Jūlijā noslēdzies gadu ilgais izaicinājums "Instagram" aktīva dzīvesveida piekritējiem, kurā dalībnieki ik dienu nogāja 10 000 soļus. Kādam tas ir bijis jauns labs ieradums, citam sava veida meditācija. Izaicinājuma idejas autores, sociālo tīklu satura veidotājas, aktīva dzīvesveida entuziastes Kristīnes Beitikas, dzīvē gads bijis īpašs arī ar to, ka pēc piecu gadu gaidīšanas pieteicies bērniņš. Savu lomu tajā spēlējis arī šis izaicinājums.
Kristīne 2020. gada 2. jūlijā aicināja ieviest savā ikdienā jaunu ieradumu un dienā noiet vismaz 10 000 soļu, kas ir lielisks sākums uz kustībām piepildītu un aktīvu ikdienu, lai uzlabotu gan pašsajūtu, gan kopējo fizisko stāvokli. "Izaicinājuma mērķis bija pulcēt domubiedrus, kuri vēlas ikdienā vairāk veltīt laiku sev, ieviest vairāk kustību, izveidot jaunu ieradumu ceļā uz aktīvāku dzīvesveidu, dalīties ar brīnišķīgām pastaigu vietām tepat Latvijā, iepazīstot jaunas vietas un cilvēkus, vairāk veltot laiku sev. Sākumā mērķis gan bija mazāks – 100 dienas. Bet tad dalībnieki gribēja turpināt! Likās jau – ak, vai būs oktobris, tad ziema... Taču – ja ieplāno stundu dienā, tu vienkārši ej, iegūsti labu ieradumu," pārliecinājās Kristīne.
Aktivitāti uzsāka 400 cilvēku, gada laikā tajā iesaistījās vēl vairāki tūkstoši, bet visu gadu, neizlaižot nevienu dienu, 10 000 soļu dienā veica ap 40 cilvēku. Izaicinājuma noslēgums tika godam nosvinēts ar 10 000 soļu pārgājienu gar jūru Liepājā, pulcējot 15 aktīvākos dalībniekus un viņu ģimenes.
"Protams, no pirmajiem 400 dalībnieki daudzi atkrita, jo nespēja to savienot ar citām ikdienas aktivitātēm. Jo ko nozīmē noiet 10 000 soļus dienā? Tas nozīmē kā prioritāti ieplānot laiku sev. Pārsvarā izaicinājumā piedalījās cilvēki, kuri ir uz "jūs" ar fiziskām aktivitātēm. Un staigāšana ir labs sākums kustīgumam. Es pati divas trīs reizes gāju uz spēka treniņiem, bet man nepietika kardio slodzes. Un, ja iet ātri, tā ir laba šāda veida slodze," min Kristīne.
Viņas "Instagram" kontā ir 17 000 sekotāju, bet grupā feisbukā – 3000. "Mēs dalījāmies ar atziņām izaicinājuma laikā un pastaigu maršrutiem. Bija arī kopēji pārgājieni – tik jauki, visi brauca brīvdienās un "pavilka" līdzi ģimeni – bērnus, vīrus... Piemēram, bijām Zvārtes iezī. Tur uznāca tāds lietus, ka lielajā zupas katlā zupa šļakstījusies – smieklīgi! "Trektūr.lv" pārgājienā Cēsīs piedalījās ap 30 sekotāju, kas konkursā septiņās stundās nogāja 31 kilometru, iegūstot komandas konkursā 2. vietu.
Kāda no sekotājām, fitnesa trenere, staigātājiem vadīja vingrošanas nodarbību. Aktīvākajiem gādāju arī sponsoru balvas. Iegūtas daudzas draudzības!" Kristīne ir sajūsmā.
Lai arī ikdienā cilvēki iet katrs atsevišķi "savā Latvijas galā", tomēr ir laba kopības sajūta, ka vēl kāds tajā dienā iet. "Vakaros pat bija smieklīgi atgadījumi – ja pietrūka 200 soļu, cilvēks staigāja pa vai ap māju," pasmaida Kristīne.
Ceļš kā meditācija uz bērniņu
Taču 10 000 soļu izaicinājuma gads Kristīnei īpašs ar to, ka beidzot pieteicies bērniņš. Zināma loma tajā noteikti ir arī staigāšanai. "Mēs viņu plānojām piecus gadus. Pēc pirmajām reizēm, kad atkal sākās mēnešreizes, bija jautājums – kas notiek? Tas nenotiek tā uzreiz? Izrādījās, nav tik vienkārši palikt stāvoklī. Ar vīru esam kopā jau 13 gadus un vēlējāmies mazuli. Līdz ar šīm grūtībām sākās ceļš uz apzinātāku dzīvi. Vecumā ap gadiem 26, kad tuvojas 30, domāšanā notiek ļoti lielas pārmaiņas, daudz kas kārtojas, gribas ieviest dažādus dzīves uzlabojumus. Es sāku vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam, piemēram, domāt, lai ir kvalitatīvs miegs, pietiekami dzerts ūdens, sportoju. Protams, kad mazais nepieteicās, meklēju ārstu palīdzību – gāju no viena pie otra, kādas nelielas vainas arī atklāja, bija mazas operācijas... Tomēr vienā brīdī ārsti teica, ka viss ir kārtībā. Sapratu, ka kādi bloki varētu būt manā "galvā", kādēļ bērniņš nenāk. Sāku iet pie psihoterapeita, tas bija ļoti svarīgi un vērtīgi. Izrādās, ir tāds termins kā "psiholoģiskā neauglība". Man bija ļoti laba terapeite, strādājām ar šo grūtību. Pārvērtēju savu dzīvi. 13 gadus strādāju algotās darba vietās. Jau pusotru gadu domāju iet prom no darba, bet atliku ar domu – gan jau aiziešu bērnu kopšanas atvaļinājumā un pēc tam izdomāšu ko jaunu. Bet tā jau nenotika! Un te pārmaiņas ieviest palīdzēja staigāšana (un psihoterapija), jo staigājot izdomā daudzus jautājumus, paskaties uz kādām tēmām vieglāk un tā man atnāca lēmums iesniegt atlūgumu no darba, kas vairs nesniedza piepildījumu. Vēl divus mēnešus pastrādāju citā darbā – tas bija tāds "darba attiecību plāksteris". Un mēnesi pēc aiziešanas no darba pieteicās ilgi gaidītais bērniņš," teic laimīgā topošā mamma.
Arī šobrīd viņa noiet 10 000 soļu dienā, citreiz vairāk. Tagad gan, astotajā gaidību mēnesī, tas notiekot ļoti lēni.
Viņa arī atradusi darbu, kurā būt pašai sev priekšniecei saistībā ar sociālajiem tīkliem. "Hobiju pārvērtu par darbu. Tas bija dzīvi transformējošs darbs."
Arī citiem šis izaicinājums bijis pārmaiņas nesošs, kādam – lielākas, citam vienkāršākas. "Kāda sieviete, Iveta Zeica, izaicinājuma laikā, mainot arī citus dzīvesveida aspektus, atbrīvojās no 23 kilogramiem. Izaicinājuma dalībnieku vidū bijusi arī Agnese Skunstiņa, kura par katru sekotāju pievieno vienu kilometru savam "Camino" gājienam.
Katram ir savi mērķi. Es esmu agrais putniņš un eju pastaigās no rītiem. Man citas mammas saka – kad piedzims mazais, iesi divreiz vairāk. Tad redzēs – es jau nediktēšu vairs noteikumus," pasmejas Kristīne.
Viņa aicina ikvienu ieviest kādu labu ieradumu un kāpēc tai nebūt staigāšanai? "Bieži vien cilvēki iet staigāt vieni un tad gribot negribot jāsaskaras ar domām, kas ir galvā. Sākumā varbūt ir iekšēja pretestība, nespēj tikt galā ar to, kas tajā noris. Bet pamazām viss atbrīvojas, izvējojas un tu atnāc mājās ar pilnīgi citu garastāvokli. Es esmu arī ziemas peldētājs. Kombinācija, kad aizeju uz mežu izstaigājos, izpeldos, sniedz to, ka, atbraucot mājās, jūtu, ka mīlu dzīvi! Un, ka viss dzīvē ir kārtībā. Staigāšana ir bezmaksas aktivitāte. Iesaku katram to pamēģināt. Reizēm liekas, ka vajag dārgāko sporta klubu, fitnesa klubu un treneri. Tas viss ir labi, man arī ir treneris. Bet man liekas, staigāšana ir latviska meditācija, īpaši pastaiga pa mežu. Ne vienmēr jāsēž lotosa pozā ar skatu kā Bali, varbūt pietiek stundu pastaigāt pa mežu un saņemsi to pašu, ko meditācijā," ik dienu pārliecinās Kristīne.
Izaicinājuma norisei un iespaidiem var sekot līdzi "Instagram", meklējot tēmturi #Kustiesvairākjūtieslabāk.