Par resnu, lai dejotu? Stāsti par sieviešu pārvērtībām un sevis iemīlēšanu  (2)

Sāra, kas cieta no kompulsīvās pārēšanās un savulaik svēra 145 kilogramus, norāda, ka viņas veiksmes pamatā ir mīlestība pret sevi – to sieviete juta gan pirms vairākiem gadiem, kad aizsākās viņas pārvērtības, gan tagad. Aroša neslēpj, ka viņu iedvesmoja spēcīgas sievietes līdzās un vēlme vairs nebūt tik vājai, savukārt Džesijas stāsts parāda, ka ir svarīgi sevi mīlēt un apzināties savu spēku, neskatoties uz ķermeņa izmēriem. Viņas spēja sevi iemīlēt tieši tādu, kā viņa ir, iedvesmo tūkstošiem sieviešu.

Džesija Diaza ir dejotāja un uzņēmuma "Curves with Moves" dibinātāja, kas iedvesmo tūkstošiem sieviešu kustēties un dejot, neskatoties uz viņu ķermeņu izmēriem. Džesija vada deju nodarbības apaļīgām sievietēm ar mērķi ļaut viņām sajust dejas un savu ķermeņu spēku. Lai arī viņa vienmēr ir mīlējusi deju, laikā no 12 gadu vecuma līdz pat mācību uzsākšanai koledžā, Džesija ar to nenodarbojās.

Kā dejotāja stāsta portālam "Health", viņa dejoja jau mazotnē, bet 12 gadu vecumā uzzinājusi, ka neizskatās tā, kā parasti izskatās dejotājas. "Es sacentos, lai iekļūtu savas baleta skolas nākamajā līmenī, un mani pieņēma. Es biju tik laimīga, bet vadošā deju skolotāja man ieteica zaudēt svaru," atceras Džesija. Viņa norāda, ka tajā laikā nebija ļoti liela auguma un formīga. "Es vienkārši piedzīvoju pubertāti, parādījās krūtis un pēcpuse."

Paļaujoties uz skolotājas labajiem nodomiem, jaunā dejotāja sāka izlaist maltītes. Kādu dienu viņa noģība. Kad Džesija par to, kas viņas dzīvē notiek, pastāstīja mammai, viņa devās uz deju skolu un izgāza savu niknumu, norādot, ka neviens neliks viņas meitai zaudēt svaru, jo viņa tāpat ir skaista. Mamma lika meitai pamest baleta nodarbības.

Līdz pat studiju uzsākšanai koledžā viņa bija pārstājusi nodarboties ar deju, bet tad kādā ballītē, kurā piedalījās arī deju grupa, tās dalībnieki pamanīja Džesiju dejojam un aicināja viņu piebiedroties grupai. Tā viņa atsāka nodarboties ar to, kas patīk un padodas. Saprotot, ka netrūkst cilvēku, kas vēlas dejot, bet to nedara, jo nejūtas pārliecināti par savām formām, Džesija nolēma popularizēt ķermeņa pozitīvisma ideju, radot iespēju ikvienam dejotgribētājam to darīt, nejūtot nosodījumu par to, ka viņa ķermenis neiekļaujas kaut kādos standartos.

Sāra Tečere, kas pēc atklāsmes, ka diētas nav domātas viņai, zaudēja apmēram 59 kilogramus svara, savu stāstu ir izklāstījusi "Woman's Health". Sieviete neuzauga turīgā ģimenē, tāpēc vienmēr ir ēdusi to, kas ir pieejams, nevis to, kas ir veselīgs. Tikai pieaugušā vecumā viņa sapratusi, ka visu dzīvi ir ēdusi lētus un neveselīgus ēdienus. 17 gadu vecumā Sāra sāka strādāt ātrās ēdināšanas uzņēmumā un mielojās gan ar tur pieejamo ēdienu, gan dažādiem našķiem pa ceļam uz mājām. Ātri vien jaunās sievietes svars sasniedz 145 kilogramus.

Apmeklējot terapeitu, Sāra uzzināja, ka cieš no kompulsīvās pārēšanās. Viņa mēģināja izmainīt savu dzīvi un ēst veselīgāk. Pat iesaistījās tievēšanas programmā, kas palīdzēja zaudēt 14 kilogramus svara, tomēr pēc laika sieviete saprata, ka diētas nav ilgtermiņa risinājums, īpaši ņemot vērā, ka sieviete cieš no kompulsīvās pārēšanās.

Sāra nolēma, ka ir jāmaina dzīve un ēšanas paradumi uz visiem laikiem. Nekādu diētu, bet gan veselīgs un pilnvērtīgs uzturs visas dzīves garumā, neizlaižot ēdienreizes un nebadinot sevi. Sāra sāka arī nodarboties ar sportu. Viņa stāsta, ka to sāka palēnām, jo iepriekš piekopusi sēdošu dzīvesveidu un bijusi ļoti sliktā formā.

Viņa atklāj, ka mīlēja sevi tad, kad svēra 145 kilogramus – tas arī bijis galvenais iemesls, kas licis mainīt dzīvesveidu un gūt panākumus. Arī pašlaik Sāra sevi mīlot un nemoka ar domu par to, ka viņai jābūt perfektai.

Sava ķermeņa mīlēšana un rūpes par sevi ne vienmēr nozīmē atbrīvošanos no liekā svara. Reizēm ir jādara gluži pretējais – jāpieņemas miesās. Tā izdarīja arī Aroša Nekonama, no anorektiķes kļūstot par fitnesa stiprinieci. Kā raksta "Cosmopolitan", Aroša ir svarcēlāja un fitnesa instruktore, kas var pacelt divreiz vairāk, nekā pati sver.

Aroša vienmēr ir bijusi aktīva perfekcioniste. Mēģinot būt perfekta, viņa sev nodarījusi vairāk ļauna nekā laba. Gribējusi būt veselīga, bet pēc koledžas laikā piedzīvotas šķiršanās arvien vairāk sākusi ierobežot uzņemtās pārtikas daudzumu. Katru dienu viņa noskrējusi arī 10 kilometrus. "Sevis badināšana bija mana atbilde visam, jo manās acīs tā bija vienīgā lieta, kas man padevās," atklāj sieviete, "un man šķita, ka tas ir tas, ko esmu pelnījusi, jo domāju, ka nekas neesmu."

Badošanās pasliktināja viņas veselību un pašsajūtu. Sieviete sāka interesēties par svarcelšanu un iepazinās ar cilvēkiem, kas viņu motivēja un iedvesmoja. Redzot spēcīgas sievietes, Aroša vēlējās viņām līdzināties. Viņai bija apnicis būt vājai un nevarīgai, un viņa apjauta, ka, lai trenētos un kļūti spēcīgāka, ir jāēd, un jāēd veselīgi.