Ielūkoties nākotnē ir aizraujoši, un pārtika ir viens no veidiem, kas jau šodien ļauj nojaust, kā dzīvosim rīt: arvien lielāku nozīmi pievēršam bio un eko produktiem, biežāk izvēlamies augu valsts produktus, attīstām pārtikas tehnoloģijas un inovācijas, lai ēstu ilgtspējīgāk un neapēstu planētu. Taču nākotnē bez alternatīvām, kuras pagaidām uzlūkojam ar aizdomām, arvien pieaugošo pasaules populāciju pabarot, visticamāk, neizdosies. Vai ir novērojamas atšķirības dažādu paaudžu attieksmē pret jauna veida pārtiku? Kādu ieguldījumu sabiedrības veselībā un vides ilgtspējībā sola augu izcelsmes un alternatīvā pārtika? Āzijas valstīs vai Meksikā uzkost kukaiņus nav nekas īpašs, bet cik gatavi tam esam Eiropā un Latvijā?
Gaļu var un vajag aizvietot!
Nav noslēpums, ka sabiedrībā pastāv dažādi stereotipi par augu izcelsmes pārtiku un gaļas aizvietotājiem. Daži no izplatītākajiem – šāda pārtika ir bezgaršīga, nevērtīga un dārga. Cilvēkiem nereti šķiet, ka augu izcelsmes produkti ir pliekani un garlaicīgi, nevar nodrošināt cilvēka veselībai pietiekamu olbaltumvielu, dzelzs un B12 vitamīna daudzumu, turklāt kvalitatīva augu izcelsmes pārtika ir dārgāka un grūtāk pieejama salīdzinājumā ar tradicionālajiem gaļas produktiem. Ne vienu vien biedē uzskats, ka augu izcelsmes ēdienu pagatavošanā jāiegulda daudz vairāk laika un pūļu un ka šāda diēta ir tikai vegānu, veģetāriešu vai citu alternatīva dzīvesveida piekritēju izvēle, kas vidusmēra cilvēkam neder.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
