Pētījumu kompānija "Kantar" veica aptauju ar mērķi noskaidrot, kādas ir Latvijas iedzīvotāju svarīgākās apņemšanās jaunajam, 2024. gadam. Pētījuma rezultāti atklāj, ka salīdzinoši visbiežāk jaunajā gadā Latvijas iedzīvotāji apņemas veltīt vairāk laika savai veselībai (uzturam, miegam, atpūtai u.c.). To ir norādījuši teju ceturtā daļa (24 procenti) aptaujāto iedzīvotāju.
Desmitā daļa (11 procenti) iedzīvotāju apņemas pieņemt jaunus profesionālos izaicinājumus (nomainīt darbu, pakāpties karjerā u.tml.), veidot uzkrājumus (11 procenti), kā arī veltīt vairāk laika hobijiem (10 procenti).
Teju desmitā daļa (deviņi procenti) iedzīvotāju apņemas, cik vien iespējams, samazināt izdevumus, būt taupīgiem, samazināt vai atteikties no kaitīgajiem ieradumiem (smēķēšana, alkohols, neveselīgs uzturs u.tml.) (deviņi procenti), kā arī spēt nokārtot parādsaistības (astoņi procenti).
Desmitā daļa (12 procenti) iedzīvotāju ir norādījuši, ka neko neapņemas, jo viņiem ir labi tāpat, savukārt astoņi procenti iedzīvotāju ir pauduši, ka neko neapņemas, lai pēc tam nekas sev nav jāpārmet.
Aplūkojot rezultātus sīkākās sociāli demogrāfiskās grupās, atklājas, ka veltīt vairāk laika savai veselībai (uzturam, miegam, atpūtai u.c.). salīdzinoši biežāk apņemas sievietes, savukārt retāk – vīrieši, iedzīvotāji ar augstiem personīgajiem ienākumiem (1501 eiro un vairāk “uz rokas”).
Veltīt vairāk laika ģimenei, tuvajiem vidēji biežāk apņemas iedzīvotāji vecuma grupā 35-44 gadi, iedzīvotāji, kuriem ir bērni, iedzīvotāji ar salīdzinoši augstākiem personīgajiem ienākumiem (1001-1500 eiro “uz rokas”).
Interesanti, ka apgūt jaunas zināšanas, prasmes 2024. gadā salīdzinoši biežāk apņemas Kurzemē dzīvojošie, savukārt retāk – vidzemnieki, uzņēmuma vadītāji, īpašnieki, kā arī nestrādājoši pensionāri, personas ar invaliditāti, ilgstoši darbnespējīgas personas.
Apņemšanos spēt nokārtot parādsaistības sev salīdzinoši biežāk ir izvirzījuši iedzīvotāji, kuriem ir divi un vairāk bērni, kā arī strādnieki, savukārt retāk – 18-24 gadus veci iedzīvotāji.
Veltīt vairāk laika sportam, uzlabot fizisko formu caurmērā biežāk apņemas iedzīvotāji ar salīdzinoši augstākiem gan personīgajiem, gan ģimenes ienākumiem uz vienu cilvēku (1001-1500 eiro “uz rokas”), savukārt retāk – strādnieki, kā arī iedzīvotāji ar salīdzinoši zemākiem gan personīgajiem, gan ģimenes ienākumiem uz vienu cilvēku (līdz 300 eiro “uz rokas”).
Interesanti, ka veltīt mazāk laika sociālajiem tīkliem, sērfošanai internetā biežāk ir norādījuši jaunieši (18-24 gadus veci), bet retāk – vīrieši.
Raksturīgi, ka veidot uzkrājumus biežāk apņemas iedzīvotāji vecuma grupā 25-34 gadi, savukārt retāk – 55-65 gadus veci iedzīvotāji. Saprotami, ka atrast darbu, vidēji biežāk apņemas nestrādājošie.
Attiecībā uz pārējiem plāniem un iecerēm būtiskas atšķirības sociāli demogrāfiskajās grupās neiezīmējas.
Par aptauju
Aptauju pētījumu kompānija "Kantar" veica laikā no 2023. gada 19. līdz 21. decembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 Latvijas iedzīvotājus
Pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas iedzīvotāju kopumam vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.