Pārslodze, neprasme regulēt savas emocijas un atbalsta trūkums – galvenie iemesli, kamdēļ pedagogs "noraujas" un viņa nervi vairs neiztur. Un tad seko pliķis, iedunkāšana, paraustīšana, sliktu vārdu gūzma pār skolēna galvu, kurš ar savu provocējošo uzvedību novedis skolotāju līdz šādai situācijai. Nē, attaisnojuma te nav nekāda, taču tā ir realitāte skolu ikdienā, par ko liecina iestādēm iesniegtie cietušo ziņojumi. Lai gan par vardarbības tēmu tiek runāts gana daudz un ir sagatavoti vairāki instrumenti tās mazināšanai, pagājušajā gadā pedagogu vardarbība pret skolēniem ir vēl augusi – gan fiziskā, gan emocionālā, un divos gadījumos ziņots arī par seksuālo vardarbību.
Kāpēc pieaugušais reizēm vairs nespēj sevi kontrolēt, ko vēl darīt, lai vardarbību skolu vidē mazinātu, un kāpēc ir svarīgi neklusēt par šādiem gadījumiem, sarunā ar "Delfi" stāsta Bērnu aizsardzības centra (BAC) vadītāja Gunita Kovaļevska un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Vai pastāv kādi attaisnojumi?
"Nedomājot par attaisnojumiem, bet iemesliem, kamdēļ pedagogi izdara minētos pārkāpumus, – redzam, ka pedagogi ir izdeguši un neprot risināt un reaģēt uz konfliktiem provokāciju gadījumos no bērnu puses, kas, protams, atbilstoši viņu vecumposmam ir dažādi. Provokācijas notiek visu laiku, īpaši pusaudžu vecumā, – izaicinoša uzvedība, nepakļaušanās, spītēšanās, runāšana pretī. Pedagogi acīmredzami nespēj panākt kārtību klasē – trokšņošana, sarunāšanās, staigāšana pa klasi. Un parasti vēl ir kāds līderis bērnu vidū, kas tur šo latiņu. Tad pedagogs kādā brīdī lūst, ko esam secinājuši savās administratīvā pārkāpuma lietās, – neiztur nervi, jo cilvēks nesaprot, kā viņš pats var kontrolēt savas emocijas, ko viņam darīt, kādi ir tie mehānismi, kā šo trakuli saukt pie kārtības," skaidro Kovaļevska.
BAC vadītāja arī norāda, ka daudziem joprojām ir saglabājies uzskats, ka skolotājiem vienmēr ir taisnība: "Es teikšu, un tā būs..." Daudzi pedagogi joprojām pielietojot metodes, kas liek bērniem 40 minūtes sēdēt klusumā, vai jāpaceļ roka, ja grib izteikties, un vēl jāpaspēj visu iemācīties, bet jebkura bērna atšķirīga uzvedība tiek uztverta kā apdraudējums pedagogam. Esot bijuši tādi gadījumi, bet, Kovaļevskas ieskatā, tas droši vien būtu jāsaista arī ar pedagogu izglītošanās posmu. Par vardarbību un sevis kontrolēšanas mehānismiem agrāk nebija nekādu apmācību, arī mūsdienās ne visur tās ir. "Izglītošanās ir ļoti svarīga – kā pašiem nekļūt par varmākām, jo solis līdz tam, kad tas var notikt, ir ļoti īss," brīdina BAC vadītāja.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
