl vairāk sarežģī vēji, kas pastiprināti izžāvē augsni. Lielākajā daļā Kurzemes normāls lietus jau nav vairāk kā pusotru mēnesi, līdzīga situācija veidojas arī Zemgalē. Mazliet labāka situācija ir Vidzemē un Latgalē. Šķiet, ka vasara pagaidām min 2018. gada vasaras pēdās.
Prognozes par dārzeņu ražu
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
